
Svarīgi piebilst, ka ar labiem skolēniem es nedomāju gudrus bērnus, te es domāju motivētus skolēnus.
Es nebiju labs skolēns. Nu labi, varbūt sākumskolā biju, bet no pamatskolas līdz pat augstskolai man skola nepatika un negāju uz to ar prieku. Kad gāju uz stundām, sekoju līdzi tam, kas tajās notika, un parasti ar to pietika, lai es iegūtu apmierinošus vērtējumus pārbaudes darbos. Bet skolā es biju maz, reti gāju uz stundām, nepildīju mājas darbus un runāju pretī skolotājām. Atzīstos, ja tagad būtu skolēns, visticamāk, vecākiem mājās izliktos, ka mācos, bet skolotāji mani nebūtu tuvumā manījuši savām tiešsaistes stundām vai patstāvīgajiem darbiem. Attālinātajā procesā vairs nepietiek ar to, ka fiziski atvelcies uz stundām, man būtu jāizdara lēmums – mācīties.