Dace Baltiņa: Valsts apmaksātais vēža skrīnings – kā panākt lielāku aptveri un labākus rezultātus?  (29)

Latvijā atsaucība ir katastrofāli zema. 2012.gadā krūts vēža skrīningam atsaukušās vien trešdaļa sieviešu, dzemdes kakla vēža skrīningam – 26%, bet zarnu vēža skrīningam -7 % uzaicināto. Būtībā labajai idejai nebija sagatavoti ne iedzīvotāji, ne izpildītāji. Ja gribam, lai valsts vēža skrīningā ieguldītā nauda nestu atdevi, ir jāveic virkne soļu sistēmas sakārtošanai.

• Jāuzlabo vājā informācijas aprite starp pacientiem, profilaktiskās pārbaudes veicējiem mediķiem un ierēdņiem, padarot to cilvēkam draudzīgu un iedrošinošu. Skrīninga organizēšana nav tikai naudas atvēlēšana uzaicinājuma vēstuļu izsūtīšanai, procedūras veikšanai un datu apkopošana par atsaucību, kā diemžēl šodien redzam Latvijā.

Piemēram, no uzaicinājuma vēstulē rakstītā izriet, ka sievietes pašas atbildība ir vēlreiz apmeklēt attiecīgo iestādi, lai saņemtu atbildi par mamogrāfijas rezultātiem, kuras saturs viņai ne vienmēr ir skaidri saprotams. Pēdējos piecos gados kopš skrīninga ieviešanas iedzīvotāju informētība ar mediju palīdzību ir krietni uzlabojusies, taču uz to vien paļauties nevar. Nelieli novērojumi rāda, ka atsaucību vēl vairāk palielina aktīvs ģimenes ārstu personalizēts atgādinājums par skrīninga veikšanu.

• Vēža efektīvai diagnostikai un ārstēšanai jāstiprina specializēto onkoloģisko ārstniecības iestāžu darbība Rīgā, Daugavpilī un Liepājā, nesadrumstalojot to mazajās iestādēs, kur kolēģiem ir krietni mazāka pieredze. Resursu koncentrācija nodrošinātu spēcīgu onkoloģisko klīniku veidošanos, kas efektīvāk ļautu izmantot valsts līdzekļus un nodrošinātu augstāku ārstēšanas kvalitāti.

Tāpat tiktu novērsti gadījumi, kad vēža pacienti nepamatoti dodas ārstēties uz ārzemēm, piemēram, kaulu audzēju gadījumos, kaut ārstēšana – gan operācija, gan ķīmijterapija un nepieciešamības gadījumā arī kaulu smadzeņu transplantācija - pieejama tepat Latvijā.

• Lai panāktu kvalitatīvu dzemdes kakla vēža skrīninga veikšanu, ir jāsamazina valsts šobrīd pilnvaroto 24 (!) laboratoriju skaits – to tīkls patlaban ir pārāk liels, pakalpojumi visās iestādēs netiek veikti vienlīdz kvalitatīvi. Attīstīto valstu pieredze liecina, ka kvalitatīvi izmeklējumi var tikt veikti, ja speciālists gada laikā laboratorijā izmeklē ne mazāk kā 15 000 konkrēto paraugu, taču Latvijā ir laboratorijas, kas veic tikai 100 dzemdes kakla iztriepju analīzes gadā.

Tāpat ir jāierobežo to iestāžu skaits, kas valstī veic valsts apmaksāto mamogrāfijas skrīningu. Patlaban Nacionālais veselības dienests (NVD) ir noteicis 33 šādas iestādes - to veiktajiem izmeklējumiem nav noteikti vienoti kvalitātes kritēriji un nav veikta nopietna speciālistu apmācība. Ir jābūt pārliecībai, ka paciente mazpilsētā saņems tikpat labu izmeklējumu kā specializētajos centros – radiologam jāsaņem atbilstošs kvalitātes sertifikāts izmeklējuma veikšanai, kas apliecina, ka ārsts spēj uzņemties atbildību par veikto slēdzienu.

• Ļoti labs risinājums, manuprāt, ir mobīlie mamogrāfi, kādi jau Latvijā darbojas un kur iegūtie izmeklējumi elektroniski tiktu nodoti kompetentiem radiologiem, nodrošinot slēdziena kvalitāti.

• Jāizstrādā vienota stratēģija skrīninga pacientu savlaicīgai nosūtīšanai tālākiem izmeklējumiem bez maksas, ja ir aizdomas par audzēju, likvidējot kvotu sistēmu un veidojot tā sauktos zaļos koridorus. Situācija ir vienkārši traģiska, ja, atrodot slēptās asinis fēcēs, pacientiem vairākus mēnešus nākas gaidīt uz valsts apmaksāto kolonoskopiju. Ar krūts un dzemdes kakla vēzi situācija ir nedaudz labāka.