Andris Vanags: Darbaspēka problemātiku risinās tikai apņēmīga valsts rīcība  (53)

Jāveicina investīcijas reģionos

Situāciju darba tirgū saasina vairāki faktori, starp tiem kā būtiskākos var minēt procesus sabiedrības demogrāfijas griezumā – speciālisti noveco un iziet no darba tirgus, jaunieši savu nākotni saista tikai ar lielajām pilsētām, līdz ar to arvien spēcīgākas kļūst darba tirgus reģionālās atšķirības. Būvmateriālu ražošanas nozarē situācija ir vēl vairāk nokaitēta, jo tajā ir gana augsts pirmspensijas vecuma nodarbināto īpatsvars, un, kad šie cilvēki dosies pelnītā atpūtā, var gadīties, ka viņu darbvietas paliks tukšas.

Lai risinātu šo saspringto situāciju, ir nepieciešami apņēmīgi un konkrēti lēmumi no valsts puses darba tirgus piedāvājuma sabalansēšanai, tostarp pasākumi iedzīvotāju ataudzes veicināšanai un darbaspēka kvalifikācijas paaugstināšanai, mobilitātes atbalsts nodarbinātības pieejamības veicināšanai, arī kompetenču centru profesionālajai pārkvalifikācijai. Tomēr skaidrs, ka nepietiks ar vienu vai diviem kādu likumu grozījumiem vai papildinājumiem. Risinājumiem jābūt kompleksiem – tādiem, kas sniedz labvēlīgu ietekmi pēc iespējas lielākai sabiedrības daļai. Lai realizētu visu šo pasākumu kopumu, noteikti ir jādomā par investīciju piesaistīšanu reģionos, un viens no tā priekšnoteikumiem ir saprātīga administratīvi teritoriālā reforma.

Izvērtēt kaimiņu paveikto

Būvmateriālu ražotājs AS "Sakret Holdings" pirms vairāk nekā desmit gadiem palielināja ražošanas apjomus – pēc veiksmīgas rūpnīcas darbības uzsākšanas Pierīgā, Stopiņu novadā, tika pieņemts lēmums vēl vienu ražotni atvērt Igaunijā, Paidē, netālu no Tartu–Tallinas šosejas. Apsvērumi bija pavisam vienkārši – ražotie būvmaisījumi ir smagi, to transportēšana izmaksā dārgi, un, ņemot vērā pieprasījumu pēc "Sakret" ražotās produkcijas Ziemeļvalstīs, tika nolemts – rūpnīca Paidē kalpos kā tramplīns atspērienam uz Skandināvijas iekarošanu. Veicot kvalitatīvas Latvijas uzņēmuma investīcijas tobrīd salīdzinoši klusā Igaunijas lauku teritorijā, izdevies panākt vērā ņemamu izaugsmi un biznesa mērķu realizāciju. Kopumā plānotais ir sasniegts, gadu gaitā novērots stabils būvmaisījumu pieprasījuma pieaugums – vien 2018. gadā apgrozījums Latvijā palielinājās par 16%, Igaunijas tirgū – par 15%, savukārt kopējais AS "Sakret Holdings" apgrozījums 2018. gadā bija 21,3 miljoni eiro, kas ir par 10% vairāk nekā 2017. gadā. Tomēr vienlaikus ar stabilo izaugsmi arī abās "Sakret" rūpnīcās novērojamas tendences, kas liek bažīties par uzņēmuma tālāko attīstību, un lielā mērā tās saistītas ar iespējamo darbaspēka trūkumu nākotnē.

Ar ko atšķiras abas "Sakret" rūpnīcas? Viena no tām, lai arī administratīvi, pēc atrašanās vietas, darbojas Stopiņu novadā, realitātē atrodas blakus Rīgai – pilsētai, kur koncentrēts lielākais cilvēku skaits Latvijā, līdz ar to teorētiski nevajadzētu būt problēmām atrast kvalificētus nozares speciālistus, vismaz šobrīd. Savukārt Paides rūpnīca ir uzbūvēta Igaunijas vidienē, kur potenciālos darbiniekus īpaši nākas motivēt, lai viņi nolemtu par labu karjeras veidošanai lauku reģionā. Par šādu motivāciju ir parūpējusies Igaunijas valsts. Jau 2012. gadā igauņi izstrādāja attīstības plānu desmitgadei, kas lielā mērā bija vērsts uz ieguldīšanu darbaspēka tirgus attīstībā, tostarp plānoti īpaši apmācības centri kvalifikācijas celšanai, jaunu profesiju apgūšanai. Savukārt pērn Igaunijā notika administratīvi teritoriālā reforma, par kuras nepieciešamību Latvijā vēl joprojām tiek lauzti šķēpi. Tika apvienoti mazie miesti, veidojot lielākus apriņķus, novadu centrus, tādējādi mazinot administratīvo slogu un koncentrējot naudas resursus, ko iespējams ieguldīt vienmērīgākā reģionu attīstībā. Tas attiecīgi padara reģionus pievilcīgākus dzīvošanai – tiek uzlabota izglītības un veselības pakalpojumu pieejamība, pamazām tiek attīstīta visa nepieciešamā infrastruktūra, un tas ļauj cerēt, ka cilvēki atgriezīsies reģionos.

Risinājums – administratīvi teritoriālā reforma

Svarīgākais šobrīd ir savlaicīga lēmumu pieņemšana. Latvijai noteikti vairs nav nekāda riska aizskriet vilcienam pa priekšu, jo darbaspēka problemātika ir akūta visās nozarēs. Nav vairs laika vilcināties. Jaunas darbvietas galvenokārt veidojas ekonomiski aktīvos reģionos, lielākoties – republikas nozīmes pilsētās, kas attiecīgi piesaista arī izglītotus speciālistus un motivē uzņēmējus investēt ražotnēs, kas ir tuvāk lielajiem centriem. Vienlaikus darba iespējas reģionos kļūst vēl mazākas. Cilvēku skaits Latvijā tuvāko gadu laikā samazināsies demogrāfisku iemeslu dēļ. Turklāt bezdarba līmenis Latvijā ir vēsturiski zemākais, līdz ar to nav pamata cerēt, ka demogrāfijas tendenču rezultātā sarukušo darbaspēku papildinās tie iedzīvotāji, kas kādu iemeslu dēļ tagad ir ekonomiski neaktīvi.

Pārdomāta administratīvi teritoriālā reforma varētu būt viens no risinājumiem, kas nodrošinātu, ka uzņēmējiem būs pieejams veselīgs un izglītots darba ņēmējs, kurš dzīvo vidē, kas nodrošina viņa ikdienas vajadzību apmierināšanu. Līdz ar to arī uzņēmējiem būs krietni lielāka motivācija investēt reģionos. Attīstīts transporta tīkls, kas atvieglo nokļūšanu no reģioniem uz pilsētām, mājokļu garantiju programma, kas ļauj iegādāties pirmo mājokli ārpus lielajām pilsētām, atbalsts īres namu būvniecībai reģionos – tie ir vien daži nepieciešamie risinājumi, ko šobrīd spēkā esošā pašvaldību pārvaldības sistēma tā īsti līdz galam nenodrošina.

Vai mēs varam teikt, ka Igaunija ir labais stāsts un paraugs, kā rīkoties? Pagaidām šādas prognozes izteikt ir pāragri, jo mūsu ziemeļu kaimiņi saskaras ar ļoti līdzīgām problēmām kā mēs šeit, Latvijā. Tomēr gribētu aicināt izvērtēt visu, ko igauņi jau paguvuši izdarīt lauku reģionu attīstībai, analizējot gan ieguvumus, gan pieļautās kļūdas. Iespējams, nebūt nav nepieciešams izgudrot riteni no jauna, bet gan jau esošu modeli pielāgot Latvijas vajadzībām.