Atis Jansons: Uz Tobago?  (80)

Ļaudis ir sašutuši par to, ka auto vadītāju apmācība kļūs ilgāka un dārgāka! Nu ja. Dominikānā ir foršāk. Autoskolu nav vispār. Licenzes pretendents vienkārši iet uz elementāru teorijas eksāmenu. To nokārtojis, saņem mācību braukšanas atļauju 45 dienām. "Instruktors" var būt jebkurš, kuram licenze jau ir. Tad ejam uz braukšanas eksāmenu, kurš sastāv no apripināšanas apkārt kvartālam. Vai pat neripināšanas, ja pretendents līdz paņēmis dažus simtus peso (kādi pieci eiro) vai pudeli ruma...

Pie mums ļaudis protestē pret viņuprāt pārāk biežām un piekasīgām tehniskajām apskatēm. Lieks esot šis stress un apzinīgu pilsoni nevajadzīgi apgrūtinot. Pat aizvainojot. Laidies, pilsoni, uz Dominikānu! Tur transporta līdzekļu tehniskās kontroles vispār nav. Pat reģistrācijas numuri nav obligāti. Paradīze. Ko gaidi? Sakrāj 700 eiro biļetei un lido prom. Klimats ideāls. Dzīve lēta. Mājiņa var būt plāna un šķirbaina, ja vien jumts netek. Mango krīt uz galvas, siltas drēbes un malku nevajag. Ar vidēju Latvijas pensiju var dzīvot zaļi. Un – šķietams paradokss – satiksmē bojā gājušo nav vairāk kā Latvijā, lai gan braukts tiek arī pie sarkanas gaismas, pa vienvirziena ielām pretējā virzienā, četratā uz mocim līdzīga priekšmeta un vēl daudzos pat mūsu dižākajiem ekstrēmistiem neiedomājamos veidos.

Laižam? Brīdinājums no personīgas pieredzes.Turienes optimistiskajā haosā pēc dažu dienu adaptācijas iekļausies vien tie, kuru braukšanas iemaņas tālu pārsniedz Latvijas vidusmēru. Citi jutīsies sliktāk nekā mājās. Jo nav mums šo dabas bērnu jau agrā bērnībā iegūto izdzīvošanas refleksu. Viņi rotaļājas uz ielas. Mētā akmeņus nevis mīkstas mantiņas vai bumbas. Viņu perifērā redze ir fantastiska, un reakcija ātra kā zibens. Bet ne jau tas galvenais. Te "mentalitāte" cita. Te nav mūsu neapmierinātības ar dzīvē sasniegto, ar apkārtējo rīcību, jo neviens te nav un nevar būt ne slavens, ne bagāts. Visi ir vienā – izdzīvošanas līmenī. Un smaida. Ollā! Dievs brauc kopā ar mani – tā viņi raksa uz savu kustīgo lūžņu pakaļām.

Laižam? Aizbrauks kādi pieci. Tūkstošiem būs vien jādzīvo Eiropā. Un beidzot jāsaprot, ka mūsu auto vadītāju apmācības sistēma beidzot ir jāuzlabo. 20 "brīva tirgus" gados tā ir "lētākā piedāvājuma" sačakarēta. To atzīst CSDD vadība, un iespēju robežās mēģina spēles noteikumos mainīt. Bet visu izšķirs pieprasījums. Jūsu pašu izvēle. Kur sūtīt mācīties dēlu vai meitu? Uz to "skolu", kuras reklāmā skan idiotiska sajūsma par teorijas apgūšanu tikai 10 stundās par tikai 50 eiro? Atdot viņu "instruktoram", kurš gan ir kaut kā ticis pie nepieciešamajiem kvalifikācijas dokumentiem, bet brauciena laikā nevis sarežģītā rēbusa likumsakarības skaidro (nemāk jau viņš runāt), bet labajā sēdeklī snauž, stundas un samaksas grašus prātā skaitīdams? Pieņemt kā pašsaprotamu, ka zēni un meitenes, kuri vēl nemāk lāga sajūgu atlaist, tiek vesti ielās, kur velkas ar 35 km/st? Pieņemt, ka skolas bez mācību laukumiem neparāda, nevar parādīt kursantam pat to, kas tad ir ekstrēma bremzēšana kaut vai tikai pilsētas ātrumā, un pirmo reizi viņš bremzes pedāli tā īsti nospiedīs tikai tajā melnajā dienā, kad nositīsies? Pieņemt esošos pašnāvības mēģinājumus? Pret jebkurām izmaiņām skaļi protestēt? Jeb tomēr rāmi un lietišķi palīdzēt tās virzīt pareizā gultnē? Kopīgiem spēkiem panākt, lai skolu tirgus mērķis būtu nevis licenzes iegūšana, bet īstu, stabilu auto vadīšanas prasmes pamatu ielikšana.

Ikgadēja tehniskā apskate esot "naudas kāšana". Latvijā vajagot "piesieties" retāk. Hei! Vai jūs akli esiet? Neesiet dzirdējuši, ar ko (un pa kādiem ceļiem) šeit tiek braukts? Vidējais "parka" vecums lielāks par 10 gadiem. Riepas – neesiet slinki, lielveikala stāvvietā pie, teiksim, Talsu "Maksimas" pastaigājiet un paskatieties. Pusi no šeit sabraukušajiem vajadzētu no trases noņemt.

Pats zinu, ko jāremontē? Neesi, vecīt, tik lielīgs. Nu nav tev ne pacēlāja, ne vibrostenda, nav tavas zināšanas modernās tehnikas jomā tik labas, lai defektiņu, kurš kādā brīdī var kļūt liktenīgs, laikus saklausītu un saskatītu. Ja arī ir – maciņā šobrīd tukšums...
Man pašam (inženiera izglītība, 50 gadu remontu pieredze un lieliski konsultanti, auto vecums 7 gadi) nav nekādu iebildumu pret ikgadējo vizīti Mūkusalas ielā. Tā ir stimuls auto apkopei. Tā (ja pirmais piegājiens neveiksmīgs vai uzzlīme saņemta kopā ar aizrādījumu) ir palīgs pašu nepieciešamāko ieguldījumu noteikšanai. Aptaujāju 20 savus kolēģus "Gada auto" žūrijā. Viedokļi līdzīgi. Daži pieļauj jaunāko auto (līdz 6 gadi?) retākas apskates. Daži prasa vēl lielāku stingrību – pēkšņas tehniskā stāvokļa kontroles uz ceļiem. Bet par Tobago un Dominikānu tikai pasmaida. Ko novēlu arī jums.