Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ir sagatavojusi Atkritumu apsaimniekošanas valsts plānu nākamajiem astoņiem gadiem. Tas izstrādāts kopā ar nozaru ministrijām, ekspertiem un citām iesaistītajām pusēm un paredz veidot spēcīgākus atkritumu apsaimniekošanas reģionus. Kā jebkuras pārmaiņas, arī šis plāns atsevišķiem sabiedrības pārstāvjiem raisa bažas, tādēļ vēlos kliedēt dažus izskanējušus mītus.
Atkritumu apsaimniekošanas plānošana ilgtermiņā ir viens no Eiropas Savienības (ES) un Latvijas nozīmīgākajiem jautājumiem vides politikā, kas sekmēs arī virzību uz Eiropas Zaļo kursu un pāreju uz klimatneitralitāti. Mums ir jādomā par to, kā mēs spēsim resursus ilgtermiņā izmantot efektīvāk, kā samazināt saražoto atkritumu daudzumu, kā būtiski palielināt atkritumu pārstrādi un mazāk atkritumus apglabāt. Šie principi jau ir definēti Nacionālajā attīstības plānā, kā arī Aprites ekonomikas rīcības plānā. Būtiskākie mērķi, ko paredz ES direktīvas, ir līdz 2035.gadam apglabājamo atkritumu daudzuma samazināšana līdz 10% no kopējā radītā sadzīves atkritumu daudzuma. Salīdzinājumam – pašlaik apglabāti tiek vairāk nekā 60% sadzīves atkritumu. Lai sasniegtu uzstādītos mērķus un paplašinātu atkritumu dalītās vākšanas sistēmu – lēmumi ir jāpieņem nekavējoties. Diemžēl pašlaik to kavē publiski izskanējuši mīti. Viens no tiem – atkritumu apsaimniekošanas poligonu slēgšana.
Optimizēt, nevis slēgt
Vēlos viest skaidrību un norādīt, ka atkritumu poligoni visos reģionos turpinās strādāt. Reģionos ietilpstošajām pašvaldībām līdz 2022.gada beigām būs jāizvērtē, kā tās vēlētos turpmāk attīstīt sadzīves atkritumu poligonus. Ministrijas pasūtītajā pētījumā tika secināts, ka daļā no atkritumu apsaimniekošanas reģioniem sagaidāms kopējā atkritumu apjoma samazinājums, radot jautājumus par atsevišķu atkritumu poligonu ekonomisko dzīvotspēju ilgtermiņā un līdzšinējās pārvaldes struktūras atbilstību jaunajām prasībām.
Tādēļ ministrija ir rosinājusi līdzšinējo desmit reģionu vietā izveidot piecus spēcīgākus atkritumu apsaimniekošanas reģionus. Visu pašreizējo atkritumu poligonu ekspluatācija tiks turpināta, bet tiks diferencēts poligonos veicamās atkritumu apsaimniekošanas darbības. Piemēram, poligonu teritorijā varētu veikt šķirošanu, pāršķirošanu, no atkritumiem iegūta kurināmā sagatavošanu, atsevišķu atkritumu veidu pārstrādi un remontdarbus. Atsevišķos poligonos atkritumu apglabāšanas darbības varētu veikt arī turpmāk, bet lēmums par to būs jāpieņem atkritumu apsaimniekošanas reģiona pašvaldībām. Diskusijas ar pašvaldībām par reģionu robežām ir paredzētas līdz šī gada maijam un gala variants tiks apstiprināts ar Ministru kabineta rīkojumu.
Vai pieaugs transportēšanas attālumi un radīto emisiju apjomi?
Vēlos atzīmēt, ka jaunās prasības, ko paredz pāreja uz tīriem transportlīdzekļiem jau pašlaik paredz stingras emisiju prasības atkritumu apsaimniekošanas mašīnām, ar kurām tiek pārvadāti atkritumi, un no 2025.gada regulējums tiks pastiprināts, radot prasību lietot tikai zemu emisiju transportlīdzekļus. Atkritumu transportēšanas attālumi uz atkritumu pārstrādes un apglabāšanas vietām tiks vērtēti, un tie būs atkarīgi no atkritumu apsaimniekošanas reģiona pašvaldību kopējā lēmuma.
Kas plānots Viduslatvijas reģionā?
Aktualizējies jautājums par ministrijas piedāvāto Viduslatvijas atkritumu apsaimniekošanas reģionu. Pretēji publiski izskanējušajām baumām, norādu, ka Viduslatvijas reģionā turpinās darboties divi pilnvērtīgi poligoni – "Getliņu" un "Brakšķu" poligoni. Tas nozīmē, ka Zemgales atkritumi netiks vesti uz Getliņiem, pretēji tam, kas tiek apgalvots publiskajā telpā. Tāpat arī norādu, ka plāns paredz turpināt poligona "Brakšķi" attīstību, poligonā būs arī bioloģisko atkritumu pārstrādes iekārtas, kam paredzētas investīcijas.
Ieguldītās investīcijas un finanšu saistības
Investīcijas ir vēl viens no aktuālajiem jautājumiem, kas publiskajā telpā tiek divejādi atspoguļots. Plānā ir precīzi norādīts, ka VARAM līdz 2022.gada beigām sagatavos informatīvo ziņojumu par visu poligonu finanšu saistībām un iesniegs to valdībai izvērtēšanai. Informatīvais ziņojums ir atkarīgs no reģionu tālākās apsaimniekošanas plāniem, tādēļ tā izstrāde jāveic pēc diskusijām ar pašvaldībām.
Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns sniedz ieguldījumu Latvijas tautsaimniecībai – pieņemot plānu, mēs ne tikai veidosim stabilu sākuma punktu bezatkritumu sabiedrībai, ļaujot mūsu iedzīvotājiem atkritumus droši un viegli pārstrādāt, bet arī aktīvāk virzīsimies uz klimatneitralitāti. Mums jārīkojas atbildīgi, izlēmīgi un tālredzīgi ne tikai pret mūsu, bet arī nākotnes Latvijas sabiedrību.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
