Foto: Shutterstock
Latvijas kinoteātros patreiz ir skatāma krāšņa un jautra ģimenes filma "Lācēna Padingtona piedzīvojumi". Sižets ir gana inovatīvs: Lācis dodas uz Londonu, lai iegūtu jaunas mājas, pēc tam, kad traģisku apstākļu dēļ zaudē savus vecākus un tēvoci, bet vienīga tante ir pārāk veca, lai lācēnu aprūpēt.

Lācis, ar uzkārtu kaklā zīmīti ar lūgumu to pieskatīt, pacietīgi gaida Padingtonas vilcienu stacijā, ticot, ka Londonas iedzīvotāji vēl nebūs aizmirsuši, par kara laikiem, kad sabiedriskā pienākuma vadīti, bija pieņēmuši savās ģimenēs tūkstošiem svešu bērnu, kuriem draudēja briesmas.

Lāci pamana Braunu ģimene, kas sākumā nedomā viņu paturēt pie sevis uz visiem laikiem, bet tikai palīdz atrast īstu aizbildni, lai Lācītim nebūtu jādodas uz instancēm. Lācis cer, ka viņu uzņems pētnieks, kurš sen atpakaļ reiz bija iemaldījies Peru džungļos un, sadraudzējies ar Lācēna ģimeni, apsolīja lāčiem siltu uzņemšanu gadījumā, ja viņi gribētu doties uz Londonu. Bet pētnieks sen ir miris un viņa vienīgā meita, rafinētā dzīvnieku mocītāja, alkst uztaisīt no Lācēna izbāzeni. Finālā, glābjot Lāci no šāda likteņa, Braunu ģimenes galva paziņo, ka lācis ir viens no viņiem, viņš paliks pie Brauniem uz mūžu un tiks mīlēts tāds, kāds viņš ir.

Šajā kontekstā jāatzīmē, ka Lācis netiek adoptēts, jo viņš bija un palika Lācis ar nagiem un kažoku, nevis cilvēks. Viņa identitāte šajā gadījumā netiek mainīta. Braunu ģimene nerīkojas arī kā audžuģimene, jo tā neslēdz līgumu par pakalpojumu sniegšanu ar instancēm un pieņem Lāci sabiedrisko pienākumu vadīta. Lācis tika pieņemts uz mūžu, turpretim audžuģimene ir īslaicīga aprūpes forma. Tātad Braunu ģimene kļuva par Lācēna Padingtona aizbildņiem.

Lācītim nu ir paveicies, ka viņš dzīvo Londonā un viņam nebūs jāpiedzīvo Civillikuma grozījumi, kas šobrīd atrodas pie Saeimas Juridiskās komisijas izskatīšanā uz otru lasījumu. Ja Lācis dzīvotu Latvijā, tad saskaņā ar Likumprojektu šādā situācijā vienīgā iespēja viņam būtu instances jeb bērnunams. Šobrīd Civillikuma 236. pants paredz: ja starp nepilngadīgo radiniekiem neatrodas spējīgi vai arī ja spējīgie nevar uzņemties aizbildnību, vai ja viņus atlaiž no aizbildņu amata likumisku iemeslu dēļ, kā arī ja nepilngadīgajiem nemaz nav radinieku, aizbildņus ieceļ bāriņtiesa no citu personu vidus. Braunu ģimene šajā gadījumā bija izcēlusies no šo citu personu vidus.

Likumprojekts paredz izslēgt no Civillikuma 236. pantu, bet ar 235. pantu noteikt, ka par aizbildni (izņemot testamentā ieceltus aizbildņus) varēs kļūt bērna radinieki, personas, kuras atrodas ar bērnu nedalītā saimniecībā vai uztur emocionālu saikni ar bērnu, kā arī persona, kurai ir audžuģimenes statuss". Nabaga Lācis Padingtons! Viņa vienīgais radinieks ir veca omīte, kas vairs nav spējīga aprūpēt Lāci un atrodas veco lāču mītnē. Visu Lācēna saimniecību Peru ir iznīcinājusi zemestrīce un Londonā viņam līdzi ir tikai sviestmaize, kuru viņš varētu dalīt vienīgi ar ielas baložiem. 

Ja Brauniem būtu jākārto audžuģimenes statuss saskaņā ar Latvijā pastāvošo procedūru, tad Lācēns paliktu bez mājas, jo, lai gan Brauna kundze ir entuziasma pilna rūpēties par svešiem lāčiem, tomēr Brauna kungs savu piekrišanu piedalīties audžuģimeņu apmācībās visticamāk nedotu. Līdz ar to uz momentu, kad Brauni satiek Lācēnu dzelzceļa stacijā, viņi nevarētu būt audžuģimene. Un visbeidzot tas, ko Likumprojekta izstrādātāji saprot ar emocionālo saikni, Lācim, ierodoties Londonā, pastāv vienīgi ar pētnieka meitu, kuras tēvs bija Lāču ģimenes draugs. Un ļoti iespējams, ka viņai izdotos pārliecināt visas atbildīgas instances par tādas saiknes noturību, lai dabūtu Lāci aizbildnībā. Bet vai tas būtu Lācēna interesēs?

Saraksts ar potenciāliem aizbildņiem saskaņā ar Likumprojektu nu ir izsmelts, un Lācim jādodas uz instancēm, par kurām iedomājoties vien gan filmas varonim, gan jauniem skatītājiem kinoteātros aizraujas elpa.

Lai šādu perspektīvu nepiedzīvotu Latvijas bērni, kas ir palikuši bez vecāku gādības un meklē ģimeni, Alternatīvās bērnu aprūpes alianse vērsās pie visām Saeimas frakcijām ar rakstisku lūgumu pievērst uzmanību Likumprojekta "Civillikuma Grozījumi" (Likumprojekts) paredzētajām izmaiņām aizbildnības institūtā. Pēc tam, kad pavirša atbilde tika saņemta tikai no "Vienotības" frakcijas, nepamet sajūta, ka šī filma būtu jāiekļauj MUST jeb obligāto video sarakstā gan Tieslietu ministrijas darbiniekiem, gan godājamiem tautas kalpiem, kas ar savu balsojumu iedzīvina likumu.

Izbrīna un pat rada bažas Latvijā iegūstamās juridiskās izglītības kvalitāte, atziņa, ko ir izvēlējusies iekļaut ar savu vārdu parakstītā atbildes vēstulē frakcijas priekšsēdētāja Āboltiņas kundze, par to, ka Tieslietu ministrijas un Ģimenes tiesību darba grupas ieskatā aizbildnības pamatos ieliktu sabiedrisku pienākumu jau šodien var īstenot caur adopciju vai audžuģimeni. Situācijā, kad vairums no gandrīz 8000 bez  vecāku gādības palikušo bērnu Latvijā, nav juridiski brīvi (un tāpēc nevar tikt adoptēti), un kad audžuģimeņu skaits ir niecīgs salīdzinot ar nepieciešamo, aizbildnība visbiežāk ir vienīga ģimeniskā alternatīva bērnunamam. 

Līdz ar to apzināta un nepamatota potenciālo aizbildņu loka sašaurināšana, acīmredzami nav bērnu interesēs un ir traktējama kā bērnu tiesību uz ģimeni pārkāpums. Likumprojekts neļauj kļūt par aizbildņiem tādām ģimenēm kā Brauni, kas satiekot Lācēnu dzelzceļa stacijā, neatbilst nevienam no Likumprojektā 235. panta minētājiem kritērijiem. Un tomēr tā izradās labākā iespēja viņam un vēl gandrīz 3000 bērnu, kas joprojām gaida Latvijas instancēs savus īstos aizbildņus!

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!