Foto: Privātais arhīvs
Ik gadu turpina pieaugt interneta lietotāju skaits ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē, dažās vecuma grupās sasniedzot pat 100% lietojamību. Visbiežāk iedzīvotāji lieto e-pastus, internetbanku un lasa ziņas, taču arvien lielāku popularitāti iegūst iepirkšanās tiešsaistē. Augusta sākumā veiktajā iedzīvotāju aptaujā noskaidrots, ka internetā visbiežāk cilvēki iegādājas apģērbu, apavus un aksesuārus, tostarp somas un makus, darot to aptuveni vienu reizi mēnesī. Bet vai augstais pieprasījums pēc interneta veikaliem saglabāsies un kā tas ietekmē citus blakus biznesus?

Covid-19 pandēmija lielu daļu ikdienas dzīvi pārcēlusi uz internetu. Mēs ne tikai strādājam, tiekamies un pat ballējamies, izmantojot dažādas platformas, bet arī dažādo ierobežojumu dēļ, esam iemācījušies iepirkties tiešsaistē.

Jautājot iedzīvotājiem, cik bieži pēdējā gada laikā viņi ir iepirkušies interneta veikalos, visbiežāk jeb 52% gadījumu respondenti norādīja, ka vidēji reizi mēnesī vai retāk. Dažas reizes mēnesī iepērkas 32%iedzīvotāju, bet 16% pauda, ka neiepērkas tiešsaistē vispār. Tas nozīmē, ka tirgum vēl ir iespēja augt, jo īpaši apmācot vecāka gadagājuma cilvēkus datorprasmēs, tādējādi arī viņiem paverot šo pasauli daudz plašāk.

Tirgus pētījumu kompānijas "Kantar" apkopotā informācija liecina, ka cilvēki vecumā no 16 līdz 29 gadiem internetu lieto katru dienu, arvien biežāk izvēloties viedierīces, tostarp telefonu, kuru straujā attīstība pavērusi ļoti plašas iespējas gan darbam, gan izklaidei. Tāpat arvien turpina augt vecāku cilvēku tiešsaistes rīku lietojamība, ko īpaši veicinājusi pandēmija, kad liela daļa veikalu bija slēgti, bet nepieciešamība iegādāties preces saglabājās.

Iedzīvotāju aptaujā vēlējāmies arī noskaidrot, kādu aptuveno naudas summu respondenti tērējuši pēdējā gada laikā, iegādājoties preces internetā. Visbiežāk cilvēki norādīja, ka no 301 līdz 500 eiro, savukārt otra populārākā atbilde bija – no 101 līdz 300 eiro. Interesanti, ka Rīgā dzīvojoši biežāk pauda, ka tērējuši pat vairāk nekā tūkstoš eiro, ko sacīja 10% respondentu. Tas, protams, saistīts ar to, ka galvaspilsētā gan algas, gan arī labklājība ir augstāka nekā lauku reģionos.

Manuprāt, pēdējais pusotrs gads, kad dzīvojam pandēmijas ēnā, bijis ļoti liels izaicinājums dažādām jomām, tostarp mazumtirdzniecībai, jo bija nepieciešams pārkārtot visus procesus – uz laiku bija slēgti veikali, tāpēc tirdzniecību varēja organizēt tikai internetā, taču tas nozīmē, ka bija jādomā ne tikai par mājas lapu un norēķinu izstrādi, bet arī par iepirkumu piegādes koordinēšanu.

Šajā laika posmā ļoti strauji sāka attīstīties dažādi servisi – kurjerpasts, pakomāti u.c. Iedzīvotāji iemācījās arī šo pakalpojumu priekšrocības un lietošanas ērtumu, kas savukārt visiem biznesā iesaistītajiem arī lika optimizēt procesus, lai "sastrēgumu" situācijās nodrošinātu internetā iegādāto preču piegādi noteiktajā laikā.

Vai atgriezīsimies kādreiz pie tās situācijas, kāda bija iepriekš, kad pasaule vēl nepazina Covid-19? Daļēji varbūt, bet esmu pārliecināts, ka daļa iedzīvotāju, iepazīstot tiešsaistes sniegtās iespējas, kā arī atlasot tos pakalpojumu sniedzējus, kuri spējuši ne tikai izpildīt pasūtījumus ātri un kvalitāti, bet arī radīt pozitīvu iepirkšanās pieredzi cilvēkiem, turpinās preces iegādāties internetā, kas nozīmē, ka arī piegādes bizness turpinās augt ne tikai Latvijā, bet arī daudzās citās pasaules valstīs.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!