Foto: Shutterstock
Nesen publiskotā "DNB Latvijas barometra" pētījuma rezultāti parāda – cilvēkiem ir ļoti skaidrs skatījums par Latvijas ekonomisko attīstību, jo, neraugoties uz neseno lejupslīdi lauksaimniecības nozarē, Latvijā šai nozarei tomēr ir ļoti liels neizmantotais potenciāls. Salīdzinājumā ar iedzīvotāju skaitu mums ir plašas neapdzīvotas teritorijas, eksportam lieliski piemērots ģeogrāfiskais novietojums un stabili dabas apstākļi, piemēram, mums nav ne spēcīgu vētru, ne zemestrīču.

Aizvien vairāk cilvēku uzskata, ka lauksaimniecības nozare jāpārorientē no piena ražošanas un pārstrādes (-5% salīdzinājumā ar 2009. gadu) uz citām jomām, piemēram, gaļas ražošanu un pārstrādi (+2% salīdzinājumā ar 2009. gadu un 66% kopumā). Iespējamais skaidrojums varētu būt iedzīvotāju novērojumi, ka pienu un piena produktus kļūst aizvien grūtāk pārdot ar pievienotu vērtību – šajā nozarē vienmēr uzvarēs zemākā cena. Diemžēl Latvijas lauksaimnieki nevar konkurēt ar tik zemām cenām un vienlaikus nosegt visas izmaksas.

No otras puses gaļas nozarē ir pietiekami daudz iespēju ar lielu potenciālu. Latvijā ikgadējais gaļas patēriņš ir ~63 kg uz mājsaimniecības locekli, savukārt Eiropā vidējais patēriņš ir ~82 kg uz mājsaimniecības locekli. Līdz ar to statistiski mums ir liels potenciāls ne tikai eksporta, bet arī iekšējā tirgū. Piemēram, Latvijā visvairāk tiek patērēta cūkgaļa (apmēram 20 kg uz katru mājsaimniecības locekli) un putnu gaļa (apmēram 13 kg). Taču tajā pašā laikā kopējais liellopa gaļas patēriņš saglabājas zems – 1,5 kg uz mājsaimniecības locekli.

Tirgū (un visā Baltijā kopumā) trūkst augstas kvalitātes liellopa gaļas vietējam patēriņam, kā arī eksportam. Taču liellopa gaļas patēriņš tuvāko gadu laikā noteikti palielināsies, jo veselīgas ēšanas paradumi kļūst aizvien izplatītāki un liellopa gaļa ir viena no veselīgākajām izvēlēm, veidojot sabalansētu uzturu. Tirgū trūkst arī jēra gaļas, kurai līdzīgi kā liellopa gaļai ir ļoti liels potenciāls.

Galvenais faktors, kas atstāj negatīvu ietekmi uz lauksaimniecību, ir Krievijas embargo (tam piekrita 50% aptaujāto). Tomēr mēs nevaram sēdēt, rokas klēpī salikuši, un gaidīt līdz embargo beigām, jo šo sankciju atcelšana neatrisinās esošos izaicinājumus. Nevaram sagaidīt, ka eksports atgriezīsies iepriekšējā līmenī, jo, piemēram, Krievijā gaļas nozare kopš embargo ieviešanas ir palielinājusi iekšējo ražošanu. Krievijas iekšējā tirgus pašpietiekamība 2015. gada palielinājās par 5% un turpina augt. Līdz ar to mums tāpat ir aktīvi jāmeklē jaunas iespējas un tirgi, piemēram, Āzijā.

Ķīnā, kas ir pasaulē lielākā cūkgaļas patērētāja, cūkgaļas ražošanas apjomi samazinās, kamēr sagaidāms, ka patēriņš palielināsies. Ķīna palielina importa tirgus daļu – saskaņā ar Ķīnas muitas datiem imports 2016. gada pirmajā ceturksnī ir divkāršojies salīdzinājumā ar to pašu periodu pagājušajā gadā, turklāt 93% no importētās cūkgaļas ir no Eiropas Savienības. Šīs pārmaiņas varētu nākt par labu mūsu lauksaimniekiem, palielinot iespēju gūt peļņu un 2016. gadā lauksaimniecības nozarē radīt pozitīvus rezultātus. Ķīnas patērētāji patiesi novērtē Ziemeļeiropas ražojumu augsto kvalitāti un produktus, kas mūsu lauksaimniecības nozarei nodrošina plašas iespējas.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!