Foto: LETA
Rudenī medijus pāršalca nepatīkami skati. Nespējot apturēt Covid-19 uzliesmojumus ūdeļu fermās, Dānija bija spiesta nogalināt un aprakt masu kapos 17 miljonus ūdeļu. Tas bija skaidrs un nepārprotams brīdinājums visām valstīm, kurās notiek industriāla ūdeļu audzēšana, tostarp Latvijai.

Latvijas atbildīgās iestādes tobrīd steidza nomierināt sabiedrību, ka Latvijā viss esot kārtībā, situācija tiekot pieskatīta. Kopš šī notikuma ir pagājuši daudzi mēneši. Vai esam izdarījuši secinājumus un mācījušies no šī gadījuma? Vai atbildīgā Zemkopības ministrija šajā laikā ir darījusi pietiekami, lai novērstu sabiedrības apdraudējumu Latvijā?

Covid-19 zvēraudzētavās un Latvijas piesardzības pasākumu nepietiekamība

Par spīti paaugstinātas piesardzības pasākumiem, Covid-19 uzliesmojumi kopš pandēmijas sākuma ir notikuši vairāk nekā 400 zvēraudzētavās Eiropas Savienībā. Vīrusu ūdeļu fermā ienes darbinieki. Zvēraudzētavas ir vīrusa izplatībai pateicīga vide, jo tajās liela un pret vīrusu uzņēmīga dzīvnieku populācija ir saspiesta cieši piegulošos šauros sprostos. Inficēšanās gadījumā vīruss nereti pāris dienu laikā izplatās visā zvēraudzētavā. Ūdeļu fermas ar desmitiem vai pat simtiem tūkstošu dzīvnieku rada arī paaugstinātu vīrusa mutāciju risku, kas var to padarīt lipīgāku, nāvējošāku vai pat ar šī brīža vakcīnām neuzveicamu.

Kā Latvijas sabiedrību no šī scenārija plāno pasargāt atbildīgā Zemkopības ministrija?

Šī brīža piesardzības pasākumi ir divu veidu – informatīvi un reaktīvi. Informatīvi – Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) ir informējis zvēraudzētājus, ka SARS-CoV-2 var tikt pārnests no cilvēkiem uz dzīvniekiem, un aicinājis nepieļaut inficēto personu nonākšanu saskarē ar dzīvniekiem. Reaktīvi – zvēraudzētāji reizi nedēļā ziņo par nobeigušos dzīvnieku skaitu, PVD izmeklē nobeigušos dzīvniekus uz SARS-CoV-2 klātbūtni un sadarbībā ar BIOR ir meklējis vīrusu fermas notekūdeņos.

Diemžēl abi šie piesardzības pasākumu veidi var izrādīties nepietiekami. Dānijas zinātnieku pētījums par SARS-CoV-2 uzliesmojumiem Dānijas zvēraudzētavās un ūdeļu SARS-CoV-2 mutācijas izplatīšanos apkārtnes iedzīvotāju vidū uzrāda risku, kuru šobrīd uzņemas arī Zemkopības ministrija. Pētījumā atzīts, ka vīrusa lielās izplatības cēlonis ir novēlotā vīrusa konstatēšana. Citiem vārdiem, kad SARS-CoV-2 tiek atklāts ūdelēs, tas jau var būt plaši izplatījies zvēraudzētavā un inficējis fermas darbiniekus un ar viņiem saistītās personas.

Ir zināms, ka persona parasti citus var aplipināt, dažas dienas pirms parādās slimības simptomi. Ievērojamā daļā gadījumu simptomi nesākas vispār, bet vēl daļā gadījumu cilvēki tos mēdz vieglprātīgi ignorēt. Līdz ar to brīdī, kad fermas darbinieks sajūt pirmos simptomus, vīruss jau strauji izplatās ūdeļu vidū. Kad vēl pēc vairākām dienām vīruss tiek atklāts mirušajos dzīvniekos, visticamāk, slimība jau ir skārusi lielu daļu dzīvnieku un aplipinājusi citus fermu darbiniekus.

Ņemot vērā šādu SARS-CoV-2 dinamiku zvēraudzētavās, Nīderlande, Dānija un Zviedrija ir apturējušas ūdeļu audzēšanu 2021. gadā. Savukārt Beļģijas zvēraudzētāji paši atteicās šogad audzēt ūdeles, kad uzzināja, ka nesaņems kompensācijas no valsts budžeta, ja SARS-CoV-2 infekcijas gadījumā ūdeles nāksies izkaut.

Kamēr Zemkopības ministrija turpina vilkt garumā, spēlēt birokrātisku "futbolu" un atrunāties, ka reaktīvie drošības pasākumi ir pašā reizē, Latvijas zvēraudzētāji jau gatavojas martā uzsākt ūdeļu pavairošanu. Tas nozīmē, ka fermās būs 5–7 reizes vairāk dzīvnieku, pārsniedzot pusmiljonu, un ievērojami palielināsies darbinieku aprite.

Tā vien šķiet, ka situācijā, kad valstī ir nekontrolēta vīrusa izplatība un kavējas vakcinēšana, Zemkopības ministrija ir gatava riskēt ar sabiedrības veselību, lai izdabātu kādai tautsaimnieciski maznozīmīgai, nesamērīgi epidemioloģiski bīstamai, cietsirdīgai, videi nedraudzīgai un sabiedrībā neatzītai nozarei. Ja paveiksies un ūdeles nesaslims, tad peļņu paturēs zvēraudzētāji. Ja dzīvnieki un cilvēki tomēr saslims, tad maksās visa sabiedrība. Labākajā gadījumā – tikai ar nodokļu maksātāju naudu, nevis mirušiem cilvēkiem vai neefektīvām vakcīnām. Vai šis asimetriskais risks ir sabiedrības interesēs?

Atliek tikai jautājums – vai Nacionālās apvienības zemkopības ministrs Kaspars Gerhards būs gatavs uzņemties atbildību par sabiedrībai nodarīto kaitējumu?

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!