Foto: LETA
Dažāda līmeņa vēlēšanas, piemēram, valsts prezidenta Polijā vai reģionālās Francijā, notiek par spīti pandēmijai. Lai gan tas notiek tad, kad konkrētajās valstīs ir sākta ierobežojumu mīkstināšana vai vispār uzlabojas epidemioloģiskā situācija, konteksts vēlētāju aktivitāti ietekmē.

Tam būtu vairākas sekas, kuras tālāk apskatīšu.

Pirmkārt, šādā gaisotnē partijām kļūst grūtāk kaut ko prognozēt, jo paust savu atbalstu partijai X, atbildot uz socioloģiskās aptaujas jautājumu, nav gluži tas, kas doties uz iecirkni. Turklāt partijas pat īsti nevar rēķināties ar savu t.s. tradicionālo elektorātu, jo nevienai no partijām nav reāla pamata uzskatīt, ka tās vēlētāji nu gan būs tie, kuri ir pilnīgi droši par to, ka iecerētie epidemioloģiskās drošības pasākumi vēlēšanu procesā būs pietiekoši.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!