Indars Kraģis: Vakcinēties vai nevakcinēties

"Slaveno Hamleta jautājumu "Būt vai nebūt"," teikusi Latviešu ārstu un zobārstu apvienības biroja vadītāja Kamena Kaidaka, "2021. gadā varam modificēt – vakcinēties vai nevakcinēties?" Patiesi, lai gan lielākā iedzīvotāju daļa jau ir nogurusi no gandrīz nemitīgiem informācijas uzlidojumiem, kas saistāmi ar Covid-19 problemātiku, jautājums par vakcinēšanos nu kļuvis spilgts kā rudens lapa. Pasaules Veselības organizācija rekomendē vakcinēt 20% pasaules iedzīvotāju.

Turpretī Latvijā tiek uzskatīts, ka jāvakcinē līdz pat 70% iedzīvotāju. Tādēļ vakcīnu piegāde kļuvusi par ienesīgu biznesu tiem, kas ar to nodarbojas, un vienīgo glābiņu, kas uz tām cer. Tiek lēsts, ka pašlaik izstrādātas vairāk nekā 100 kandidātvakcīnas, no kurām dažas jau tagad kļuvušas pieejamas. Tomēr par to, vai vakcīnas ir cilvēkiem bīstamas, kā to domā lielākā daļa sazvērestības teoriju piekritēju, vai tomēr palīdzošas, vēl ir vērts diskutēt.

Labi apzinos, ka šo rakstu nelasīs sazvērestību teorētiķi, kas manu sniegumu atzīs par kārtējo izdomājumu. Tādēļ es runāšu ar tevi, izglītoto, domātspējīgo un ieinteresēto lasītāju. Jā, šajā rakstā paustais ir vienīgi autora komentārs.

Cilvēkiem pret jebkuru parādību, procesu un notikumu kopumā vērojamas trīs dažādas attieksmes: atbalstoša, noliedzoša vai vienaldzīga. Atkarībā no indivīda pieredzes, vērtībām un uzskatiem tiek ieņemta kāda no pozīcijām. Tās savstarpēji nepārklājas, tādēļ cilvēks vienlaicīgi nevar paust atbalstošu un vienaldzīgu vai noliedzošu attieksmi. Vienīgi iedziļinoties problēmā un aplūkojot to no visiem rakursiem, iespējams nonākt pie objektīvāka, drošāka un atbilstošāka skatījuma. Diemžēl nereti par to aizmirstam, un tas ir viens no iemesliem, kādēļ rodas dažādas sazvērestības teorijas un pārmetumi.