Foto: Pixabay

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) uzskata, ka ir pienācis pēdējais brīdis aktualizēt minimālās darba algas līmeņa pārskatīšanu. To pārliecinoši rāda Latvijas ekonomiskās attīstības rādītāji - produktivitātes pieaugums, patēriņa cenu izmaiņas, valsts un nozaru vidējā darba algas līmeņa pieaugums u.c. Turklāt līdz šim minimālās algas līmenis Latvijā stagnē un pakāpeniski ir atpalicis no citām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm. Pēc Eurostat datiem zemākās noteiktās minimālās mēnešalgas ir Bulgārijā - 332 eiro, Latvijā - 500 eiro un Rumānijā - 515 eiro pirms nodokļu nomaksas.

Minimālās algas pārskatīšanas mērķiem ir jānodrošina iedzīvotāju ar viszemākajiem ienākumiem aizsardzība, ļaujot strādājošajiem iedzīvotājiem izrauties no nabadzības.

Pēc pirktspējas Baltijas kaimiņvalstis uztur relatīvi līdzvērtīgu neto minimālās darba algas līmeni, kas ir par vismaz 136 eiro (izlīdzinot pēc Latvijas patēriņa cenu līmeņa) jeb par 32% augstāks kā kopējais neto minimālās algas līmenis Latvijā, mums ir pienācis laiks veikt izmaiņas, lai nodrošinātu minimālās darba algas standartu līdzvērtīgā līmenī.

Process ir sācies, un nākamajā Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes Sociālās drošības apakšpadomes sēdē, kura notiks 20. aprīlī, tiks skatīts jautājums par minimālo darba algu valstī, lai diskutētu par tās paaugstināšanas iespējām nākamajā - 2023. gadā.

Minimālās darba algas princips un tās adekvāta līmeņa noteikšana

Minimālās algas mērķis ir aizsargāt darbiniekus pret pārmērīgi zemu atalgojumu. Tā palīdz nodrošināt taisnīgu darba ražīguma un darba augļu sadali starp visiem darba tirgū iesaistītajiem, kā arī nodrošināt pilnvērtīgai dzīvei atbilstošu atalgojumu visiem nodarbinātajiem.

Minimālās darba algas jēdzienu var definēt kā minimālo atlīdzības apmēru, kas darba devējam jāmaksā darbiniekam par noteiktā laika posmā veikto darbu un kuru nevar samazināt ar koplīgumu vai individuālu līgumu.1 Lai minimālā alga spētu pildītu šos mērķus, ir būtiski, ka tā tiek regulāri pārskatīta un noteikta atbilstoši ekonomiskās izaugsmes rādītājiem.

Eiropas Savienībā 2020. gada nogalē tās dalībvalstis atbalstīja direktīvas par adekvātas minimālās algas Eiropas Savienībā noteikšanu, tostarp, arī Latvija un tās sociālie partneri. Direktīvas uzdevums ir izstrādāt vienotu Eiropas minimālās darba algas izvērtēšanas un izmaiņu mehānismu, un kā viens no direktīvas priekšlikumiem adekvātas minimālās algas noteikšanai ir saglabāt pienācīgu tās līmeni attiecībā pret vidējo darba algu.

Viens no Eiropas Parlamenta un Padomes priekšlikumiem nosaka, ka:

"Minimālo algu uzskata par adekvātu, ja tā ir taisnīga attiecībā pret algu sadalījumu valstī un nodrošina pienācīgu dzīves līmeni. Likumā noteiktās minimālās algas adekvātumu nosaka, ņemot vērā valsts sociālekonomiskos apstākļus, tostarp, nodarbinātības izaugsmi, konkurētspēju, kā arī reģionu un nozaru attīstību. Tās adekvātums būtu jānovērtē vismaz attiecībā pret tās pirktspēju, ražīguma attīstību un saistību ar bruto algas līmeni, sadalījumu un pieaugumu. Minimālās algas adekvātumu attiecībā pret bruto algas līmeni var palīdzēt novērtēt rādītāji, kurus parasti izmanto starptautiskā līmenī, piemēram, 60 % no medianālās bruto algas un 50 % no vidējās bruto algas."2

Situācija Latvijā

Minimālā alga Latvijā ir zemākā mēnešalgas un stundas tarifa likme, ko darba devēji likumīgi maksā saviem darbiniekiem. No 2021. gada 1. janvāra mēneša bruto minimālā alga ir 500 eiro. Šis minimālās darba algas līmenis Latvijā ir saglabājies arī 2022. gadā, kas identificē vienu no minimālās darba algas pārskatīšanas un sekojoši arī pilnvērtīgai dzīvei atbilstoša atalgojumu noteikšanas riskiem.

Laika posmā no 2014. gada līdz 2018. gadam minimālās darba algas pārskatīšana tika uzturēta kā ikgadējs process, tai pieaugot no 320 eiro līdz 430 eiro četru gadu periodā un pakāpeniski saglabājot 42% līdz 44% līmeni no valsts vidējās darba algas. Tomēr pēc 2018. gada iestājās trīs gadu minimālās algas stagnācija, kas ļāva tās attiecībai pret valsts vidējo darba algu nokrist līdz 38% līmenim, veidojot lielāko plaisu kopš 2008. gada.

Neskatoties uz būtisko minimālās mēneša darba algas pieaugumu 2021. gadā, to ceļot līdz 500 eiro bruto, straujā darba algas līmeņa izaugsme Latvijā nozīmē, ka minimālās algas līmenis joprojām saglabājas zems attiecībā pret valsts vidējo – 39% no 2021. gada mēneša vidējās darba samaksas valstī.3

Attēls Nr.1

Avots: Centrālā statistikas pārvalde

Lai minimālā alga Latvijā sasniegtu 50% no vidējās algas, tai jau šobrīd būtu jābūt ap 650 eiro bruto (pirms nodokļu nomaksas). Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) publicētie dati, 2021. gadā vidējā alga Latvijā bija 1277 eiro bruto (50% = 640 eiro).

Saglabājoties algu izaugsmei, 2022. gadā vidējais mēnešalgas līmenis varētu pieaugt līdz aptuveni 1380 eiro vai pat sasniegt 1400 eiro robežu, ja pieaugums saglabātu 2021. gada tempu. Ņemot vērā sankciju paplašināšanu pret Krievijas un Baltkrievijas tirgu un to gaidāmo ietekmi uz Latvijas ekonomiku, maz ticams, ka vidējās darba samaksas izaugsme Latvijā saglabās 2021. gadā uzrādīto tempu. Tomēr jau 2021. gada pēdējos divos ceturkšņos vidējā darba alga valstī bija pārsniegusi 1300 eiro mēnesī robežu, kas pat pie piesardzīgākajām prognozēm ļauj sagaidīt, ka vidējā darba alga 2022. gadā krietni pārsniegs 1300 eiro robežu.

Attēls Nr.2

Avots: Centrālā statistikas pārvalde

Šāda vidējās darba samaksas izaugsme savukārt nozīmē, ka, neskatoties uz to, ka minimālās darba algas celšana līdz 650 eiro šobrīd ļautu izpildīt iepriekš minēto rekomendāciju kritērijus, visticamāk, diskutējot par tās pārskatīšanu un ieviešanu sākot ar 2023. gada 1. janvāri, šis līmenis netiks sasniegts.

Minimālās darba algas salīdzinājums ar citām ES dalībvalstīm

2022. gada sākumā minimālā mēnešalga bija noteikta 21 Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs. Pēc ES statistikas departamenta Eurostat datiem zemākās noteiktās minimālās mēnešalgas bija Bulgārijā (332 eiro), Latvijā (500 eiro), Rumānijā (515 eiro), kamēr visaugstākās minimālās mēnešalgas ES bija Luksemburgā (2257 eiro), Īrijā (1775 eiro), Nīderlandē (1725 eiro).

Dati liecina, ka minimālās algas atšķiras līdz pat 7 reizēm, tomēr atšķirības ir ievērojami mazākas, ja ņem vērā patēriņa cenu līmeņa atšķirības dažādās valstīs, samazinot atšķirību starp augstāko un zemāko minimālo algu līdz gandrīz 3 reizēm.

Pamatojoties uz to, var izdalīt divas galvenās grupas: 1. grupu ar valstīm noteikto minimālo algu virs 1000 eiro pēc PPS un 2. grupa ar valstīm, kurās noteiktā minimālā darba alga ir zem 1000 eiro pēc PPS. 4

Otrajā grupā ietilpst divas no Baltijas valstīm - Igaunija un Latvija, kamēr Lietuvai izdevies sasniegt minimālāo algu 1038 eiro pēc PPS Lietuvā. Būtiski, ka pirktspējas līmenī minimālā alga Latvijā ir otra viszemākā visā Eiropas Savienībā. Jāpiezīmē, ka, salīdzinot minimālās algas, jāņem vērā arī nodokļu aprēķins bruto algai, kas dažādās valstīs var būtiski atšķirties, piemēram, Lietuvā ir mainījies nodokļu piemērošanas princips, un lielākā daļa nodokļu sloga ir pārlikta uz darbiniekiem, kas pie bruto minimālās algas salīdzinājumiem starp valstīm var radīt iespaidu, ka tā ir būtiski augstāka kā, piemēram, Latvijā, kaut arī neto izteiksmē starpība starp šo valstu algām ir krietni mazāka.

Tieši šī iemesla dēļ Eurostat analīzē Lietuvas rādītājiem izdevies pārsniegt 1000 eiro pēc PPS robežu, neskatoties uz to, ka neto izteiksmē Lietuvas minimālā darba alga ir krietni tuvāka pārējo Baltijas valstu līmenim.

Tomēr arī neto izteiksmē Latvijā noteiktā minimālā darba alga uz pārējo Eiropas Savienības valstu fona ir starp zemākajām, no otrās zemākās pozīcijas bruto algas izteiksmē pakāpjoties uz ceturto zemāko neto izteiksmē, apsteidzot Bulgāriju, Rumāniju un Ungāriju.

LBAS norāda, ka starp Baltijas valstīm Latvijā minimālās darba algas saņēmējiem tiek maksāts vismazāk. Salīdzinoši - Lietuvā pie minimālās bruto algas 730 eiro darbinieks uz rokas saņem 518 eiro vai par 100 eiro vairāk nekā Latvijā. Savukārt Igaunijā pie 654 eiro bruto algas darbinieks uz rokas saņem 603 eiro.

Lai precīzāk novērtētu darbinieku ieguvumu un spēju iegādāties preces un pakalpojumus par uz rokas saņemto minimālo algu, LBAS parasti izlīdzina uz rokas saņemto minimālo algu pēc patēriņa cenu līmeņa. Ja pieņemam, ka gan Lietuvā, gan Igaunijā patēriņa cenu līmenis būtu vienā līmenī ar Latviju, tad Lietuvas minimālā neto alga būtu vienādā vērtībā ar 554 eiro Latvijā, savukārt Igaunijā – 576 eiro. Tas nozīmē, ka 2022. gadā attiecīgi Lietuvā iedzīvotājs ar mēneša minimālo algu spēj iegādāties preces un pakalpojumus par 136 eiro lielākā vērtībā un Igaunijā par 158 eiro vairāk nekā Latvijā.

Minimālā alga kā nabadzības novēršanas mehānisms

2020. gadā, turpinot pieaugt sabiedrības vidējam ienākumu līmenim, pieauga arī nabadzības riska slieksnis, kas sasniedza 472 eiro mēnesī vienas personas mājsaimniecībai. Mājsaimniecībām ar diviem pieaugušajiem un diviem bērniem līdz 14 gadu vecumam nabadzības riska slieksnis 2020. gadā sasniedza 991 eiro mēnesī.5

LBAS uzsver, ka nedrīkst pieļaut, ka iedzīvotāji, kuri strādā pilnas slodzes darbu, dzīvo nabadzībā, - tajā pašā laikā šobrīd ar minimālo algu nepietiek, lai pārvarētu nabadzības slieksni. 2021. gadā noteiktā minimālā darba alga 500 eiro mēnesī neto izteiksmē darbiniekam nozīmēja 428 eiro ienākumus, kas krietni atpaliek no nabadzības riska sliekšņa 2020. gadā. Nabadzības riska slieksnis kopš 2011. gada ir katru gadu audzis par vidēji 8% gadā. Pie šāda izaugsmes tempa 2021. gadā nabadzības riska slieksnis varētu pārsniegt 500 eiro robežu vienai personai.

Kā liecina Eurostat dati par strādājošajām personām, kuras dzīvo zem nabadzības riska sliekšņa, - 2020. gadā 6,9% no darbiniekiem, kuri strādāja pilnas slodzes darbu, guva ienākumus zem nabadzības riska robežas, savukārt nepilnas slodzes darbinieki, kas pelnīja zem nabadzības riska sliekšņa, bija 20,8% jeb katrs piektais nepilnas slodzes darbinieks.6

LBAS norāda, ka nodarbināto skaits, kuru ienākumi ir zem nabadzības riska robežas, Latvijā nav būtiski samazinājies pēdējo 10 gadu laikā. Pilnas slodzes darbinieku skaits, kas pakļauti nabadzības riskam, kopš 2010. gada ir samazinājies par vienu procentpunktu, turklāt šajā laika periodā šis īpatsvars ir bijis mainīgs un nenorāda uz stabilu tendenci kristies, - piemēram, 2018. gadā šis rādītājs nokritās līdz 6,5% . Savukārt 2019. gadā tas jau bija cēlies līdz 7,5%, kas potenciāli korelē ar minimālās darba algas stagnāciju šajā laika periodā, kamēr vidējais darba algu apmērs valstī turpināja pieaugt, tādējādi "aiz muguras atstājot" iedzīvotājus ar zemu ienākumu līmeni.

Darbinieku skaits, kuri saņem minimālo algu vai mazāk par to, Latvijā gadu no gada ir pakāpeniski mazinājies, - ja 2010. gadā minimālo algu saņēma 5,7% darbinieku, tad līdz 2020. gadam šo darbinieku skaits ir samazinājies vairāk nekā divas reizes - līdz 2,3%. Krities arī iedzīvotāju skaits, kuri saņem minimālo algu vai zem tās, attiecīgi - 26,5% jeb katrs ceturtais strādājošais 2010. gadā un 18,6% jeb mazāk kā katrs piektais darbinieks 2020. gadā.7

Būtiskā atšķirība starp privāto un sabiedrisko sektoru tiem darbiniekiem, kuri saņem darba algu zem valsts minimālās algas, varētu būt skaidrojama ar krietni plašāk pielietotu praksi oficiāli uzrādīt tikai daļu no nostrādātajām stundām, tādējādi radot fiktīvu nepilnas slodzes darbu un daļu darba samaksas izmaksājot neoficiāli. Kā liecina Stokholmas Ekonomikas augstskolas Rīgā profesora, Dr.rer.Pol. Arņa Saukas ikgadēji veidotajā Ēnu ekonomikas indeksa Baltijas valstīs rādītāji par aplokšņu algu apjomu 2020. gadā, tad vidēji 23,5% no izmaksātajām darba algām netiek deklarētas.8

LBAS norāda, ka minimālās algas pārskatīšana kalpo arī kā instruments, kas apgrūtina aplokšņu algu izmaksu. Adekvāts minimālās algas līmenis potenciāli pietuvina minimālo pieļaujamo oficiālo darba algu reālajam algu līmenim, ko negodprātīgi darba devēji nedeklarē, mazinot jēgu to nedeklarēt vismaz zemo algu saņēmējiem, kas pakļauti lielākajam materiālās un sociālās atstumtības riskam.

Jāmin, ka klasiski minimālās algas pieaugums atstāj ietekmi arī uz pārējo algu pieaugumu, veidojot kaskādes efektu. Darba attiecībās kaskādes efekts algām attiecas uz algu vai algu pieauguma ārējiem faktoriem (blakusefektiem). Šī ārējā ietekme var izpausties vairākos veidos, piemēram, kā algu pieaugums citās nozarēs vai citās darba ņēmēju grupās.

Algu kaskādes efekts galvenokārt tiek asociēts tieši ar minimālo darba algu. Kaskāde var rasties mazkvalificēta darbaspēka relatīvo izmaksu pieaugumā. Tas ir tāpēc, ka uzņēmumi var palielināt pieprasījumu pēc kvalificētāka darbaspēka vai reorganizēt savu ražošanu, lai ieviestu darbaspēku taupošas tehnoloģijas. Abos gadījumos netiešā ietekme ir algu pieaugums darbiniekiem ar augstiem ienākumiem. Turklāt minimālās algas paaugstināšana var palielināt arī algas prasības darba meklētājiem, tādējādi izraisot vispārēju algu pieaugumu visā ekonomikā.

2021. gada vasarā tika mainīts regulējums, kas nosaka minimālās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas vismaz minimālās algas līmenī. Ņemot vērā, ka gandrīz katrs piektais darba ņēmējs saņem minimālo algu vai zem tās, ir svarīgi, ka šis regulējums nodrošina sociālo garantiju minimālo aizsardzības līmeni arī tiem darbiniekiem, kuri strādā nepilnu vai pilnu slodzi, saņemot minimālo darba algu, un nereti daļu no algas saņem "aploksnē". Tajā pašā laikā, ja minimālās darba algas līmenis neatbilst dzīves dārdzībai Latvijā, tad ne nopelnītā alga, ne pabalsti un pensijas, kas atkarīgi no sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām, nespēj nodrošināt adekvātu dzīves līmeni Latvijas viszemāk apmaksātajiem darbiniekiem.

1 SDO: General Survey of the reports on the Minimum Wage Fixing Convention, 1970 (No. 131), and the Minimum Wage Fixing Recommendation, 1970 (No. 135)

2 Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas par adekvātu minimālo algu Eiropas Savienībā priekšlikums, https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/HTML/?uri=CELEX:52020PC0682&from=LV

3 Centrālās statistikas pārvaldes dati par darba samaksu, https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__EMP__DS/

4 First 2022 data on minimum wages in the EU, https://ec.europa.eu/eurostat/web/products-eurostat-news/-/ddn-20220128-2

5 Centrālā statistikas pārvalde, Nabadzības riska slieksnis (ilustratīvās vērtības), https://stat.gov.lv/lv/statistikas-temas/iedzivotaji/monetara-nabadziba-nevienlidziba-un-sociala-atstumtiba/tabulas/nnr010

6 Eurostat, In-work at-risk-of-poverty rate by working time - EU-SILC survey, https://ec.europa.eu/eurostat/web/products-datasets/-/tessi250

7 Centrālā Statistikas Pārvalde, https://stat.gov.lv/lv/statistikas-temas/darbs/alga/tabulas/dsn010-darba-nemeju-skaita-sadalijums-pec-menesa-bruto-darba?themeCode=DS

8 Dr. Arnis Sauka, SSE Riga, Ēnu ekonomikas indeksa Baltijas valstīs 2020, https://www.sseriga.edu/sites/default/files/2021-06/SSERiga_Enu_ekonomikas_indekss_2009-2020_1.pdf

Seko "Delfi" arī vai vai Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!