Zane Akmene: Ja es būtu 'skolēns 2' jeb attālināto mācību plāns nemotivētiem skolēniem
Foto: Privātais arhīvs
Sākot attālināto mācīšanos, viens no "Iespējamās misijas" kolēģiem, vēstures un politikas skolotājs Ventspilī Oskars Kaulēns, publicēja savu "špikeri" par to, kā viņš rīkotos kā skolēns, ja viņam būtu jāsāk attālināti mācīties. Tas ir brīnišķīgs plāns, un daudzi ar to dalījās. Tomēr man, lasot Oskara plānu, tas galīgi nelikās saistošs, bet ilgi nevarēju saprast, kāpēc. Tagad, pēc trijām nedēļām, virtuāli dzenoties pakaļ skolēniem, kuri attālinātajam mācību procesam nepieslēdzas, es beidzot saprotu. Oskaram bija labi padomi labiem skolēniem: ko labi skolēni darītu, kādus lēmumus pieņemtu un kā risinātu problēmas, attālināti mācoties.

Svarīgi piebilst, ka ar labiem skolēniem es nedomāju gudrus bērnus, te es domāju motivētus skolēnus.

Es nebiju labs skolēns. Nu labi, varbūt sākumskolā biju, bet no pamatskolas līdz pat augstskolai man skola nepatika un negāju uz to ar prieku. Kad gāju uz stundām, sekoju līdzi tam, kas tajās notika, un parasti ar to pietika, lai es iegūtu apmierinošus vērtējumus pārbaudes darbos. Bet skolā es biju maz, reti gāju uz stundām, nepildīju mājas darbus un runāju pretī skolotājām. Atzīstos, ja tagad būtu skolēns, visticamāk, vecākiem mājās izliktos, ka mācos, bet skolotāji mani nebūtu tuvumā manījuši savām tiešsaistes stundām vai patstāvīgajiem darbiem. Attālinātajā procesā vairs nepietiek ar to, ka fiziski atvelcies uz stundām, man būtu jāizdara lēmums – mācīties.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!