Foto: LETA
Pa lielas Latvijas pilsētas daudzdzīvokļu nama trešā stāva pavērto logu dzirdama Krievijā populārā žurnālista Dmitrija Kiseļova balss. Ir svētdienas vakars, kad Krievijas telekanāls Rossija demonstrē iknedēļas raidījumu Vestji – savu redzējumu par aktualitātēm, tostarp, norisēm ārvalstīs, un šie sižeti parasti iekļaujas plašākā viedokļa veidošanas sāgā.

Protams, apzinoties, ka Maskavas kontrolētās televīzijas skatās arī krievvalodīgie ļaudis ārvalstīs, un viņu uzskati ir nozīmīgi Krievijas interešu nostiprināšanai. Tādi Krievijas TV kanāli kā Rossija (RTR Planeta), Pirmais Baltijas kanāls un NTV Mir aptver līdzīgu Latvijas cilvēku skaitu kā trīs lielākie Latvijas kanāli – LTV1, TV3 un LNT (TNS dati par TV kanālu auditorijām Latvijā).

Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP) nereti tiek uzdoti jautājumi par to, kāpēc tiek pieļauta Latvijai nedraudzīgu viedokļu paušana masu saziņas līdzekļos, kāpēc tie netiek ierobežoti? Jāsaprot, ka TV saturs mūsdienās tiek izplatīts četros galvenajos veidos – t.s. zemes apraides ceļā, ar tradicionālo kabeļtelevīziju starpniecību, ar satelīta uztvērēju un internetā (dažādos izplatīšanas veidos). Katram no šiem veidiem iespējami vēl citi atvasinājumi, taču šie uzskatāmi par nozīmīgākajiem, un tieši TV skatīšanos internetā var uzskatīt par visstraujāk augošo. To saprot gan Latvijas likumus ievērojoši mediji, gan arī t.s. TV satura "pirāti", kas nodarbojas ar autortiesībām aizsargāta satura nelikumīgu izplatīšanu.

Pirmo – tradicionālo TV izplatīšanas veidu – NEPLP spēj efektīvi uzraudzīt, monitorējot TV saturu un dažādas televīzijas ik pa laikam tiek administratīvi sodītas, ja konstatējam likuma pārkāpumus. Tā, 2014. gadā NEPLP lēma aizliegt Zviedrijas jurisdikcijā esošās programmas Rossija RTR retranslāciju Latvijā uz trim mēnešiem, – vērtējot ziņu sižetus gan plašākā kontekstā, gan arī individuālus izteikumus, NEPLP konstatēja nepārprotamus aicinājumus uz karu vai militāra konflikta izraisīšanu, kā arī naida kurināšanu etniskās un valstspiederības dēļ.

NEPLP, savas kompetences un Latvijas likumos noteiktajās robežās, pēdējo gadu laikā stingrāk kontrolē arī kabeļoperatorus – pērn NEPLP organizētos reidos apmeklēja 20 dažādas Latvijas pilsētas un pārbaudes veica 26 dažādās kabeļtelevīzijas tīkla pieslēguma galvasstacijās (65% no visiem Padomē reģistrētajiem kabeļtelevīzijas pakalpojumu sniedzējiem). Pārkāpumi pamatā tika konstatēti saistībā ar programmu retranslāciju, kas nav iekļautas attiecīgā kabeļtelevīzijas pakalpojumu sniedzēja retranslācijas atļaujas retranslējamo programmu sarakstā. Apzinoties, ka NEPLP ir tiesības kabeļoperatorus administratīvi sodīt, šie uzņēmēji pēc brīdinājuma parasti cenšas pārkāpumus novērst.

Tomēr vislielākās galvassāpes – gan no likuma burta, gan likuma piemērošanas viedokļa – sagādā dažādi interneta risinājumi TV satura pārraidīšanai un kaimiņvalstu satelīttelevīziju aktivitātes. Raksta ievadā minētajā piemērā iedzīvotājs, iespējams, ir Krievijā populārā satelītoperatora Trikolor TV klients – aprīkots ar televīzijas komplektu, ko iespējams iegādāties, piemēram, Pleskavā vai vēl vienkāršāk, portālā ss.lv, kur pie attiecīga sludinājuma kāds pat publicējis piezīmi krievu valodā: "Negaidi, kamēr valdība aizliegs Krievijas TV kanālus pilnībā, skaties oriģinālo Krievijas televīziju bez cenzūras un Eiropas meliem." Iespējams, šis iedzīvotājs ir iegādājies mūsdienīgu televizoru, kurā ir jau iebūvēta īpaša interneta aplikācija – tiklīdz tā tiek aktivizēta (ir vajadzīgs tikai internets), Rossija un citas programmas ir pieejamas automātiski. Turklāt gandrīz viss lielo TV kanālu saturs mūsdienās ir pieejams internetā ikvienam – gan interneta mājas lapās esošā televīzijas satura straumēšanas režīmā reālā laikā, gan saņemot t.s. pakalpojumu (raidījumu, filmu, seriālu) pēc pieprasījuma.

Minētie piemēri rāda: Latvijai ir jārūpējas par visu savas valsts iedzīvotāju uzrunāšanu masu medijos, taču nevajag dzīvot ilūzijās, ka, piemēram, uzliekot sodu kādam no vietējiem kabeļoperatoriem, tiks apkarota propaganda. Tieši pretēji, – mazo Latvijas kabeļoperatoru izzušana, visticamāk, veicinātu klientu pieplūdumu tiem satura veidotājiem un piegādātājiem, kuri piedāvā "no Eiropas meliem attīrītu televīziju." Kanāli, kādos cilvēki mūsdienās tiek uzrunāti un sasniegti ir daudzveidīgi un tos nevar "apturēt" ar kādu īpašu likumu vai sodu. Vispirms ir nepieciešams plašāks redzējums par tiesisku veidu kā ierobežot nelegālu un (vai) Latvijas interesēm kaitējošu TV saturu, kā arī redzējums par praktiskām darbībām un atbildīgajiem, kad konstatēti likumpārkāpumi (tie varētu būt ar uzņēmējdarbību saistīti pārkāpumi, autortiesību pārkāpumi, konkurences tiesību pārkāpumi u.c.)

Pērn Iekšlietu ministrijas paspārnē izveidotā darba grupa, kas strādā pie priekšlikumiem nelegālo televīzijas pakalpojumu ierobežošanai, apzināja apdraudējumus, ko Latvijas informatīvajai telpai nodara nelegāla vai ideoloģiski "lādēta" satura izplatīšana mūsu valstī. Mans secinājums gan kā NEPL padomes loceklim, kurš strādā kabeļtelevīziju pārraudzības jomā, gan kā minētās darba grupas pārstāvim ir, ka TV satura pārraudzībai būtu jāizstrādā jauns likums. Spēkā esošais Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums ir tapis pamatā orientējoties uz zemes apraides regulējumu, tajā nav paredzētas mūsdienu satura izplatīšanas platformas, un likumam arī nebūtu jācenšas "izsekot" tehnoloģiskiem satura piegādāšanas veidiem, bet gan primāri jārunā par prasībām/ ierobežojumiem attiecībā uz saturu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!