Šoreiz runāšu par tendenci, kas vēl nav atklājusies pilnībā, jo ir tikai pašā pavasara plaukuma stadijā, – jaunumiem būvniecībā. Jautājums ir par to, ir vai nav ar PVN jāapliek būvmateriāls. Un likums šobrīd saka, ka nav. Bet tad rodas jautājums – kas ir būvmateriāls?
Šis jautājums ar PVN būvmateriāliem būtu jāsakārto, jo kļūda ar "būvmateriāliem" var paplucināt budžetu. Tad, kad no visiem pakalpojumiem izdalīja būvniecību un iestrādāja tur reverso PVN, viss bija skaidrs: ir būvniecības objekts (licence) – nav PVN. Bet ar būvmateriāliem iet daudz grūtāk, jo tos šobrīd neviens neskatās pēc būvniecības objekta. Lai varētu preci iegādāties bez PVN, vajag, lai pircējam būtu derīgs PVN numurs un lai tiktu pirkts būvmateriāls. Un te nu sākas – visi, pat tie, kas ir jau pāris reižu "uzrāvušies" uz VID uzrēķiniem par tirdzniecību PVN ķēdēs, kuras šāds likuma risinājums patiešām ir iznīcinājis, priecīgi nepiemēro PVN visam, kas kaut vai tuvināti varētu būt būvmateriāls.
Tātad – šoreiz likums saka, ka nav svarīga būves vai celtniecības objekta esamība, svarīgi ir – pārdot būvmateriālu. Piemēram, ja PVN nepiemērotu konkrētam būvobjektam un tam piegādātajiem materiāliem, tad būtu saprotams, ka objektā pakalpojumu klāsts varētu būt visai plašs, un PVN tad būtu iekļauts gala cenā. Bet tagad ir citādi. Tirgū var būt, piemēram, "videokamera ar 100 m garu kabeli līdz monitoram", kas domāta būvniecības objekta apsargāšanai, un to kāds tirgo bez PVN, bet var būt tāda pati "kamera", ko pircējs grib uzlikt savai Mārupes mājai, ar 5 metrus garu kabeli piedevām – tai būtu jāpiemēro PVN, taču, ja pircējs uzrāda PVN numuru, veidojas situācija, ka PVN nav jāmaksā, jo tas nav prasīts arī no iepriekšējā pircēja. Tā tiek tirgoti vadi, kabeļi, caurules, saules paneļi, jo tas viss taču ir būvmateriāls, vai arī tomēr nav?
Te tad nu veidojas pretruna. Un zemapziņā visi uzņēmēji saprot, ka tas laikam nav pareizi. Droši vien arī auditori brīdina klientus "labāk dabūt kādu stipru papīru" no ierēdņiem, pirms uzrēķinu risks nav kļuvis pārāk liels, jo tirdzniecība šobrīd notiek katru dienu, šogad – jau četrus mēnešus, turklāt tikai pieaug – ir būvniecības sezona. Drīz jau būs pārdots tik daudz, ka varēs gaidīt ciemos pārbaudes. Bet ir saprotams, ka būvmateriāls ir ļoti plašs jēdziens un arī PVN numurs ir ļoti daudziem uzņēmējiem, arī tādiem, kas nedarbojas būvniecībā, taču grib nopirkt "būvmateriālu" un grib to izdarīt bez PVN, nereti šādi apgādājot savu privātmāju bez PVN, piemēram, Mārupē, kā pircēju šādā gadījumā norādot savu SIA – tik vienkārši un bez PVN ķēdēm!
Rezultātā šobrīd tiek radīts visai liels spiediens uz ierēdņiem (sevišķi Finanšu un Ekonomikas ministriju, kā arī VID un PTAC), kas uzņēmēju prātos būtu tiesīgi interpretēt šādu likumu. Tomēr tā nav – likums būtu jāskaidro vai jālabo tā pieņēmējam – Saeimai – vai tā piemērotājam (tas tad būtu uz VID pleciem), galu galā – arī tiesai, jo te neiztiks bez strīdiem. Tikmēr ierēdņi var tikai gatavot un saskaņot jaunus grozījumus likumā, lai šo situāciju ātri un labvēlīgi atrisinātu, jo citādi gala rezultātā no tā visa var ciest ne tikai atsevišķi tirgotāji, bet arī budžets kopumā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
