Bojā gājušās meitenes pēdējās fotogrāfijas fonā šis izteikums izraisīja vienlīdz spēcīgas gan dusmas, gan sāpes, kā latviešiem, tā Latvijas krievvalodīgajiem iedzīvotājiem. Gribētu atzīmēt,ka latviešu interneta resursos šo bijušo žurnālisti lamāja pat vairāk nekā krievu interneta resursos.
Taču, protams, interneta komentāros latviešu valodā neiztika arī bez izteikumiem no sērijas "viņiem tur ir Putins, Krima, Ukraina, ko tur pārdzīvot", "tā ir karma par Malaizijas boingu" vai "jūtu līdzi bojāgājušajiem, tie taču bija parasti cilvēki, bet viņu režīms ir briesmīgs". Bija arī dzēlīgi komentāri par tiem, kas devās nolikt ziedus pie Krievijas vēstniecības.
Šādu komentāru nebija daudz, taču tie bija.
Un tagad es gribu uzdot vienu vienkāršu jautājumu par tiem, kas pēdējās dienās sociālajos tīklos par teroraktiem Parīzē rakstīja krievu valodā kaut ko no sērijas "viņiem tur ir Charlie Hebdo, viņi bombardēja Lībiju, ko tur pārdzīvot par viņiem", "tā ir karma" vai "jūtu līdzi bojāgājušajiem, tie taču bija parasti cilvēki, bet viņiem tur ir "gejropa" un Obama".
Sakiet, kā tieši šie komentētāji atšķiras no bijušās žurnālistes, kam radās jautājums par krieviem, kas gāja bojā aviokatastrofā?
Tajā pašā laikā jāatzīmē, ka arī šādu komentāru nebija daudz, bet tomēr tie parādījās.
Vēl. Gan pēc lidmašīnas avārijas, gan pēc teroraktiem Parīzē bija mēģinājumi veikt "analīzi" kapraču stilā. Kādus karogus kurš liek pēc attiecīgajām traģēdijām. Un cik aktīvi kurš par ko sēro.
Tiem, kas sēroja par bojāgājušajiem krieviem, tika vaicāts latviski - kāpēc jūs nesērojāt par Malaizijas boingu?
Tiem, kas sēroja par francūžiem, tika vaicāts krieviski - kāpēc jūs nesērojāt par krieviem?...
Šādu "analīzi" var salīdzināt ar došanos uz bērēm, lai apskatītos, kāds kuram ir zārks. Un, ja zārki ir atšķirīgi, sākt ilgi un apnicīgi skandalēt. Arī šādu analītiķu nebija pārāk daudz, taču tomēr viņi bija.
Skatoties uz rīdzinieku reakciju uz divām briesmīgām traģēdijām, kas notikušas pēdējo nedēļu laikā, rodas divi secinājumi.
Latvieši un krievvalodīgie iedzīvotāji, kuriem kaut kādu iemeslu dēļ ir izstrādājies pārlieku liels žults daudzums, vispār savstarpēji neatšķiras. Viņi ir absolūti identiski, viņi ir dvīņi.
Taču laimīgā kārtā viņu nav daudz.
Galvenais secinājums - pēc šīm divām traģēdijām rīdzinieki noklāja ar ziediem Krievijas un Francijas vēstniecības. Un pie abām vēstniecībām sēru dienā varēja dzirdēt kā latviešu, tā krievu valodu. Un paldies rīdziniekiem par to!
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
