Sergejs Gubins, 'Certus': Arī Latvija var apturēt demogrāfisko lejupslīdi
Foto: Panthermedia/Scanpix
Pagājušajā gadā Latvija kļuva vēl par 18 841 iedzīvotāju mazāka – 10 981 cilvēks negribēja šeit palikt dzīvot un izbrauca, bet mirušo skaits saskaņā ar jaunākajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem jaundzimušo skaitu pārsniedza par 7860. Diemžēl šī demogrāfiskā lejupslīde būs vērojama vēl kādu laiku. Īpaši dramatisku nākotnes ainu prognozē Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO) un Eiropas Savienības (ES) Statistikas birojs ("Eurostat") – abas organizācijas lēš, ka nākamo 30 gadu laikā Latvija zaudēs vairāk nekā 20 procentus iedzīvotāju. Tas būtu otrs smagākais demogrāfiskais kritums pasaulē, atpaliekot vienīgi Bulgārijai. Vai tiešām dzīvojam valstī bez nākotnes?

Nē. Pirmkārt, Latvija nav vienīgā valsts, kas saskaras ar nopietnām demogrāfiskām problēmām. Iedzīvotāju skaita ziņā desmit visstraujāk sarūkošās valstis atrodas tepat blakus – Lietuva, Polija. Arī virknē Austrumeiropas valstu, piemēram, Ungārijā, Bulgārijā, Rumānijā, Horvātijā, ir novērojama līdzīga demogrāfiskā dinamika. Būtisks faktors, kas vieno lielāko daļu minēto valstu, – tās visas ir Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis un daļa no tās vienotā darba tirgus.

ES pilsoņi var likumīgi strādāt jebkurā savienības valstī, tai skaitā dažās no bagātākajām pasaules valstīm ar ļoti augstu atalgojuma līmeni. Lielākajai daļai pasaules iedzīvotāju šādas iespējas nav. Nenoliedzami – ja viņiem būtu iespēja pārvietoties, tad migrācijas plūsmas būtu daudz spēcīgākas un to ietekme uz iedzīvotāju skaitu visā pasaulē būtu vēl izteiktāka. Piemēram, ja Krievijas iedzīvotājiem būtu tādas pašas iespējas strādāt Eiropā, kādas ir Latvijā dzīvojošajiem, tad ļoti iespējams, ka tieši Krievija pretendētu uz izzūdošās valsts titulu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!