Evita Simsone: Darba devēji turpina meklēt darbiniekus un reģistrē jaunas vakances  (60)

Aktuālo vakanču skaits martā ir palielinājies būvniecībā, ražošanā, transporta un loģistikas jomā, kā arī pakalpojumu jomā. Darba devēji meklē palīgstrādniekus, santehniķus, kravas automobiļa vadītājus, rokas lokmetinātājus, metāla konstrukciju atslēdzniekus, betonētājus, elektriķus, atslēdzniekus, mūrniekus un citu profesiju pārstāvjus. Tātad, ir uzņēmumi, kuriem šajā laikā pieprasījums pēc darbiniekiem pieaug, tie meklē darbiniekus, gatavi viņus pieņemt darbā, gatavi tos apmācīt.

Vienlaikus, kopš ir izsludināta ārkārtas situācija Covid-19 izplatības ierobežošanai, ar katru dienu pieaug arī darba devēju iesniegto kolektīvās atlaišanas paziņojumu skaits. Līdz 31.martam saņemti 19 darba devēju paziņojumi kopumā par 3258 darbinieku plānoto atbrīvošanu. Uzņēmumi, kas paziņojuši NVA par plānoto darbinieku kolektīvo atlaišanu, pārstāv dažādas tautsaimniecības nozares un jomas - Administratīvo un apkalpojošo dienestu darbība, Apstrādes rūpniecība, Atkritumu apsaimniekošana un sanācija, Izmitināšana un ēdināšanas pakalpojumi, Māksla, izklaide un atpūta, Mežsaimniecība, Operācijas ar nekustamo īpašumu, Profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi, Transports un uzglabāšana, Vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība. Pieaug arī NVA reģistrēto bezdarbnieku skaits: 31.martā NVA uzskaitē bija 61 527 bezdarbnieku, tātad, salīdzinot ar marta sākumu, bezdarbnieku skaits palielinājies par 3 280 personām.

Ņemot vērā reģistrēto bezdarbnieku skaita un kolektīvās atlaišanas paziņojumu pieaugumu martā, var secināt, ka bezdarba pieaugums nākamajos mēnešos turpināsies. Pašreiz vēl ir pāragri prognozēt situācijas attīstības precīzu ietekmi uz darba tirgu un bezdarba līmeni, jo vēl nav zināms, cik ilgi var turpināties ārkārtas situācijas ierobežojumi. Saskaņā ar šā brīža operatīvajām aplēsēm reģistrētā bezdarba līmenis 2020. gadā vidēji valstī varētu paaugstināties līdz 9,0%, bet šī sākotnējā prognoze var tikt koriģēta, ņemot vērā turpmāko notikumu gaitu.

Iepriekšējās pasaules ekonomikas krīzes laikā NVA iekrāja vērtīgu pieredzi, kā rīkoties, nodrošinot nepieciešamo atbalstu gan bezdarbniekiem, gan darba devējiem, kā operatīvi izstrādāt un piedāvāt jaunus atbalsta pasākumus krīzes seku pārvarēšanai. Atgādināšu, ka iepriekšējās krīzes laikā, lai palīdzētu cilvēkiem, kuri bija palikuši bez darba un iztikas līdzekļiem, tika piedāvāts pasākums Darba praktizēšanā pašvaldībās ar stipendiju. Arī tagad bezdarbniekiem, kuri nesaņem bezdarbnieka pabalstu, ir iespēja iesaistīties NVA algotajos pagaidu sabiedriskajos darbos, šis pasākums tiek īstenots sadarbībā ar pašvaldībām.

Kopā ar Labklājības ministriju mēs pārskatām visus NVA pakalpojumus un pasākumus, lai operatīvi pielāgotu tos aktuālajai situācijai darba tirgū un sniegtu atbalstu pēc iespējas lielākam klientu skaitam, kurus ir skāruši vai skars šī brīža nelabvēlīgie apstākļi darba tirgū. Labklājības ministrija izvērtē arī iespējamās izmaiņas bezdarbnieka pabalsta nosacījumos, tostarp attiecībā uz iespējamo pabalsta izmaksas termiņa pagarināšanu. Valdībā tiek izstrādāti pasākumi negatīvo seku pārvarēšanai, šie pasākumi ietvers atbalstu gan uzņēmējiem, gan strādājošajiem, gan tiem cilvēkiem, kuriem nepieciešams sociālais atbalsts.

Nodarbināto atbalstam un darba vietu saglabāšanai tiek plānotas, piemēram, dīkstāves kompensācijas uzņēmumiem, kā arī pasākumi nodokļa nomaksas atlikšanai līdz trīs gadiem. Šis atbalsts tiks iestrādātas normatīvajos aktos un operatīvi virzīts pieņemšanai Ministru kabinetā un Saeimā. Aicinu darba devējus, pirms pieņemt lēmumu par savu darbinieku kolektīvo atlaišanu, sagaidīt šos lēmumus, izmantot atbalstu un censties saglabāt gan darba vietas, gan darbiniekus.

Situācija darba devējus šodien mudina aktīvi izmantot jaunus nodarbinātības veidus, ko piedāvā digitālais laikmets, piemēram, piedāvājot saviem darbiniekiem attālinātā darba iespējas. Lai saglabātu savu biznesu un darba vietas, darba devējiem šodien maksimāli jāizmanto digitalizācijas iespējas, viņiem jābūt ļoti viediem un radošiem, jāmeklē jauni risinājumi un pakalpojumu sniegšanas formas, piemēram, pakalpojumus, kas iepriekš tika sniegti klātienē, piedāvāt klientiem attālināti, izmantojot tiešsaisti.

Šo laiku, kad daudziem no mums ir ilgstoši jāuzturas mājās, aicinu veltīt arī savai pašizaugsmei, jaunu zināšanu ieguvei un jau esošo zināšanu pilnveidei. Visiem interesentiem NVA piedāvā iespēju attālināti iegūt darba meklēšanā noderīgas zināšanas, kā arī mācīties finanšu pratību. NVA elektroniskās apmācības programmas "Kā veidot efektīvu darba meklēšanas stratēģiju", "Motivācijas vēstules sagatavošana un sagatavošanās darba intervijai" un "Mana nauda šodien un rīt. Finanšu pratība" apgūt tiešsaistē var jebkurš cilvēks jebkurā vietā, ja vien ir interneta pieslēgums. Šobrīd daudziem no mums ir īpaši svarīgi būt zinošam gan darba meklēšanā, gan finanšu pratībā, lai ārkārtas situācijā spētu lietderīgi plānot savu un savas ģimenes budžetu.

Lai ierobežotu Covid-19 izplatību un mazinātu iedzīvotāju inficēšanās iespējamību, par vienu no pirmajiem soļiem, ko veica Eiropas Savienības (ES) valstu nodarbinātības dienesti bija aktuālās izmaiņas klientu apkalpošanā, maksimāli nodrošinot pakalpojumu sniegšanu attālināti. ES valstīs galvenie komunikācijas kanāli ar klientiem šobrīd ir Zvanu centri un elektroniskie saziņas veidi un rīki. Klientu apkalpošana klātienē ES nodarbinātības dienestos notiek tikai ārkārtas nepieciešamības gadījumos. Arī Nodarbinātības valsts aģentūra ārkārtas situācijas apstākļos klientu apkalpošanu visās savās filiālēs tagad veic attālināti. Aicinu mūsu klientus sekot informācijai NVA tīmekļvietnē, kur detalizēti aprakstīts, kā notiek darbs ar klientiem un kā, soli pa solim, reģistrēties bezdarbnieka statusam un izmantot citus NVA pakalpojumus attālināti. Saziņai ar NVA darbiniekiem lūdzu izmantot e-pastu vai tālruni, darbinieku kontaktinformāciju var uzzināt NVA tīmekļvietnē, savukārt NVA bezmaksas informatīvā tālruņa numurs ir 80200206.