Vispārzināms ir fakts, ka Latvijā ir samērā daudz darba devēju, kuri ir "pretimnākoši" saviem darbiniekiem un lielāku algu piedāvā maksāt "aploksnē". Ja vien šāds darba devējs nebūs pārlieku alkatīgs (nemaz nemaksās nodokļus) vai nevērīgs skaidras naudas iegūšanas procesā, un, ja darbinieks, būdams ieinteresēts saņemt augstākus ienākumus, ar šādu darba devēju sadarbosies, tad VID ir gandrīz neiespējami šādus pārkāpējus sodīt.
Tik ilgi, kamēr darba devējs ar darba ņēmēju vienojas un sadarbojas "aplokšņu algu" jautājumā, uzņēmumus motivēt nemaksāt "aplokšņu algas" ir cīņa ar vējdzirnavām. Līdz ar to jāsaka, ka kampaņas "Dots devējam atdodas" liktais uzsvars uz darba ņēmēju ir pareizs. Šāda kampaņa var būt efektīva tikai daudz konkrētāk sasaistot katra iedzīvotāja nodokļu maksājumus ar ikdienas dzīvē nepieciešamo lietu un pakalpojumu saņemšanu - bērnudārzi, skolas, veselības nodrošināšana, ceļi, drošība.
Kampaņu veidošanas ideja pasaulē nav jauna. Līdzīgas kampaņas notiek arī ārpus Latvijas. Piemēram, Lielbritānijā sākot no 2012. gada, aptuveni 24 miljoni nodokļu maksātāju ik gadu pa pastu saņem informatīvus bukletus "Personal Tax Statements". Līdzīgi kā Latvijā izvērstajā kampaņā, Lielbritānijā nodokļu maksātāji tiek informēti par to, kāda daļa no viņa ieņēmumiem ir samaksāta nodokļos, kādas ir piemērotās nodokļu atlaides, kādiem mērķiem nodokļos samaksātie naudas līdzekļi ir novirzīti.
Tai pašā laikā aktuāls ir jautājums, kā tad vēl bez šāda rakstura kampaņas būtu iespējams motivēt darbiniekus atteikties no "aplokšņu algām". Te prātā nāk kādu laiku atpakaļ manā redzeslokā nonākušais pētījums, veikts Hārvardas Universitātes Biznesa skolā[1], par iespējām uzlabot iekasēto nodokļu apmēru. Pētījumā tika identificētas divas psiholoģiskās barjeras, kuras neveicina nodokļu maksāšanu.
Pirmā identificētā barjera slēpjas nodokļa maksātāja viedoklī, ka tas reti izmanto iespēju saņemt valsts palīdzību un sociālos labumus. Šo barjeru palīdz pārvarēt informēšanas kampaņas, jo kā nekā nodokļu maksājumi ir cena par iespēju dzīvot puslīdz civilizētā vidē. Otrs šķērslis izpaužas nodokļa maksātāja nespējā ietekmēt viņa samaksāto nodokļu izlietojumu.
No Hārvardas Universitātē veiktā pētījuma rezultātiem izriet, ka nodokļu ieņēmumiem vajadzētu pieaugt par 15 %, ja valsts vai pašvaldības lēmuma pieņemšanas procesā par nodokļu ieņēmumu izlietojumu tiek iestrādāts nodokļu maksātāju uzklausīšanas mehānisms un nodrošināta iespēja izteikt viedokli par nodokļos samaksātās nauda izlietojuma veidu.
Dzīvojam 21. gadsimtā interneta vides apstākļos, un Latvijā eksistē virkne valsts varas īstenotu e-projektu. Tāpat katrai pašvaldībai ir labākas vai pieticīgākas mājas lapas. Ņemot par piemēru platformu www.latvija.lv, kurā identificējoties interneta vidē Latvijas iedzīvotāji var iesniegt lūgumus, pieprasījumus valsts iestādēm un iegūt visdažādāko informāciju, būtu vērts padomāt un iestrādāt interneta lapās papildfunkcijas par nodokļu maksājumiem.
Tā kā pašvaldību budžetus lielā mērā veido iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN), nolūkā šos ieņēmumus palielināt, manuprāt, pašvaldības šādus funkcionāli līdzīgu portālus salīdzinoši efektīvi varētu veidot.
Tāds interneta portāls, kurā katrs konkrētās pašvaldības iedzīvotājs varētu izteikt savu viedokli, ne vien potenciāli palielinātu nodokļu ieņēmumus, bet būtu arī lielisks instruments, ar kura palīdzību varētu precīzi redzēt un saklausīt un pamatot iedzīvotāju vēlmes un nepieciešamības. Prātā nāk vīzija par Rīgu un tās pieredzi ar velo celiņu ierīkošanu.
Ja Rīgā deklarētie iedzīvotāji rīdzinieki - būtu balsojuši par pašvaldības budžeta līdzekļu izlietojumu konkrētiem veloceliņiem, pašvaldība labāk varētu izskaidrot saviem autovadītājiem un ciemiņiem no citām pašvaldībām, kādēļ "pēkšņi" velo celiņš ir parādījies viņiem ne īpaši ērtā vietā, piemēram uz Elizabetes ielas. Tāpat attiecībā uz citām lietām - bērnu rotaļu laukumu izvietojums, svētki, sociālais atbalsts, apbūves zonējums un tamlīdzīgi - patīk, nepatīk, ieguvums utt.
Nobeigumā jāsaka, ka būtu vērts plašāk pamēģināt pielietot netradicionālas metodes, lai sāktu stimulēt brīvprātīgu un ieinteresētu nodokļu maksāšanu. Papildus nodokļu audita draudiem, veidot inovatīvu sistēmu, caur kuru varētu pieņemt sabiedrībai būtiskus lēmumus. It īpaši par to kā un kam un kādā apmērā mūsu - Latvijas iedzīvotāju - kopējā nodokļos iekasētā nauda tiek tērēta.
[1] C. Lamberton, J. De Neve, M. Norton, working paper: "Eliciting Taxpayer Preferences Increases Tax Complience", Harvard Business School, April 23, 2014.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
