VID tikko nācis klajā ar satraucošu informāciju, ka valsts budžets nepildās par vairākiem desmitiem miljonu eiro. Tāpat arī konstatētas kases aparātu un sistēmu sagrozīšanas problēmas, kas vēl papildu "apkrāpj" valsti pat par vairāk nekā simts miljoniem eiro. LTRK piekrīt, ka šī negodprātīgā uzņēmēju darbība ir jāpārtrauc, taču jautājums ir - ar kādiem līdzekļiem?
Patlaban izstrādāts Ministru kabineta noteikumu projekts "Noteikumi par nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu tehniskajām prasībām". Tajā pēc ilgām un sarežģītām diskusijām rasts risinājums - izveidot tādus kases aparātus un sistēmas, kur sistēmu uzturētāji un uzņēmēji nevarētu iejaukties. Taču problēma ir tā, ka tādus nekur pasaulē neražo! Tāpēc sanāk, ka Latvija kārtējo reizi izvēlas nevis racionālāko ceļu, bet gan kaut ko unikālu un neeksistējošu.
Apspriežot šo situāciju ar kases aparātu un sistēmu ražotājiem, nonācām pie vēl vienas būtiskas problēmas. Proti, lai šīs sistēmas Latvijā ieviestu, būs nepieciešams samērā ilgs laiks. Izrādās, ka izstrādes procesam vien nepieciešams vismaz viens gads, tad vēl vismaz divi gadi ieviešanai un uzstādīšanai... Kopā sarēķinot - pie jaunām iekārtām, ar ko tiktu aprīkoti visi Latvijas tirgotāji, mēs varētu tikt labākajā gadījumā tikai 2019.gadā. Diezin vai šādi termiņi būtu saucami par samērīgiem un loģiskiem. Vēl jo vairāk ņemot vērā, ka ieņēmumi valsts budžetā nepieciešami jau tagad.
Tāpēc LTRK kopā ar citām organizācijām pārrunājusi iespēju, kā efektīvi un ātri uzlabot izveidojušos situāciju jau tagad. Esam vērsušies arī pie Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas ar saviem ierosinājumiem, tādējādi aicinot arī viņu ieklausīties izstrādātajos risinājumos.
Pirmkārt, VID rīcībā ir informācija, kuri ir tie kases aparāti, kurus uzņēmēji sagroza visbiežāk. Par pamatu ņemot šos datus, jau tuvāko nedēļu laikā iespējams svītrot no tā paša VID uzturētā saraksta tādas iekārtas, ar kurām ir visvieglāk manipulēt. Domājams, ka šī rīcība momentāni atsauksies uz valsts budžeta ieņēmumiem, ienesot papildu līdzekļus.
Otrkārt, ja pašreiz likuma priekšā atbildīgs ir uzņēmums, kura uzdevumā kases aparāti vai sistēmas ir sagrozītas, tad, mūsuprāt, loģiski būtu paredzēt atbildību arī tiem sistēmu uzturētājiem, kuri šādam darījumam piekrituši. Ja VID ieviestu kompāniju sertificēšanu, lai tās varētu būt kases aparātu un sistēmu apsaimniekotāji, kā arī likums noteiktu, ka arī viņi var tikt sodīti, manipulējot ar iekārtām, nez vai uzņēmēji vēlētos šādu pakalpojumu piedāvāt saviem sadarbības partneriem. Latvijas tirgus ir mazs, un tajā reputācijai ir visai vērā ņemams aspekts.
Visbeidzot, tā vietā, lai nomainītu visus kases aparātus un sistēmas, LTRK ierosina iekārtas aprīkot ar fiskālajiem blokiem, tādejādi manipulācija būtu praktiski neiespējama. Šādas darbības uzņēmējiem noteikti maksātu daudz lētāk nekā jaunu un unikālu iekārtu ieviešana un no tā ieguvēji būtu visi.
Diemžēl pagaidām publiskajā telpā VID izrāda milzīgu pretestību uzņēmēju ierosinājumiem, lai gan, mūsuprāt, tieši tie ļoti ātri un efektīvi spētu uzlabot situāciju, kā arī nodrošināt daudz veiksmīgāku nodokļu iekasēšanu.