Foto: DELFI

Gada nogalē negaidīti ir aktualizējies jautājums par jauna Satversmes aizsardzības biroja (SAB) vadītāja izvēli. Tas aktualizējās pēc tam, kad novembrī pāragri mūžībā aizgāja līdzšinējais SAB vadītājs Jānis Maizītis. Publiskajā telpā šobrīd vērojamas dažādas spekulācijas par to, kas tad varētu ieņemt šo amatu. Un ir ļoti svarīgi, lai izvēle šajā jomā nebūtu kļūdaina, un dažādiem eksperimentiem šobrīd nav vietas.

Mēs visi zinām, ka darbiniekus SAB, tostarp vadītāju, nemeklē ar darba sludinājumu palīdzību. Taču, ja man tagad būtu jāraksta sludinājums, aicinot pieteikties darbā uz SAB vadītāja posteni, es rakstītu šādi: vajadzīgs zinošs, Latvijas valstij lojāls un godprātīgs vadītājs, kurš ļoti labi orientējas gan valsts pārvaldes, gan valsts drošības jautājumos un spēj efektīvi iekļauties starptautiskajā drošības sistēmas apritē, gūstot uzticību un atbalstu.

Tāpat šādam cilvēkam jābūt ar labām vadītāja spējām, lai efektīvi varētu vadīt kolektīvu, gūstot optimālus darba rezultātus. Lai to nodrošinātu, šajā amatā būtu jānonāk speciālistam, kuram Latvijas drošības iestāžu darbs nav nekas svešs, un kuram nevajag mēnešus vai pat gadus, lai "iešūpotos".

Šeit vajag cilvēku, kurš, nokļūstot amatā, uzreiz pilnvērtīgi spētu pildīt sev uzticētos pienākumus. Šodienas situācija to pieprasa, un mums tas ir jānodrošina.

SAB ir viens no ļoti svarīgākajiem posmiem valsts drošības un aizsardzības nodrošināšanas sistēmā. Runa ir par Latvijas ārējo drošību, kur šā biroja pienesums ir ļoti būtisks. Jāņem vērā, ka mēs nu jau kārtējo reizi dzīvojam ļoti sarežģītā ģeopolitiskajā situācijā, kas ir svarīga visai Eiropai kopumā, bet jo īpaši Latvijai, ņemot vērā, kāda ir mūsu ģeogrāfiskā ataršanās vieta, neaizmirstot, kas ir mūsu kaimiņvalstis. Te runa ir par Austrumu robežu, ņemot vērā, kādu politiku pēdējo mēnešu laikā realizē Baltkrievija, faktiski īstenojot hibrīdkaru pret Latviju, Lietuvu un Poliju, šim mērķim izmantojot migrantus no Tuvajiem austrumiem. Tāpat visu skati pašreiz ir pavērsti uz Krievijas – Ukrainas attiecībām, un mēs nevienu brīdi nevaram uzskatīt, ka mūs tas nemaz neskartu. Ne reizi vien publiskajā telpā dažādi analītiķi ir pauduši bažas, ka reģionā briest jauns militārais konflikts. Jā, tāds saspīlējums, kāds šobrīd ir uz Krievijas –Ukrainas robežas, par laimi nav pie Latvijas robežām, taču vienlaikus šie notikumi nav no mums tik tālu, lai mums nebūtu svarīga kompetenta informācijas analīze par tur notiekošajiem procesiem.

SAB ir tā institūcija, kam vistiešākajā mērā ir jāorientējas procesos, kas notiek Krievijā, Baltkrievijā un dažādās citās valstīs, lai savlaicīgi varētu izdarīt pareizos uz Latvijas un Eiropas drošību vērstos secinājumus, par tiem informējot gan Latvijas valdību, gan arī mūsu starptautiskos partnerus. Tādējādi tieši no šā biroja analītiskajām spējām, ir atkarīgs tas, cik precīzi varēsim risināt ar savas valsts drošību saistītus jautājumus ilgtermiņā.

Šodien ir ļoti svarīgi saņemt precīzu informācijas analīzi par procesiem, kas norisinās Aleksandra Lukašenko pārvaldītajā Baltkrievijā, Krievijas ietekmi uz tiem, un to potenciālo ietekmi uz Latviju. Pēdējos gadu laikā ir izveidojusies ļoti laba sadarbība starp Latvijā strādājošajām drošības iestādēm – SAB, Valsts drošības dienestu(VDD), kā arī Militārās izlūkošanas un drošības dienestu (MIDD).

Visiem šiem dienestiem svarīga ir ikdienas sadarbība arī ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju, Valsts policiju, Valsts ieņēmumu dienestu un arī Finanšu izmeklēšanas dienestu. Šeit runa ir par informācijas apmaiņu, bez kuras nav iespējama efektīva valsts drošības sistēma. Tieši tāpēc vajadzīgs tāds SAB vadītājs, kurš spētu no pirmās dienas iekļauties šajā kopējā sistēmā, kas manuprāt, būtu izvirzāms kā visbūtiskākais nosacījums eventuālajā izvēlē. Šajā kontekstā jāpiemin, ka Valsts drošības iestāžu likums nosaka, ka SAB, VDD, MID jāizveido sava padome, kas ir tas savstarpējās koordinācijas formāts, kas ir svarīgi kopējam darba. Vismaz līdz šim šo darbu koordinēja SAB, un ir nepieciešams, lai šis formāts turpinātu efektīvi funkcionēt.

SAB ir arī galvenā iestāde attiecībā uz pielaižu piešķiršanu darbam ar augstākā līmeņa valsts noslēpumu, tostarp darbam ar NATO dokumentiem. Tāpēc jaunajam SAB vadītājam ļoti svarīgi būs spēt strauji iekļauties kopēja apritē, sadarbojoties ar NATO valstu, galvenokārt Eiropas Savienības valstu partneriem. Tas nozīmē nepārtrauktu darbu informācijas apmaiņas jomā. Plus vēl jāņem vērā darbs ar industriālajiem sertifikātiem, kas tiek piešķirti uzņēmumiem, lai tie varētu realizēt ar valsts drošību saistītus projektus.

Ne mazāk svarīgs jaunajam SAB vadītājam būs darbs ar biroja personālu, lai nodrošinātu, ka tajā strādā birojam un Latvijas valstij lojāli un godprātīgi speciālisti. Gribu atzīmēt gadījumu ar kādu nu jau bijušo SAB augsta ranga darbinieku, kurš ir apsūdzēts par valsts noslēpuma nelikumīgu vākšanu, un kura nelikumīgās darbības, starp citu, tika fiksētas pateicoties drošības iestāžu labai koordinācijai.

Šeit vistiešākajā mērā runa ir par spēju izveidot lojālu, godprātīgi un efektīvi strādājošu kolektīvu, kā arī tādas sistēmas izveidi, kas ļautu novērst dažādus iekšējos riskus, kas varētu izvērsties par apdraudējumu, kā iestādes, tā arī valsts drošībai. Tāpēc šobrīd ir tikai viens uzdevums: Valsts prezidenta vadībā Valsts drošības padomei atrast un izvirzīt vispiemērotāko kandidātu, kurš pēc tam gūtu arī Saeimas plašu atbalstu. Lai mums visiem veicas!

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!