Vaļņu nojaukšanai par godu tikusi izgatavota arī speciāla lāpsta ar riekstkoka rokturi, ko izmantoja svinīgajā ceremonijā 1857. gada 15. novembrī, kad tika nojaukts 2,5 metru augstais, ciešais nocietinājumu loks ap tagadējo vecpilsētu, kā rezultātā Rīgas teritoriālās robežas strauji paplašinājās un mainījās Rīgas statuss - TĀ KĻUVA PAR LIELPILSĒTU.
Par vienu no izaugsmes vēstnešiem un atribūtiem kļuva dzelzceļš. 1858. gadā (pēc pirmās dzelzceļa līnijas Rīga—Daugavpils projekta apstiprināšanas) sāka būvēt Rīgas dzelzceļa staciju. Tā sāka darboties jau 1861. gadā, nodrošinot satiksmi ar Dinaburgu (Daugavpili) un attiecīgi tālāk - ar Pēterpili un Varšavu.
Ar laiku apkārt Rīgai gan Daugavas labajā, gan kreisajā krastā izveidojās dzelzceļa loks, kas ar rezervi aptvēra augošo pilsētu. Tomēr strauji apbūvējot līdz šim brīvās pilsētas teritorijas un attiecīgi pieaugot satiksmei, jau 1902.gadā Krievijas Satiksmes ceļu ministrijas Inženieru padome akceptēja Aleksandra Verhovskoja Rīgas dzelzceļa pārbūves projektu, ar kuru visā pilsētas teritorijā bija plānots likvidēt visas pārbrauktuves un ierīkot divlīmeņu krustojumus ar dzelzceļu. Šo pasākumu mērķis bija, balstoties uz citu Eiropas valstu pieredzi saglabāt jau radīto ielu tīkla funkcionalitāti intensīvas dzelzceļu kustības apstākļos.
Laikā no 1906. līdz 1914.gadam šī iecere tika daļēji realizēta, veicot vērienīgus divlīmeņu šķērsojumu izveidošanas darbus. 1903.-1914.g.g. izbūvēja dzelzceļa pārvadus pār Duntes ielu un Ganību dambi, 1908.-1910.g.g. realizēja pārvadus pār Daugavpils, Gogoļa, Dzirnavu, Lāčplēša, Katoļu, Prāgas, Kungu, Maskavas, Mūkusalas un Jelgavas ielām, paceļot sliedes otrajā līmenī. Savukārt Brīvzemnieka, Altonavas un Torņakalna ielās 1908.-1910.g.g. izbūvēja pārvadus pār dzelzceļu.
Šis projekts apstājās pēc Pirmā pasaules kara, bet pēc Otrā pasaules kara, mainoties pilsētbūvniecības nostādnēm, ieguva jaunu, pilnīgi negaidītu pavērsienu. Likvidējot praktiski visas pārbrauktuves Pilsētas centrālajā daļā, tās tika aizstātas ar pieciem jauniem dzelzceļa pārvadiem pāri sliežu ceļiem: Gaisa tiltu (400m kopā ar uzbrauktuvēm, būvēts 1906.gadā) Daugavas labajā krastā papildināja trīs jaunas inženierbūves: Deglava tilts (620m kopā ar uzbrauktuvēm, būvēts 1966.gadā), Zemitāna tilts (800m, būvēts 1983.gadā), un Brasas tilts (480m, būvēts 1959.gadā), kā arī divi jauni pārvadi upes kreisajā krastā: Kalnciema tilts (768m, būvēts 1972.gadā) un Jūrmalas gatves pārvads (770m, būvēts 1984.gadā).
Visi uzcelti ar līdz tam neredzētu vērienu. Dzelzceļa pārvadu kopējais garums kopā ar uzbrauktuvēm sastāda gandrīz četrus kilometrus, šķērsojot neskaitāmus sliežu ceļus, kas apkalpoja gar dzelzceļu izvietotās militāri-rūpnieciskā kompleksa ražotnes, noliktavas un loģistikas centrus (Zemitāna tilta vietā sliežu ceļa platums sastāda 110m).
Šie projekti izrietēja no tā laika valdošā ideoloģiskā uzstādījumu, kur dominēja jauncelsmes patosā aizrautas ļaužu masas, noliedzot indivīda privātās intereses (ar tieksmi pēc komforta savrupā vidē):
Uz cīņu mosties darba ļaudis,
Tu visu zemju vergu bars !
...
...
Mēs jaunu pasauli sev celsim,
Kur valdīs taisnība un darbs
*Internacionāle, vārdi - Ežēns Potjē (Eugene Pottier) 1870. gadā, melodija — Pjērs Degeitērs (Pierre Degegter) 1888. gadā. 1917.—1944. gadā tā bija Padomju Krievijas un PSRS himna.
avots: Vikipēdija
Līdz ar to, atšķirībā no Eiropas pilsētām, Padomju Savienības kontrolē esošajās teritorijās centās ieviest Jaunajā pasaulē praktizētos pilsētu plānošanas principus (jo vecā apbūve bija tikai poligons jaunu ideju izmēģināšanai), veidojot plašas avēnijas un lielus dzīvojamo māju kvartālus, kuros skraji izkaisītas iespaidīga izmēra ēkas, pirms tam atbrīvojot teritoriju no šķietami nevērtīgā vēstures mantojuma. Ieskatam - plānotais Deglava ielas platums sarkanajās līnijās – 110m, salīdzinot vēsturisko Marijas ielu – vidēji 20m.
Jau pēc pārdesmit gadiem vairums rīdzinieku mitinājās jaunajos guļamrajonos, ceļā uz darbu vai darīšanās vismaz divas reizes dienā šķērsojot pilsētas centrālo daļu ieskaujošās dzelzceļa sliedes.
Tā bija toreiz. Bet ko ar to visu iesākt tagad, kad esam atgriezušies Eiropā?, it īpaši ņemot vērā šo inženierbūvju faktisko nestspēju, tehnisko nolietojumu (pārvadu vecums ir 35 līdz 100 gadi), neskaidrību par veicamo darbu apjomu un remontam nepieciešamos līdzekļiem (piemēram, plānotās Brasas pārvada izmaksas 10.87 miljonu eiro apmērā visticamāk nāksies pārskatīt).
Kamēr politiķi vēl meklē atbildi uz šo jautājumu, mēģināsim iztēloties kā konkrētajā gadījumā rīkoties ierindas pilsonim, piemēram, ko mēs darītu ar veļas mašīnu, ja tā būtu salūzusi? Padomu meklēju internetā:
https://home.howstuffworks.com/replace-or-repair-washing-machine.htm
Is it better to replace my washing machine or repair it?
One popular take goes like this: If fixing the appliance costs 50 percent or more of the original purchase price then you should replace it [source: Consumer Reports]. Other folks have a lower threshold and recommend getting rid of a major appliance if repair csts are at least 40 percent of what you paid when you bought the machine [source: Elliot].
Vai labāk iegādāties jaunu veļas mašīnu vai to labot?
Mēdz teikt: ja iekārtas salabošana izmaksā 50 vai vairāk procentu no tās sākotnējās cenas, tā būtu jānomaina ar jaunu (avots: patērētāju aptaujas). Citi nosaka pat vēl zemāku slieksni un iesaka atbrīvoties no iekārtas, ja tās remonts izmaksā vismaz 40% no tā, ko esat samaksājuši iegādājoties mašīnu. (avots: Sara Elliott, https://home.howstuffworks.com/home-improvement/home-diy/projects/should-i-replace-or-repair-broken-home-appliances.htm)
avots: Is it better to replace my washing machine or repair it? by Victoria Vogt
Izvēloties labāko pārvada modeli, salīdzināsim variantus, izmantojot tos pašus kritēriju, kas tika likti lietā veļas mašīnas iegādei:
| Nr.p.k. | kritērijs | šobrīd | nākotnē |
| 1 | atrašanās vieta | sliedes zemes līmenī - pārbrauktuves vai pārvadi pāri sliedēm | ielas zemes līmenī, sliedes estakādes formā vai arī seklajā tunelī |
| 2 | ietilpība | 14 sliežu šķērsojumi Daugavas labajā krastā11 sliežu šķērsojumi Daugavas kreisajā krastā | 38 sliežu šķērsojumi Daugavas labajā krastā35 sliežu šķērsojumi Daugavas kreisajā krastā |
| 3 | programmas un funkcijas | maģistrālo ielu sistēma un lieli kvartāli, vāja saikne starp kaimiņu apkaimēm, it īpaši apgrūtinoši gājējiem un velosipēdistiem | ielu tīklojums ar relatīvi maziem kvartāliem un labu vietējo savienojamību arī apgrūtinoši gājējiem un velosipēdistiem |
| 4 | klase | Krievijas / Amerikas modelis | Eiropas modelis |
| 5 | trokšņa līmenis | liels | neliels, ja auto paliek ielas līmenī vai ļoti mazs, ja vilciens ir seklajā tunelī pazemē |
Aizstājot veco sistēmu ar jaunu tehnoloģiski laikmetīgu modeli, patiesībā realizēsim to pašu izrāvienu, kuru Rīga spēja veikt pirms nedaudz vairāk kā 160 gadiem – nojaucot pilsētas pašas radīto barjeru kvalitatīvai izaugsmei:
Rīgas Daugavas kreisā krasta ielu tīkls:
pa kreisi – esošā situācija
pa labi – atjaunojot zudušās saiknes starp ielām
avots: SIA NAMS
Rīgas Daugavas labā krasta ielu tīkls:
pa kreisi – esošā situācija
pa labi – atjaunojot zudušās saiknes starp ielām
avots: SIA NAMS
Izskatās, ka vecais labi aizmirstais Aleksandra Verhovskoja plāniņš izrādīsies adekvāta alternatīva arhaiskajam, nolietotajam padomju laika modelim. Ieguvums būtu acīm redzams:
pilsētas centrālā daļa būtu integrēta ar jaunajiem rajoniem, veidojot vienotu urbāno audumu
zustu vajadzība pēc garajām un sarežģītajām uzbrauktuvēm, kas ir īpaši neērta gājējiem un velosipēdistiem
milzīgos kvartālus sliežu pārvadu tuvumā būtu iespējams sadalīt mazākos, uzlabojot sasniedzamību tur mītošajiem un strādājošajiem
mazinātos autotransporta plūsma jau esošajos šķērsojumos
uzlabotos transporta plūsma vietās, kur vēl aizvien funkcionē vēsturiskās pārbrauktuves (Matīsa iela, Liepājas iela, Slokas iela, Buļļu iela u.c.)
Rīga spertu platu soli pretī LIELPILSĒTAS un METROPOLES statusa atgūšanai.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
