'Sabiedrība pret kažokādām': kažokzvēru audzēšana ir pretrunā ar ilgtspējīgas attīstības interesēm  (157)

Zirņu pagastā plānotais zvēraudzētavas projekts ir kārtējais apliecinājums tam, ka Latvijā šobrīd attīstās videi un cilvēku veselībai bīstamā kažokzvēru audzēšanas nozare, kas faktiski ir izejvielu ražošana ar niecīgu ekonomisko svaru valsts kopbudžetā, nonākot pretrunā gan ar Latvijas ekonomiskās izaugsmes vadmotīvu "Latvija - zaļākā valsts pasaulē", gan valsts ilgtspējīgas attīstības interesēm. Pēc Latvijas Zvēraudzētāju asociācijas 2013. gada datiem, nozares uzņēmēji nodokļos valsts budžetā iemaksājuši 3,2 miljonus eiro jeb dažas procenta simtdaļas no valsts budžeta.

 Vai Latvija kļūs par izgāztuvi citu valstu ražotājiem?

Daudzās Eiropas valstīs kažokzvēru audzēšanas nozare pakāpeniski tiek slēgta vai tiek pieņemts stingrāks regulējums, kas padara šo ražošanas veidu nerentablu. Piemēram, Nīderlandē ir pieņemts lēmums par kažokzvēru audzēšanas nozares slēgšanu, kas īstenojama 10 gadu laikā, nozare ir aizliegta arī Lielbritānijā, Austrijā, Nīderlandē, Bosnijā un Hercegovinā, Horvātijā, Bulgārijā, Slovēnijā, lielākajā daļā Vācijas, bet vēl vairākās valstīs ir noteikti daļēji aizliegumi.

Svarīgākie iemesli, ar ko valstis pamato šādu lēmumu, ir ne vien nozares neētiskums un cietsirdība pret dzīvniekiem, bet arī vides aspekti. Piemēram, Slovēnijā nupat pieņemtā aizlieguma pamatojumā viens no būtiskākajiem argumentiem ir vides jautājums, norādot, ka kažokzvēru audzēšanas un ādu apstrādes laikā rodas ievērojams kaitējums videi, un, salīdzinot ar alternatīvu materiālu - gan dabīgu, gan sintētisku, piemēram, akrila, kokvilnas, poliestera, - ieguvi, kažokādu ražošana patērē daudz vairāk enerģijas un atstāj būtisku ietekmi uz klimata pārmaiņām.

Kamēr citās Eiropas valstīs diskutē par kažokzvēru audzēšanas aizliegumu, Latvijā tiek atvērtas aizvien jaunas zvēraudzētavas - ne tikai pašmāju, bet arī ārvalstu uzņēmumiem piederošas. Kā norāda paši zvēraudzētāji, lielākā daļa Latvijā iegūto kažokādu tiek eksportēta: pēc Latvijas Zvēraudzētāju asociācijas publiski sniegtās informācijas tie ir vairāk nekā 90%. Tātad Latvijā faktiski notiek tikai dzīvnieku audzēšanas, kaušanas un kažokādu apstrādes process, citiem vārdiem - Latvijā tiek veikta vardarbīgā un netīrā kažokzvēru audzēšanas darba daļa, gada laikā nogalinot ap pusmiljonu kažokzvēru un vienlaikus pakļaujot Latvijas iedzīvotājus un vidi saindēšanās un piesārņojuma riskiem.

Uzskatām, ka tā ir bīstama tendence - tādējādi Latvija kļūst par izejvielu ražotāju, turklāt ražošanas procesā kaitējot videi un dabas resursiem. Vai tiešām vēlamies kļūt par valsti, kur citu valstu uzņēmēji attīsta tādu izejmateriālu ražošanu, kas viņu dzimtenēs ir aizliegti, vai tomēr gribam atbalstīt ražošanu, kas pēc iespējas mazāk kaitē videi un kā rezultātā top produkti ar augstu pievienoto vērtību?

Kažokādu ražošanas ieguvumi - tikai īstermiņa ilūzija

Galvenās kažokādu ražošanas nozares problēmas, kas pierādītas pētījumos, ir ūdens piesārņojums ar slāpekli un fosforu un smaka no ekskrementiem, nogalināto dzīvnieku ķermeņu radītais bīstamais piesārņojums, palielinātais risks vietējiem iedzīvotājiem iegūt vīrusu, baktēriju, sēnīšu vai parazītu izraisītas zoonozes - slimības, ar kurām slimo  gan cilvēki, gan dzīvnieki, un vides piesārņojums, ko izraisa lielais enerģijas patēriņš un siltumnīcefektu izraisošo gāzu izdalīšanās. Ne tikai videi, bet arī pašiem kažokādu nēsātājiem kaitīgas ir daudzās kažokādu apstrādē izmantotās ķimikālijas, tostarp virsmaktīvās vielas, taukvielas, minerālsāļi, šķīdinātāji, skābes, formaldehīds, no akmeņogļu darvas iegūtas vielas, tanīni, biocīdi, fungicīdi, krāsvielas, balinātāji un citas vielas.

Nīderlandes neatkarīgās pētniecības un inovatīvu vides risinājumu konsultatīvās organizācijas "CE Delft" veiktajā pētījumā secināts, ka kažokādu ražošanas process ir līdz pat 28 reizēm kaitīgāks videi nekā jebkuru citu tekstilmateriālu ražošana, piesārņojot gan zemi, gan gaisu, gan ūdeni. Viena kilograma ūdeļu kažokādas ražošanas ietekme uz klimata pārmaiņām ir piecas reizes augstāka nekā otram lielāko ietekmi veidojošajam tekstilmateriālam, - vilnai. Tas ir saistīts gan ar lielu nepieciešamās barības apjomu kažokādu saražošanai, gan ar N₂O izmešiem no ūdeļu mēsliem.

Latvijas šībrīža sociālekonomiskās situācijas dēļ kažokzvēru audzētāji ir izdevīgā pozīcijā, jo, liekot uzsvaru uz šķietamo pienesumu ekonomikai, radītajām aptuveni 450 darbavietām Latvijas iedzīvotājiem un nozares attīstības potenciālu, otrajā plānā paliek kaitējums, ko šī nozare nodara apkārtējai videi. Tūlītēju īstermiņa ieguvumu ēnā tiek apslēpti ilgtermiņa zaudējumi - neatgriezeniska negatīva ietekme uz vidi un cilvēkiem.

Nezina par zvēraudzētavu patieso kaitējumu videi

Baltijas valstu pētījumu uzņēmumu SolidData šī gada aprīlī veiktā iedzīvotāju aptauja internetā par attieksmi pret kažokādām un kažokzvēru audzēšanu liecina, ka Latvijas iedzīvotājiem trūkst zināšanu par kažokzvēru audzēšanas un kažokādu apstrādes procesa ietekmi uz vidi - no 1002 aptaujātajiem 42,7% norādījuši, ka, viņuprāt, kažokzvēru audzētavām nav ietekmes uz vidi. 23,5% par to nav viedokļa, bet 28% norāda, ka zvēraudzētavu ietekme uz vidi ir vairāk negatīva.

Kažokādu ražotāji lieliski apzinās, ka viņiem ir izdevīgi, lai arī turpmāk patērētāji ticētu kažokādu "zaļumam", tāpēc tie pieliek lielas pūles, lai pārliecinātu, cik kažokādas ir videi draudzīgs materiāls, cik atjaunojamas, ilgtspējīgas, energoefektīvas, biosabrūkošas, pārstrādājamas un organiskas tās ir.

Taču mūsdienu sabiedrībā tiek aizvien vairāk respektētas un aizsargātas patērētāju tiesības zināt patiesību par produktiem, ko viņi iegādājas vai lieto, tāpēc vairākās valstīs jau ir noteikts aizliegums reklamēt kažokādas kā videi draudzīgu materiālu, atzīstot šādas reklāmas par krāpnieciskām. Piemēram, 2011. gadā Beļģijas Reklāmas prakses ētikas padome (Jury for Ethical Practices in Advertisements), un 2012. gadā Lielbritānijas Reklāmas standartu pārvalde (Advertising Standards Authority, ASA), vērtējot Eiropas Zvēraudzētāju asociācijas reklāmas kampaņu, kurā bija apgalvots, ka nēsāt kažokādas ir videi draudzīgi, atzina, ka šī reklāma ir maldinoša.

Kaitējums videi nav samērojams ar ekonomisko izdevīgumu

Ir saprotama uzņēmēju, kažokādu ražotāju pretošanās, jo tas neapšaubāmi ir ienesīgs biznesa veids konkrētajiem uzņēmējiem, tomēr valsts interesēs būtu spēku un resursus ieguldīt citās, mazāk videi kaitīgās rūpniecības nozarēs, domājot par ilgtspējīgu attīstību, dabas resursu un vides saglabāšanu nākamajām paaudzēm. Tikai tad valsts patiešām piedzīvos "ekonomisko uzrāvienu", nevis kārtējo burbuli, kuram plīstot, pāri paliek tikai saslaukas un mieles.

Kustība "Sabiedrība pret kažokādām" uzskata, ka, ņemot vērā šo uzstādījumu un ilgtermiņa intereses, arī Latvijai ir jāpievienojas citām Eiropas un pasaules valstīm un jāpauž stingra nostāja, kurp vēlamies iet un kā attīstīt valsti, pieņemot pakāpenisku kažokzvēru audzēšanas aizliegumu, dodot šīs nozares uzņēmējiem laiku darbības pārstrukturizēšanai un citu, videi draudzīgāku uzņēmējdarbības virzienu īstenošanai.

"Sabiedrība pret kažokādām" ir lielāko un ietekmīgāko Latvijas vides un dzīvnieku aizsardzības organizāciju veidota kustība ar mērķi izbeigt zvēraudzēšanu Latvijā.

Atsauces uz viedoklī minētajiem pētījumiem:

Nīderlandē veiktais "CE Delft" pētījums pieejams saitē: http://www.ce.nl/publicatie/the_environmental_impact_of_mink_fur_production/1131

Pētījums par kažokādu ietekmi uz to nēsātāju veselību: http://www.humanesociety.org/assets/pdfs/fur/toxic-fur-january-22-2009.pdf

Lielbritānijas Reklāmas standartu pārvaldes lēmums par Eiropas Kažokādu audzētāju asociācijas reklāmas kampaņu:

http://www.asa.org.uk/Rulings/Adjudications/2012/3/European-Fur-Breeders-Association/SHP_ADJ_164462.aspx