Agnis Stibe: Neatlaidīgs godīgums pašam pret sevi

Cilvēki kopumā iedalās trīs daļās – tie, kuri saprot un ir gatavi mainīties, tādi, kuri nekādā gadījumā nevēlas pārmaiņas jeb tradicionālie, kā arī svārstīgie jeb tie, kuri var nosvērties tuvāk gan vienai, gan otrai grupai.

Es tos visbiežāk saucu par 1. janvāra cilvēkiem, kuri vēlas pārmaiņas, bet ne vienmēr spēj tās sasniegt. Piemēram, daudzi ar jauna gada sākumu vēlas sākt sportot, noliekot nesasniedzamus mērķus. Rezultāts ļoti bieži ir ne tāds, kādu vēlamies, jo noskriet katru dienu piecus kilometrus ir grūti, jo sāp muskuļi, ir nepatīkamas sajūtas. Tad tiek meklēti iemesli, kāpēc to nedarīt – šodien vēlāk paēdu, pēcpusdienā bija smaga tikšanās darbā, utt.

Uzstādītais mērķis strauji tiek samazināts vai atlikts uz pēc tam, tāpēc nekas nopietns no iecerētās sportošanas beigās nesanāk. Taču situāciju ir iespējams mainīt, ja tiek noteikta cita pieeja, piemēram, nevis jānoskrien pieci kilometri, bet katru dienu aktīvāk jāpakustās kādas 30 minūtes. Tas nozīmē, ka šajā laikā var gan vingrot, gan staigāt, gan skriet, gan darīt citas darbības, kas tajā brīdī šķiet piemērotas.

Vai zināt, kur notiek pārmaiņas cilvēkā? Uz šo jautājumu katrreiz saņemu visdažādākās atbildes, taču reti sastopu cilvēkus, kuri precīzi zina atbildi, kas ir – neironu tīklos mūsu smadzenēs. Izskaidrošu izmantojot vienkāršu piemēru.

Esmu labrocis, kurš katru dienu tīra zobus. Kā zinātniekam, man ir diezgan interesanti sākt pētījumus pašam ar sevi, tāpēc vienu dienu pieņēmu lēmumu, ka sākšu tīrīt zobus ar kreiso roku. Pirmajā reizē šķita, ka tas ir grūti un neērti. Nākamajā arī, bet pēc divām nedēļām biju jau iemācījies to darīt diezgan apmierinoši gandrīz pat nedomājot. Vēl pēc četrām nedēļām, ieejot vannas istabā, bija jau pilnīgi vienalga, kurā rokā ņemu zobu birsti, jo manās smadzenēs bija izveidojies jauns neironu tīkla saslēgums, kurš lieliski zināja, kas tieši ir jādara ar zobu birsti kreisajā rokā, lai iztīrītu zobus ērti un bez sarežģījumiem. Iesaku arī jums to pamēģināt un tādējādi saprast, cik ātrā laikā jūsu smadzenes spēj pielāgoties pārmaiņām.

Līdzīgi ir arī ar uzņēmumiem. Pārmaiņas ir nepieciešamas, lai uzlabotu, piemēram, datorsistēmas, ieviestu mākslīgā intelekta rīkus, utt. Daļa no darbiniekiem, kuri saprot kopējo ieguvumu, par izmaiņām būs sajūsmā. Citi jeb tradicionālie visos iespējamos veidos pretosies un teiks, ka viss taču jau strādā un labāk neriskēt ar ko jaunu. Savukārt 1.janvāra cilvēki jeb svārstīgie būs tie, kuriem var un vajag palīdzēt mainīt paradumus jeb veidot jaunus neironu tīkla saslēgumus, lai rezultātā pārmaiņas virzītos kā iecerēts. Diemžēl daudzi uzņēmumi pieļauj kļūdas, jo uzskata, ka ar dažādām papildu sankcijām un solījumiem patieso rezultātu izdosies sasniegt ātrāk un veiksmīgāk, taču viņi ļoti bieži maldās.

Piemēram, ja noteiksiet 10% piemaksu sešus mēnešus par to, ka darbinieks katru mēnesi iesniedz atskaites laikā, tad viņam ir motivācija pusgadu tiešām censties un visu izdarīt noteiktajā termiņā, taču līdzko bonuss tiks atņemts, nekas nepiespiedīs cilvēku turpināt labi uzsākto pieeju. Tas nozīmē, ka uzņēmēji izmanto pātagas un burkāna pieeju, kas strādā tikai īstermiņā, bet līdzsvarotas ilgtermiņa pārmaiņas tādā veidā sasniegt nav iespējams.

Ko darīt? Skaidrot un iesaistīt savus darbiniekus pārmaiņu būtības izpratnē, lai katrs var kļūt par pārmaiņu meistaru. Darīt to pārdomāti un neatlaidīgi, neizmantojot īstermiņa risinājumus. Man bieži jautā, vai ir burvju recepte, kas palīdzēs sasniegt nepieciešamās pārmaiņas. Līdz šim vienmēr teicu, ka tādas nav, taču esmu nesen esmu atklājis, ka tomēr ir – neatlaidīgs godīgums pašam pret sevi! Tas nozīmē, ka, apzinoties, kāpēc pārmaiņu process var nebūt patīkams, jāsaprot, kā rīkoties, lai sekmīgi izveidotu savu jauno neironu tīkla saslēgumu tā, lai turpmāk veiksmīgi strādātu un attīstītos. Šogad konferencē "Iedvesmai un jaudai" uzstāšos ar tēmu "Nemāni sevi! Nepārmet sev.", kur pirmā daļa nozīmē godīgumu pašam pret sevi, bet otrā – lai arī nāksies saskarties ar nepatīkamo, svarīgi nesākt sevi šaustīt un nepārmest to, ka ar pirmo reizi viss neizdodas kā iecerēts.

Bieži ikdienā dzirdu no cilvēkiem, ka viņi ir izdeguši, taču šķiet, ka diezgan bieži tas ir pašapmāns. Piemēram, ir uzņēmumi izstrādā misiju, vīziju un citus svarīgus dokumentus, ar ko kārtīgi neiepazīstina savus darbiniekus. Viņi savukārt savā darba vietā nejūtas ērti, jo nesaprot, kas tieši un kāda mērķa vārdā ir jādara. Tad tiek uzvilkta maska, lai tēlotu, ka viss ir kārtībā, bet patiesībā enerģija, kas tiek patērēta, lai valkātu šo masku nenonāk līdz ikdienas uzdevumu veikšanai, tādēļ kļūst arvien grūtāk sasniegt prasītos rezultātus. Tā rodas izdegšana, kādēļ cilvēki sāk meklēt izeju no situācijas, kas bieži vien nozīmē jauna darba meklēšanu un atkal – vai nu pārmaiņu pieņemšanu vai jaunas maskas valkāšanu. Šāda pieeja ir kaitējoša ne tikai pašiem darbiniekiem, bet arī liels traucēklis uzņēmumiem virzīties uz hiper-sniegumu, lai kopā sasniegtu izvirzītos mērķus.

Atcerieties, ka jebkuras pārmaiņas nozīmē jaunu neironu tīkla saslēgumu veidošanu, kas ar laiku nostabilizējas un palīdz pielāgoties situācijai. Cilvēka neiroplastiskums smadzenēs nosaka to, cik ātri un elastīgi viņš spēs pieņemt jauninājumus, taču svarīgi atcerēties – ja vēlaties ilgtermiņa pārmaiņas, izvairieties no pātagas un burkāna pielietošanas, kas ir īstermiņa risinājumi, bet gan izveidojiet pārmaiņu veicinošus risinājumus, kas palīdzēs uzņēmējdarbībā ieviest ilgtermiņa kustību vēlamajā virzienā, tādējādi sasniedzot mērķus un arī nostiprinot komandu ar lieliskiem darbiniekiem.