Jānis Krievāns: Nozarēm jāiesaistās kvalitatīvākas izglītības veidošanā  (3)

Turklāt pēdējie divi gadi ir devuši svarīgu mācību - ierastā ikdienas dzīve vienā mirklī var pamatīgi mainīties un augstāk minētajām "izdzīvošanas" prasmēm ir ļoti būtiska nozīme, saskaroties ar konkrētai paaudzei nebijušiem izaicinājumiem. Tas ir būtisks papildinājums iepriekš aktualizētajai idejai par to, ka tuvākajās desmitgadēs liela nozīme būs tehnoloģijām un darbu automatizācijas radītajām izmaiņām arī darbaspēka pieprasījumā.

Viens no izglītības sistēmas uzdevumiem ir palīdzēt sagatavoties turpmākai dzīvei, proti, skolēniem ir jābūt ne tikai teorētiskām zināšanām, bet arī prasmēm efektīvi sadarboties ar citiem, spēt radoši risināt problēmas un meklēt risinājumus arī nemierīgā un nelīdzsvarotā vidē.

Un tā ir problēma, par kuru līdz šim ir sūdzējušies daudzi uzņēmēji. Proti, jaunieši, iespējams, ir ar labām teorētiskajām zināšanām, un nereti arī ar labām digitālajām prasmēm, bet bieži vien praktiskās darba un "izdzīvošanas" iemaņas ir jāmāca faktiski no nulles. Un tas nav nekas pārsteidzošs, jo pedagogi ne vienmēr spēj precīzi prognozēt, kas jauniešiem būtu jāzina pēc absolvēšanas. Tādēļ pastiprināta uzmanība daudzviet pasaulē jau kādu laiku tiek pievērsta dažādu caurviju prasmju un visnotaļ praktisku iemaņu mācīšanai.

Jāsaka, Latvija ir spērusi svarīgu soli modernākas izglītības virzienā, proti, ir sākusies pāreja uz kompetencēs balstītu izglītību. Tās lielākā atšķirība no tradicionālās izglītības un būtiskākais ieguvums – padziļināta izpratne par dažādām jomām un ikdienai nepieciešamās praktiskas iemaņas. Un mācību rezultātus apliecina praktiskās darbības dažādās situācijās, ne vairs iegaumētas formulas un nokārti teorētiskie eksāmeni. Proti, jaunietis apzinās savas spējas un intereses, kā arī prot mērķtiecīgi plānot personisko un profesionālo nākotni.

Bet atgriežoties pie manis augstāk minētajām prasmēm – spējas risināt problēmas un saredzēt iespējas: to mācīšana ir uzņēmējdarbības izglītības stūrakmeņi. Jo, nenoliedzami, labam uzņēmējam šādas iemaņas ir, lielākoties viņš tās ir apguvis "kaujas laukā" jeb ikdienas darbā. Proti, iemācījies.

Tieši tādēļ tik liela uzmanība tiek pievērsta uzņēmējdarbības izglītībai skolās – gan teorētisko zināšanu apguvei, gan praktisku skolēnu mācību uzņēmumu veidošanai. Praktiska uzņēmējdarbības pamatu apgūšana ir ļoti svarīga kompetenču izglītības sastāvdaļa.

Arī mēs, "Junior Achievement Latvia" kā izglītības organizācija esam pārliecināti, ka praktiskā pieredze ir pamatu pamats, tādēļ jau 30 gadus mudinām jauniešus izmēģināt roku skolēnu mācību uzņēmumu dibināšanā. Ar mūsu atbalstu gadā tiek izveidoti aptuveni 1000 šādu uzņēmumu, kuros kopā darbojas 5000 skolēnu un vairāki simti mentori - dažādu nozaru pārstāvji un eksperti.

Mūsu pēdējais jaunums ir šobrīd formālā izglītības saturā iekļautais un tagad visiem Latvijas skolēniem pieejamais specializētais mācību kurss vidusskolām "Uzņēmējdarbības pamati", kas balstās skolēna praktiskajā darbībā reālā uzņēmējdarbības vidē un savas darbības analīzē. Proti, tā ir mācīšanās darot un izvērtējot paša radīto. Kursa saturs ir organizēts saskaņā ar "Junior Achivement Latvia" skolēnu mācību uzņēmumu programmu un uzņēmuma darbības ciklu. Mācību līdzekļa autore ir uzņēmēja un "Junior Achivement Latvia" eksperte Marta Buša, tāpat tā veidošanā ir bijuši iesaistīti mūsu programmu absolventi, tātad eksperti, kas paši nāk no uzņēmējdarbības vides.

Jāsaprot, ka šādas programmas apgūšana nenozīmē, ka jaunietis uzreiz pēc skolas kļūs par uzņēmēju. Nebūt nē, strādājot roku rokā ar īstiem uzņēmējiem, jaunieši būs apguvuši, piemēram, darbošanos komandā, sākot ar tās izveidi līdz pat kopīgam darbam, efektīvu darba organizēšanu, spēju izvirzīt ilgtermiņa mērķus un uzdevumus, pielāgot iepriekš izvirzītos uzdevumus konkrētu mērķu sasniegšanai. Proti, būs iegūtas tieši tās prasmes, kuras šobrīd tiek uzskatītas par ļoti svarīgām un turpmākai dzīvei noderīgām.

Šāda veida specializēto kursu programmas, kuru satura izstrādē iesaistās konkrētu nozaru pārstāvji un eksperti, palīdzēs skolēniem savas nākotnes darba un karjeras plānošanā un izvēlē. Tikai konkrētu nozares profesionāļi spēj precīzi pateikt, kādas tieši prasmes un zināšanas nepieciešamas nozarei un kā tās attīstīt tā, lai skolu beidzot jauniešiem būtu ne tikai labi strādājoša galva, bet jau reālāka izpratne par interesējošo nozari un darbu tajā. Tā mēs piešķirsim izglītībai jaunu kvalitātes dimensiju.