Šie "cilvēktiesību aizstāvji" savā retorikā aizstāv valsts valodas nezināšanu un tās nemācīšanās praksi, nomelno Latviju un slavina PSRS režīmu, kas plaši pārkāpa cilvēktiesības. Kad kāds "cilvēktiesību aizstāvis" rasisma un naida runas uzplūdā pārkāpj "sarkano līniju", maldinošie portāli, tādi kā, piemēram, "vesti.lv", izvairoties no tiesiskām sekām, šādiem rakstiem pievieno atrunu: "Autora viedoklis var nesakrist ar redakcijas viedokli." Varētu pieņemt, ka šie portāli tiešām ir par viedokļu plurālismu un vārda brīvību. Taču kādēļ maldinošie portāli pastāvīgi (ikdienas režīmā) publicē vienveidīgus politiska rakstura rakstus, sniedz tikai viena veida vēstījumu un marginālu, rasistisku viedokļu paudējus dēvē par viedokļu līderiem un "ekspertiem"? Secinājums: šajos portālos nav viedokļu plurālisma.
Šīs rubrikas mērķis ir informēt par maldinošo portālu darbību un atspēkot to vēstījumu. Materiāls tapis Austrumeiropas politikas pētījumu centra rakstu sērijā, kuras mērķis ir atklāt maldināšanas piemērus mediju telpā un tos atspēkot.
Maldināšana: 2018. gada 6. novembrī portālā "vesti.lv" publicēts raksts "NATO nepietiek spēka Latvijai".1 Raksts atsaucas uz NATO Starptautiskā Militārā štāba vadītāja ģenerāļa Jana Bruksa interviju žurnālam "Defense News".2 Rakstā apgalvots, ka, šobrīd pieaugot spriedzei starp Krieviju un Rietumiem, militārā alianse nespēs palīdzēt Latvijai konflikta gadījumā, jo tās purvainie meži, pļavas un vāji attīstītā infrastruktūra nav piemērota NATO bruņutehnikas izmantošanai.
Atspēkojums: "Defense News" intervijai ar J. Bruksu licis virsrakstu "NATO ģenerālis: Eiropa nevirzās pietiekami ātri militārās mobilitātes jomā". Intervijā Latvija nav pieminēta vai atsevišķi izcelta, J. Brukss runā par kopējo situāciju Eiropā. Viņš neapgalvo, ka NATO nav spējīga aizstāvēt savas dalībvalstis, bet gan norāda uz sarežģījumiem militārās mobilitātes veicināšanā. "Vesti.lv" izrauj no konteksta vispārīgu apgalvojumu un pārveido tā saturiskās konstrukcijas, radot priekšstatu par alianses nespēju palīdzēt Latvijai. Tiek veikta neliela šķietami nevainīga retoriska manipulācija, kas it kā būtu jāignorē, taču arī šādi paņēmieni spēj pilnībā izmainīt oriģināltekstā ietverto ideju un sniegt citu vēstījumu.
Maldināšana: 2018. gada 11. novembrī portālā "vesti.lv" publicēts raksts "Kā krievu Latvijā piespieda runāt "latviski"".3 Raksta autors Pāvels Kirilovs spriež par šī gada grozījumiem Darba likumā. P. Kirilovs uzskata, ka jaunietis no laukiem, potenciālais darba ņēmējs, kas nezina krievu valodu, ir vienkārši slinks, un secina, ka, pateicoties grozījumiem, tagad jebkurš sliņķis vai dzērājs, kas prot valsts valodu, ir neaizskarams. Pēc P. Kirilova domām, apkalpojošajā jomā darbiniekiem ir pienākums zināt krievu valodu, jo citādi nav iespējams apkalpot Latvijas iedzīvotājus, kas nezina latviešu valodu, vai Krievijas tūristus.
Atspēkojums: Grozījumi Darba likumā liedz diskriminēt darba ņēmējus uz valodas pamata, pieprasīt svešvalodas zināšanas bez objektīva pamata vai nepamatoti liegt lietot saziņā valsts valodu. Grozījumi neaizliedz lietot saziņā krievu vai citu valodu.4
Neapstrīdot tēzi par to, ka jebkuras papildu valodas zināšanas noteikti ir bagātība, ir jāatzīst, ka P. Kirilovam tomēr ir savdabīga attieksme pret valodu apguvi. Viņš izvirza par pienākumu katram darba ņēmējam zināt krievu valodu, jo pastāv teorētiska iespēja saskarties ar Latvijas iedzīvotāju, kas nezina valsts valodu, un vienlaikus aizstāv valsts valodas nezināšanu. Faktiski P. Kirilovs apgalvo, ka Latvijas iedzīvotājiem nav pienākuma zināt valsts valodu, savukārt personas, kas nezina krievu valodu, ir jādiskriminē. Arī arguments par potenciālo saskarsmi ar Krievijas tūristu nav pārliecinošs, jo tādā gadījumā darbiniekiem Latvijā būtu jāzina desmitiem vai simtiem valodu, lai nevienas valsts tūrists Latvijā netiktu aizskarts.
Maldināšana: 2018. gada 12. novembrī portālā "vesti.lv" publicēts raksts "Latvija svin valsts pašnāvību. Izmirst pati, bez agresora".5 Raksta autors pauž neizpratni par to, kādēļ Latvija svin simtgadi, jo tā, pēc viņa domām, pastāv vien 50 gadus, jo 50 gadus ir bijusi PSRS sastāvā. Pēc autora domām, atšķirībā no mūsdienu Latvijas tolaik nevienam pat prātā nenāca apspiest kāda tiesības. Rakstā arī tiek apgalvots, ka, pateicoties PSRS, Latvijā radīti tādi ražošanas zīmoli kā VEF, "Dzintars", "Radiotehnika" un Rīgas vagonbūves rūpnīca.
Atspēkojums: Valsts kontinuitātes princips paredz, ka, dibināta 1918. gadā, Latvijas Republika kā publisko tiesību juridiskā persona pastāv jau 100 gadus, tā nekad nepārtrauca savu eksistenci un de iure pastāvēja pat padomju okupācijas gados. Tieši tādēļ deviņdesmitajos gados nebija jāproklamē jauna valsts, bet jāatjauno valstiskums de facto. Sekojot ASV piemēram, padomju okupācijas likumību neatzina vairāk nekā 50 tobrīd pastāvošās valstis.6 Okupācijas periodā Latvijas valstiskums faktiski tika turpināts trimdā un Latvijas diplomātiskajās pārstāvniecībās ārvalstīs.7
PSRS nebija tiesiska valsts, tajā netika ievēroti vispārējie tiesību principi, piemēram, netika ievērotas cilvēktiesības, samērīgums, privātpersona nevarēja iesūdzēt padomju valsti tiesā. Režīms varēja pat neievērot savus likumus vai konstitūciju. Nepieciešamības gadījumā režīms jebkurā brīdī varēja atcelt formālu tiesību nodrošinājumu jebkurai personai un izrēķināties ar to pēc saviem ieskatiem.
Vairums "padomju zīmolu" pastāvēja vēl pirms padomju okupācijas un radās pirmās brīvvalsts vai pat Krievijas impērijas laikā. VEF dibināta 1919. gadā,8 "Dzintars" 1849. gadā,9 "Radiotehnika"1927. gadā,10 Rīgas vagonbūves rūpnīca – 1885. gadā.11 Pēc padomju okupācijas šie uzņēmumi tika nacionalizēti, un 50 gadi militārā sociālisma un konkurences trūkums noveda pie tā, ka ražotnes tehnoloģiski atpalika no ārvalstu analogiem un brīvā tirgus apstākļos bija nekonkurētspējīgas. Tā rezultātā atsevišķas ražotnes tika slēgtas, citas reorganizētas.
Maldināšana: 2018. gada 16. novembrī portālā "vesti.lv" pārpublicēts "rubaltic.ru" raksts "Latvija atsakās no starptautiskajām saistībām un pārkāpj cilvēka tiesības".12 Raksta autors Krievijas "eksperts" Baltijas valstu jautājumos Aleksandrs Nosovičs uzskata, ka līdz ar grozījumiem Izglītības likumā Latvija ir pārkāpusi Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām.13 Viņš apgalvo, ka ANO ir secinājusi, ka Latvija nepilda savas starptautiskās saistības un pārkāpj cilvēktiesības. Tāpat arī maldinātājs apgalvo, ka Latvijā politisku apsvērumu dēļ it kā tiek aizliegtas grāmatas un filmas, un uzdod retorisku jautājumu – kur vēl Eiropā notiek tamlīdzīgas lietas?
Atspēkojums: Apgalvojums, ka Latvija ir pārkāpusi savas starptautiskās saistības, ir maldinātāja izdomājums, kas neatbilst reālajai situācijai. ANO Cilvēktiesību komiteja sniedz dažādas rekomendācijas valstīm normatīvo aktu pilnveidei. 2018. gadā ANO Cilvēktiesību komiteja nav izteikusi nosodījumu Latvijai un nav nākusi klajā ar paziņojumu, ka Latvija ir pārkāpusi minēto starptautisko paktu.14 Latvijā neaizliedz grāmatas vai filmas, nepastāv arī aizliegto materiālu saraksti. Runājot par aizliegumiem, A. Nosovičam vajadzētu vairāk pavērot savas valsts iekšpolitiskos procesus. Piemēram, Krievijā pastāv Federālais ekstrēmo materiālu saraksts,15 kas faktiski ir aizliegtās literatūras un videomateriālu saraksts. Šis saraksts iekļauj, piemēram, Jehovas liecinieku literatūru, Beslanas teroraktā cietušo bērnu vecāku vēstules starptautiskajām organizācijām, Alekseja Navaļnija izmeklēšanas video par Krievijas oligarhiem u. c.
1https://vesti.bb.lv/statja/segodnja/2018/11/06/u-nato-ne-hvataet-sil-na-latviyu
2https://www.defensenews.com/global/europe/2018/11/01/nato-general-europe-not-moving-fast-enough-on-military-mobility/
3https://vesti.bb.lv/statja/politika/2018/11/11/kak-zastavit-russkih-v-latvii-govorit-latviski
4https://www.vestnesis.lv/op/2018/225.9
5https://vesti.bb.lv/statja/nasha-latvija/2018/11/12/latviya-prazdnuet-samoubiystvo-strany-vymiraet-sama-bez-agressora
6https://www.mfa.gov.lv/aktualitates/zinas/60777-par-samnera-velsa-deklaraciju
7http://www.juristavards.lv/doc/188357-biskaps-rancans-un-satversme/
8http://www.laikmetazimes.lv/2014/05/26/vef-latvijas-lepnums-1dala-pirmas-brivvalsts-laiks/
9https://dzintars.com/lv/par-mums/vesture
10http://rrr.lv/about/
11http://www.zudusilatvija.lv/objects/object/22772/
12https://vesti.bb.lv/statja/politika/2018/11/16/latviya-otkazyvaetsya-ot-mezhdunarodnyh-obyazatelstv-i-narushaet-prava-cheloveka
13https://www.ohchr.org/EN/ProfessionalInterest/Pages/CCPR.aspx
14https://www.ohchr.org/en/countries/enacaregion/pages/lvindex.aspx
15http://www.minjust.ru/nko/fedspisok/