Foto: Cehs.lv kolāža
Latvijā ir divi čaļi, kuru internetā uzpeldējušos izteikumos tiek paustas simpātijas fašismam. Pilnīgi negaidīti abi šie politiķi pārstāv Nacionālo apvienību. Fašisms, kā jau zināms, ir ideoloģija, kas ir pretstatā demokrātijai, – tajā pastāv viena partija, valsts vadītājam ir totāla vara, ap vadoni uzbūvēts personības kults. Tieši kā šī brīža Krievijā, Baltkrievijā un Ziemeļkorejā. Raivim Zeltītam un Jānim Iesalniekam vairāk simpatizē tās lietas, kuras dara Putins, piemēram, mediju kontrolēšana, politisko pretinieku diskreditēšana, baiļu no ārējiem ienaidniekiem kultivēšana.

Pēdējos gados Vladimira Putina fašisms mums ir vislabāk pazīstams. Pat izdzirdot viņa vārdu, visi iztēlojas Volodju ar kailu torsu jājam uz lāča, kuru viņš nupat piejaucējis, nolaužot godīgā "acs pret aci, zobs pret zobu" cīņā, tādējādi iegūstot lāča cieņu, iztēlojas Volodju medījam tīģerus tikai ar šķēpu, lai būtu godīgi, kā arī nirstot okeāna dzīlēs klaustrofobiju izraisošā batiskafā, lai pabarotu kašalotus. Lai fašisms būtu efektīvs, vajag spēcīgu līderi – gan garīgi spēcīgu, harismātisku, gan arī fiziski spēcīgu. Tālab tagad paskatīsimies uz mūsu fašistiem.

Nacionālā apvienība ir, kā jau tās nosaukums vēsta, nacionālistiska. Viņuprāt, Latvijas teritorija ir domāta tikai tīrasiņu latviešiem un jebkurš, kam pirmais pār lūpām pārspļautais vārds ir bijis "мама", ir nekavējoties izsūtāms etniskās izcelsmes virzienā. Bet paskatieties uz šiem patriotiem. Ja pienāktu X stunda, kad katram vīrietim būtu jāaizsargā dzimtā Latvija, vai šie divi spētu ar šaujamieroci noskriet kaut vienu kilometru? Nē, nē, šādas miesasbūves indivīdus saņem gūstā bez piepūles un vēlāk iemaina pret paciņu cigarešu. Esmu bijis cietumā, un tur šādi čaļi pilda "sievas" pienākumus.

Es uzaugu deviņdesmitajos, kad vīrieši bija vīrieši, viņi bija spēcīgi un enerģijas pilni. Dabiskā atlase reti kad ir bijusi tik stipra kā deviņdesmitajos. Toreiz mēs šādus vizuāli vārgus puišus saucām par jefiņiem, sporta stundās viņu kedas metām uz ventilācijas caurulēm, viņu somas nereti izlidoja pa skolas trešā stāva logu. Klases vakaros meitenes ar viņiem negribēja dejot. Un tas viss tika darīts ar čaļiem, kas mācījās mūsu klasē. Jefiņiem no citām klasēm klājās vēl daudz skarbāk, ja tie patrāpījās ceļā. Piespļautas brilles, mugursomā saplēstas ķīmijas mēģenes un kolbas, atņemta pusdienu nauda utt. Puišiem, kas nevarēja sevi fiziski aizstāvēt vai vismaz vizuāli neradīja iespaidu, ka to spēj, deviņdesmitajos klājās ļoti švaki. Šādi nīkuļi spēj bravūrīgi funkcionēt tikai šodien, kad Latvijas iedzīvotāji ir liberalizējušies līdz tādiem Rietumu ekstrēmiem kā vegānisms, atklāta marihuānas pīpēšana uz ielām un homoseksualitātes izrādīšana praidā.

Tāpēc, mūsuprāt, ir pienācis laiks labākajās "rousta" tradīcijās nedaudz pacepināt pašmāju krietnākos patriotus kvēlā cerībā, ka tas liks sadūšoties, sākt ēst veselīgāk, izārstēties no tuberkulozes, sākt iet uz svaru zāli un kaujas džiu džitsu treniņiem.

  • Raivis centās atņemt bērnam konfekti. Raivis palika bez telefona un maka.

  • Raivis izskatās pēc kāda, kurš pirms 100 gadiem mirtu no diloņa.

  • Kā Raivis var fanot par Hitleru, ja viņš izskatās kā tikko izbēdzis no Aušvicas?

  • Raivis izskatās pēc tā čaļa, kas uz ballīti atnes saldās kukurūzas nūjiņas.

  • Raivis gribētu biežāk apmeklēt baznīcu, bet viņam bail, ka mācītājs viņu noturēs par altārzēnu.

  • Raivis izskatās pēc vegāna, kas nespēj "aizvērties" par to, ka uz veloceliņa ir novietota automašīna.

  • Ja ķēde ir tik stipra, cik stiprs ir tās vājākais posms, tad āriešu rasei ar Raivi tās rindās izredzes nav pārāk labas.

  • Jāņa zemā matu līnija ir daudz tipiskāka Tuvo Austrumu un Vidusāzijas vīriešiem. Ko līdzīgu esmu redzējis tikai Dagestānas MMA cīkstonim Habibam Nurmagomedovam. Salīdzināt Nurmagomedovu ar Jāni ir kā salīdzināt Nurmagomedovu ar mazu meitenīti.

  • Jānis ir vienīgais cilvēks uz zemes, kas katru dienu skuj pieri. Tautā to mēdz saukt par Elbakjana matu līniju.

  • Par to nekur nerunā, bet Jāņa deguns ir tik liels, ka viņa studijas apmaksāja Izraēla.

  • Ja pār Raivja Dzintara plato torsu mierīgi varēja uzrakstīt asiņainu "Abrene" "capslockā", tad pār Iesalnieka rāmen-nūdeli sanāktu tikai "Ape", bet to nekur negrasījās pievienot.

  • Iesalnieks jau gribēja iestāties Zemessardzē, bet viņiem bruņojumā nebija tās mazās dāmu divstobru pistolītes, kas ir kundzēm filmās par Erkilu Puaro.

  • Jānis ir bruņoto spēku ģenerālleitnants. Datorspēlē "Command and Conquer".

Lai vai kādi – fašisti vai ne fašisti –, mums rūp Latvijas iedzīvotāju veselība, un mums vajag vairāk spēcīgu vīriešu, kas vajadzības gadījumā spētu aizstāvēt valsti arī ārpus "Iron March" foruma. Ceram gan, ka tāds brīdis nepienāks.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!