Pieaugušam cilvēkam nav viegli pieņemt faktu, ka reizēm var nesaprast lietas, kas, piemēram, "iekarojamās" nozares pirmā kursu studentam šķiet pašsaprotamas. Taču, ja tas nav šķērslis, zinātnieks spēj jautāt un pieņemt, ka sākumā neko nesaprot, nākotnē var kļūt par starpdisciplināru speciālistu ar plašām iespējām.
Ja cilvēks kādā tematā ieķeras ar azartu, viņš var sasniegt lielus mērķus. Un mana pieredze liecina, ja tas ir noticis ar vienu tematu, tas var notikt arī ar citām jomām. Lai gūtu panākumus starpdisciplinārās nozarēs, ieteiktu izvēlēties jomas, kuru nepieciešamība jau ir skaidri zināma, un tā nav nevienam jāpierāda. Tad var risināt konkrētu problēmu, nevis censties kādam pierādīt, ka problēma ir risināšanas vērta. Te varētu vilkt paralēles ar medicīnu, kur neviens neuzdod jautājumu, ārstēt pacientu, vai nē, bet gan jautā, kā ārstēt. Ar precīzo biškopību sanāk tieši pretējais – tas ir interesanti un it kā svarīgi, taču sabiedrības apziņā tas nespēs konkurēt ar veselības vai drošības problēmām.
Mums ir izdevies definēt veselu nozari
Patiesībā var uzskatīt, ka Latvija ir rezervējusi autortiesības jēdzienam "precīzā biškopība", daudzviet pasaulē atsaucas un citē tieši publikāciju, ko radījuši autori no Latvijas. Pirmais no autoru grupas, kurš pamanīja, ka "precīzā biškopība" ir vēl neskarta un neaprakstīta tēma, bija mans doktorants Aleksejs Zacepins, tieši viņš pēdējos gados arī vadīja šo "bišu projektu". Ņemot vērā, ka pats esmu mazliet pagājis malā no biškopības un klasiskās IT nozares, ir liels prieks redzēt, kā šī joma tomēr attīstās.
Precīzā biškopība ir attīstījusies, par šo tēmu top arī spēcīgas publikācijas ar izsmeļošu datu analīzi. Mums ir izdevies definēt veselu nozari, un uzskatu, ka tā zināmā mērā ir arī liela veiksme, ka neviens cits nepasteidzās pirms mums. Un ir lieliski, ka tieši mans doktorants pamanīja, ka precīzā biškopība ir pavisam jauna nozare. Tas nozīmē, ka mums ir nākošā paaudze, kurai jau ir daudz labāk izpratne par globālo zinātni, nekā man viņu vecumā!
Precīzo biškopību ir iespējams integrēt arī biznesā
Runājot tieši par precīzo biškopību, varu minēt, ka šobrīd jau ir izstrādāta sistēma, kurā pēc temperatūras mērījumiem iespējams atpazīt spietošanu, kas biškopībā ir ļoti būtiski. Spietošanas gadījumā daļa no bišu saimes aizlido prom nezināmā virzienā, kas attiecīgi ir problēma, jo medus daudzums samazināsies. Tagad tehnoloģijas ļauj to fiksēt, un izmaksas ir salīdzinoši nelielas, taču arī šeit nepieciešama izpratne, jo ne visi vēlas ievilkt stropos elektrību, darboties ar papildus elektroniskiem nieciņiem. Arī pētījumu procesā par to pārliecinājāmies, proti, bija grūti vienoties ar kādu biškopi par eksperimentu veikšanu.
Precīzo biškopību ir iespējams integrēt arī biznesā, taču zinātnes projektu nauda zināmā mērā konkurē ar iešanu biznesā. Man nenoliedzami ir vēlme pierādīt, ka zinātnieki spēj radīt, ko tādu, par ko citi ir gatavi maksāt naudu, lielu naudu. Lielai daļai zinātnieku gan nav šī refleksa – mesties biznesā. Arī es kļūstu arvien "mierīgāks".
Uzņēmēji un zinātnieki ne vienmēr saprotas
Pievēršoties precīzās biškopības kā par produkta ieviešanai praksē, jāsaka, ka milzīga interese no vietējiem biškopjiem pagaidām nav novērota. Šo produktu gan vairāk redzu starptautiskajā tirgū, izmantojot arī e-komerciju. Nenoliedzami, jebkuram zinātniekam ir gandarījums, ja viņa radītais produkts tiek ieviests arī praksē, taču uzņēmēji un zinātnieki ne vienmēr saprotas, jo viņiem ir dažāda izpratne par to, kas ir svarīgi.
Ja mazliet tuvāk palūkojamies tieši uz precīzo biškopību, tad jāmin, ka šī nozare balstās uz trīs posmiem: mērījumiem, mērījumu analīzi un reakciju – darbībām, kas seko datu analīzes secinājumiem. Pēc mērījumu veikšanas tiek analizēts, vai ir novirzes no normas, kāda veida novirzes u.tml., un pēc tam dators piedāvā reakciju. Biškopības nozarē ir ļoti specifisks šis novirzes atpazīšanas posms, kam vēl nepieciešami būtiski pilnveidojumi. Jāņem vērā, ka bites ir sociāli kukaiņi, kuri lēmumus pieņem, nevis individuāli, bet grupās, un tas apgrūtina spēju automātiski atpazīt mērījumus, attiecīgi, noteikt, kāda ir novirze no normas. Ko tas nozīmē praksē? Realitātē sistēma var signalizēt par krīzes situāciju stropā, piemēram, pirmā tipa avāriju, taču biškopis, aizbraucot uz vietas, var to arī nekonstatēt. Ja šāda situācija atkārtosies vairākas reizes, biškopis secinās, ka tehnoloģija nestrādā. Kamēr tehnoloģija nav pietiekami robusta, tās uzticamība un prognozējamība jākāpina, lai pirmās atsauksmes nebūtu iznīcinošas.
Tātad šobrīd lielākais šķērslis ir tehnoloģijas spēja atpazīt problēmas, kādas iespējamas bišu saimē, piemēram, nav bišu mātes, vai viņa vairs neaudzē bērnus, vai pietrūkst barības u.c. Protams, ir arī problēmas, kuras var viegli atpazīt, piemēram, ja bišu saime ir izpostīta, jo tas uzreiz nozīmē krasas temperatūras izmaiņas.
Viegli nav, taču potenciāls ir liels
Bioloģisko sistēmu modelēšana, kurā šobrīd esmu, ir milzīgs tirgus, kur var paveikt ļoti daudz, taču sākotnēji, aizstāvot promocijas darbu par bitēm, man teica, ka ar to neko nevarēs sasniegt. Izvēloties starpdisciplināro nozari, ir jāpēta tirgus un jāanalizē konkurence, turklāt jārēķinās, ka nebūs viegli – ir jānotic sev!
Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) profesors Egils Stalidzāns ir sasaistījis Informācijas tehnoloģijas (IT) ar bioloģiju, viņa grupā definēta jauna nozare – precīzā biškopībā. 2015. gadā Egils Stalidzāns saņēma Eižena Āriņa balvas datorikā Atzinības rakstu par nozīmīgu teorētisku ieguldījumu Latvijas datorzinātnes attīstībā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
