Ekonomikas ministrija (EM).
"Šobrīd dzīvojamo telpu īri regulē Augstākās Padomes 1993. gadā pieņemtais likums "Par dzīvojamo telpu īri". Kopš šā likuma pieņemšanas ir pagājuši vairāk nekā 25 gadi, līdz ar to tas vairs neatbilst šī brīža ekonomiskajai un sociālajai situācijai."
Atbilde. Nav taisnība, likums ir grozīts un modernizēts ("bojāts") par labu namīpašniekiem 14 reizes!
EM. "Kā galvenās šobrīd esošās problēmas jāmin, ka izīrētājam ir augsti riski, ka īrnieks nenorēķināsies par īri vai saistītiem izdevumiem, kā arī nesamērīgi ilgstošs strīdu risināšanas process.
Tas savukārt ir radījis situāciju, ka netiek būvētas dzīvojamās mājas ar mērķi tās izīrēt, bet tie dzīvokļi, kas tiek izīrēti, īrniekiem tiek piedāvāti par neatbilstoši augstu cenu, īsiem īres līguma termiņiem, bieži vien pat nenoslēdzot rakstveida līgumu.
Ar mērķi veicināt mājokļu pieejamību un īres namu būvniecību Ekonomikas ministrija ir sagatavojusi likumprojektu "Dzīvojamo telpu īres likums"."
Atbilde. Tas ir klajš izdomājums, ka ir riski, ka īrnieks nenorēķināsies par īri vai saistītiem izdevumiem. Kā tas iespējams, ja likumīgi noslēgts īres līgums? Un kā īrnieks var tikt ielaists dzīvoklī, izsniegtas atslēgas, "bieži vien nenoslēdzot rakstveida īres līgumu"? Cits gadījums – ja izīrētājs neslēdz īres līgumus, lai izvairītos no nodokļu nomaksas, tad gan var rasties problēmas. Bet šis likums tādas attiecības ne par graša tiesu nenovērš. Tāpat pilnīgas aplamības, ka risku dēļ netiek būvētas mājas. Latvijā un citur vēl nav manīts tāds brīnums, ka būvēs dārgas mājas un īres maksa tiks noteikta atbilstoši proletariāta darba algas līmenim! Drīzāk konstatējam citus riskus – visās jaunbūvēs ir augstas īres cenas, neatbilstošas Latvijas algām un pensijām, kas ir viens no iemesliem, kādēļ īrnieki, kādu laiku īrējot dzīvokli, cieš zaudējumus un izlemj – labāk atstāt valsti un aizbraukt projām no nabadzības, nereti pat nesamaksājot kādu parāda daļu.
Ievērojiet, likumprojekts ir dziļi mānīgs, viltīgs, ar manipulācijām, ka līgums jāslēdz tikai uz noteiktu termiņu. Īrnieks ir pārcēlies uz dzīvi, varbūt sākumā maksā pieticīgāku cenu, iekārtojas darbā, jau pieradis pie šīs vietas un sadzīves, un te – nu, īrniek, slēdzam jaunu līgumu, taisi vaļā maciņu, vai arī tev jāvācas projām.
EM. "Lai samazinātu iespējamos riskus gan īrniekiem, gan izīrētājiem, likumprojekts paredz, ka īres līgumi būs reģistrējami zemesgrāmatā.
Tas ļaus piemērot saistību bezstrīdus izpildi par šādiem jautājumiem:
- īrnieka pienākumu termiņa notecējuma dēļ atstāt īrēto dzīvojamo telpu;
- īres maksas parādu;
- īrnieka pienākumu atstāt īrēto dzīvojamo telpu, ja zemesgrāmatā neierakstīta īres līguma darbības laikā tiek atsavināts izīrētais īpašums. Turpretī, ja īres līgums būs ierakstīts zemesgrāmatā, tas būs saistošs jaunajam dzīvojamās telpas īpašniekam."
Atbilde. Ar kādiem līdzekļiem likumprojekts teikto cer panākt, ieraudzīt nevar. Toties likums zemesgrāmatas (ZG) nepamatoti pārvērš par parastu tiesu, kurai "tiesu varas likumā" nav šādu tiesību. Pirmkārt, zemesgrāmatām tas rada milzīgu slogu un lielus papildu resursus.
Otrkārt, tiek radīts precedents tiesiskuma principu graušanai – tiesu spriedīs trīs personas – namīpašnieks, ZG tiesnesis un tiesu izpildītājs. Treškārt, ZG tiesnešiem nav piešķirtas vispārējās tiesas procesuālās tiesības izšķirt strīdu, izskatīt prasības pieteikumus, tātad tiek pārkāptas Civilprocesa likuma 1.pantā noteiktās tiesības aizstāvēt savas intereses tiesā, tajā skaitā piemērot CL 1229. un/vai 2134. pantu, un citas noteiktās tiesības, pie tam, kad ir virkne apstākļu, kas pārtrauc īres līguma termiņu, vai kad iestājas tā saucamās "īres tiesiskās attiecības" – viena puse klusē, pieņem maksu, otra puse maksā, un daudzi citi apstākli, nejaušības, slimība utt.
Īrnieks, ģimene tiešā veidā tiek deportēta uz ielas uz trīs cilvēku ierosinājuma pamata.
EM. "Šāds risinājums ļaus būtiski samazināt tiesvedības ilgumu, kas šobrīd var ilgt pat vairākus gadus. Vienlaikus tas ļaus arī izskaust fiktīvos īres līgumus, kā arī pasargāt godprātīgos īrniekus izīrētāja maiņas gadījumā.
Lai veicinātu īres līgumu reģistrāciju zemesgrāmatā, likumprojekts paredz vienkāršotu kārtību nostiprinājumu lūgumu iesniegšanai, tostarp paredzot, ka nostiprinājuma lūgums var tikt parakstīts un iesniegts elektroniski. Bez tam likumprojekts paredz, ka nostiprinājuma lūdzēji ir atbrīvoti no izmaksām, kas ir saistītas ar nostiprinājuma lūguma apliecināšanu zemesgrāmatā."
Atbilde. Tiesvedības ilguma un fiktīvo līgumu jautājumu var risināt bez jauna īres likuma, ar atsevišķiem grozījumiem citos likumos. Bet kā EM paredz ar šo likumu atrisināt fiktīvos īres līgumus? Namīpašnieks ar spēka paņēmieniem brutāli izmetīs ģimeni uz ielas ar visām mantām? Faktu izmeklēs zemesgrāmatas tiesnesis? Atbildes nav, tātad atsauce uz fiktīviem līgumiem ir izdomājums. Paliek tās pašas attiecības – uz tiesu vai totalitāras netaisnības vardarbība pret "fiktīvo" īrnieku?
EM. "Citas būtiskākās izmaiņas, salīdzinot ar spēkā esošo likumu, ir šādas:
- Īres līgumu slēdz uz noteiktu laiku. Īres līguma termiņu nevar pagarināt, bet īres līgumu var noslēgt no jauna.
- Ģimenes locekļi patstāvīgas tiesības uz dzīvojamās telpas lietošanu neiegūst. Ģimenes locekļi nav solidāri atbildīgi par īres līguma saistībām.
- Izīrētājs var paaugstināt īres maksu tikai tad, ja īres līgumā ir paredzēti noteikumi un kārtība īres maksas paaugstināšanai."
Atbilde. Tiek pārkāpts Civillikuma 1229. pants, kas nosaka, ka dzīvokļa tiesība, kas piešķirta vairākām personām kopīgi, paliek spēkā pilnā apmērā tik ilgi, kamēr ir dzīvs kaut viens šās tiesības izlietotājs. Šādas likuma normas, ko paredz likumprojekts, ir prettiesiskas. Un atrodiet šajā EM izdevumā, kur ir īrnieka tiesības apstrīdēt vai iebilst par īres maksu. Viņam paliek "tiesības" pēc principa – negribi, negaršo, paliec neēdis vai kar zobus vadzī.
EM. "Lai sagatavotos jaunajam likumā ietvertajam regulējumam, likumprojektā ir paredzēts divu gadu pārejas periods, kuram izbeidzoties īrniekam un izīrētājam būs jānoslēdz jauns īres līgums. Šāds pienākums būs tikai gadījumā, ja īrnieks lieto dzīvojamo telpu, pamatojoties uz īres līgumu, kuru ir noslēdzis iepriekšējais izīrētājs.
Tāpat likumprojekts paredz piecu gadu pārejas periodu, kura laikā visi šobrīd noslēgtie īres līgumi būs jāreģistrē zemesgrāmatā."
Atbilde. Likumprojektā ir virkne pretrunu un aplamību. 41. pantā ielikta izcila klauzula – īrnieka īres līgumu tiesnesis automātiski anulē ar lēmumu, ja uz īpašumu pieteicies cits, jauns īpašnieks.
Turklāt visus šos līgumus ieraksta vai piespiež ar tiesas spriedumu ierakstīt zemesgrāmatā, ko bez paplašinājuma nosaka likuma 35. pants un 41. panta 3. daļa.
Tā kā šiem likumprojekta pantiem nav atrunas, skaidrojuma, neviens cits pants nav jāpiemēro, tas izpildāms ar minētās "troikas" paņēmienu, kas rada visaptverošus precedentus, principa uz taisnīgu tiesu pārkāpumus. Proti, vienā normā noteikts, ka atliek termiņu, otrā – visi līgumi jāieraksta zemesgrāmatā, vēl citur – ja līgums nav zemesgrāmatā vai to neieraksta, vilcina viena no pusēm, tas vairs nav saistošs jaunajam īpašniekam, pārpircējam, un rezultāts ir viens un tas pats – atliktie termiņi uz diviem vai pieciem gadiem nedarbojas.
Kam domātas likumā iestrādātās viltības vai nenoteiktības? Galvenais pamats izlikšanai ir jaunā īres maksa, kad beigsies terminētais līgums, maksa, kuru īrnieks nevarēs samaksāt, jo likumā jau iekļauti visi maksājumi par mājas tirgus vērtības atjaunošanu un remontu. Tiesai te nav kur iespraukties spriest tiesu. Kurp doties denacionalizētās mājas piespiedu īrniekam, kad nokļūst uz ielas? Labākajā gadījumā ekonomiskajā trimdā, sliktākajā – pie atkritumu tvertnēm, kur brīvu vietu nav.
Un nobeigumā
Likumprojekts ir apšaubāms ne tikai no tiesiskā viedokļa, bet arī materiālo ieguldījumu nenoskaidrošanas dēļ, kā arī – uz cik lielu pirmsreformas īrnieku daļu tas attieksies. Zīlēšana kafijas biezumos, ka tādu īrnieku ir tikai ap 1000 un viņiem tiks sniegts sociālais atbalsts, ir sabiedrības, valdības un Saeimas maldināšana. Kas liedza EM pieteikt un veikt statistikas uzskaiti CSP, cik šādu īrnieku šobrīd ir, vai izsludināt, lai šie īrnieki, kuri pretendē uz dzīvokļa kompensāciju, pieteiktos savās pašvaldībās.
Vienreiz EM būtu jāapzinās godaprāts, ka šeit neviens īrnieks neprasa valsts labdarību, jo nav nonākuši šādā situācijā kādas nepārvaramas stihijas dēļ, bet gan valsts rīcības rezultātā, un prasa izpildīt 1991. gada 30. oktobra Augstākās Padomes lēmumu par kompensācijām, novērst diskrimināciju un izpildīt Civillikuma 1587. panta nosacījumus par pirmsreformas laikā nopelnītā dzīvokļa īres līguma vienpusēju laušanu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
