Mihails Hazans: Valdībai jārīkojas ātri un nekautrējoties  (43)

Labs piemērs ir valdības rīcība Dānijā, kur trešdien tika pieņemts lēmums no pirmdienas oficiāli slēgt skolas un augstskolas uz 14 dienām, bet vienlaikus premjerministre preses konferencē aicināja skolniekus un studentus palikt mājās jau no ceturtdienas (t.i., no šodienas), kā arī ieteica sabiedriskā sektora darbiniekiem, neskaitot ārkārtas dienestus, strādāt no mājām.

Uzskatu, ka arī attiecībā uz valstīm, uz kurām ĀM šobrīd "aicina rūpīgi izvērtēt nepieciešamību ceļot" (kā skaidro ārlietu ministrs - ieslēdz luksoforā dzelteno gaismu), pareizā rekomendācija būtu "aicinām neceļot" (E. Rinkēviča terminoloģijā - luksofora sarkana gaisma). Tie, kas tuvāko dienu laikā izceļos uz šīm zemēm, tur, visticamāk uzturēsies vismaz dažas dienas, un ar lielu varbūtību atgriezīsies Latvijā jau no "sarkanas gaismas" zonas (kamēr rakstīju šo tekstu, VM jau pārcēla deviņas valstis no dzeltena uz sarkano sarakstu!). Neatkarīgi no ceļojuma galamērķa, lidostās un sabiedriskajā transportā no/uz lidostām ir augsts risks sakontaktēties ar cilvēkiem no "Covid-19" smagi skartajām teritorijām.

Ir divas lietas kuras mēs nevaram izmainīt. Tas ir jau inficēto cilvēku skaits Latvijā un ārzemēs. Bet mēs varam pēc iespējas ierobežot inficēto cilvēku skaita pieaugumu Latvijā. Bez higiēnas pasākumiem, ir trīs galvenie instrumenti.

Pirmkārt, ir pēc iespējas jāierobežo klātienes kontakti starp cilvēkiem Latvijā (it īpaši ārpus ierasta kontaktu loka). Saprotams, ka ir un būs spiediens uz valdību no konferenču un izklaides pasākumu organizatoriem, bet labāk fiksēt zaudējumus tagad. Liela mēroga epidēmijas gadījumā Latvijas ekonomikas zaudējumi būs daudz lielāki.

Ko darīt ar Rīgas domes vēlēšanām? Ideāli būtu organizēt elektronisko balsošanu. Tehniski tas nav tik sarežģīti, jo personu identificēšana ar internetbanku vai Latvija.lv palīdzību pie mums strādā labi. Tomēr atlikušajā laikā dabūt to gatavu (un pieņemt nepieciešamas likumu izmaiņas) nav reāli.

Tāpēc plāns A būtu – atlikt. Pēdējā laikā pasaulē tika atlikti vai atcelti arī svarīgāki notikumi. Plāns B – izstrādāt un ievērot speciālo balsošanas procedūras kārtību paaugstināta epidēmiskā riska apstākļos (piemēram, izslēgt mazas telpas, nodrošināt gaidīšanas un balsošanas laikā 1 metru attālumu starp cilvēkiem u.tml.).

Vispār pēc iespējas ātrāka rekomendētā "sociālā attāluma" starp cilvēkiem ieviešana ikdienas praksē ir ārkārtīgi efektīvs instruments. Čikāgas universitātes profesors Konstantīns Soņins savā blogā citē Tomasa Puejo (Tomas Pueyo) publicēto modelēšanas rezultātu, kas parāda, ka šādas prakses ieviešanas atlikšana par vienu dienu palielina kopējo saslimšanu skaitu par 40%. Turpat ir publicēts grafiks, kas salīdzina mirstību m 1918.g. gripas pandēmijas laikā Filadelfijā un Sentluisā. Filadelfijā piesardzības pasākumi, t. sk. sociālā attāluma ieviešana, tika ievesti 16 dienas pēc pirmajiem apstiprinātiem saslimšanas gadījumiem, kad slimnīcas jau bija pārpildītas.

Tur mirstības pīks bija 250 uz 100 000 iedzīvotājiem un tika sasniegts pēc 1,5 mēneša. Savukārt Sentluisā piesardzības pasākumi tika ievesti 3. dienā pēc pirmajiem gadījumiem, un tur mirstības pīks bija 5 reizes zemāks sasniegts pēc 2,5 mēnešiem. Starp citu, Itālijā par "sociālo normu" jau kādu laiku atpakaļ ir kļuvis vismaz 1 metra attālums starp pircējiem lielveikalos. Bet principā sociālais attālums ir plašāks koncepts – runa ir arī par komercdarbības (t.sk. mazumtirdzniecības) ierobežošanu.

Otrkārt, uz laiku ir jāierobežo ārvalstnieku iebraukšana. Tranzīta pasažieriem no lidostas uz autoostu būtu vēlams noorganizēt speciālais bezmaksas transports, atsevišķi no Latvijas iedzīvotājiem. Tad pēc tam nebūs jāmeklē konkrēta autobusa vai mikriņa pasažieri (ar konkrēto lidojumu pasažieriem tomēr ir vieglāk – tie visi ir reģistrēti).

Treškārt, katram no mums jārīkojas atbildīgi un piesardzīgi. Pretējā gadījumā mēs uzņēmāmies risku ne tikai sev un saviem tuviniekiem, bet arī daudziem citiem. Neesmu pārliecināts, vai bezatbildīgo rīcību var izslēgt ar saukļiem vien (ar gripas simptomiem ierasties darbā pie mums nav nekas neparasts). Varbūt pareizi izdarīja Maltas valdība ieviešot 1000 eiro naudassodu par karantīna neievērošanu.