ASV nekustamā īpašuma tirgu var uzskatīt par zināmu kanārijputniņu ASV ekonomikā. Augot pircēju aktivitātei, aug arī investīcijas būvniecības sektorā un tēriņi jauno mājokļu iekārtošanai – iekšzemes kopprodukta apjoms palielinās, tiek radītas jaunas darba vietas, ekonomikā viss ir labi. Mājokļi ir arī viens no svarīgākajiem mājsaimniecību aktīviem – augstākas mājokļu cenas palielina iedzīvotāju labklājību un mudina tērēt.
Nekustamā īpašuma segments pēdējos divos gados piedzīvojis strauju uzplaukumu daudzās valstīs, un, it sevišķi, ASV. Masīvie fiskālie un monetārie stimuli pandēmijas laikā būtiski kāpināja ASV mājsaimniecību pieprasījumu pēc it visa, ko neskāra vīrusa ierobežojumi, arī pēc jauniem mājokļiem. Veidojoties pārdošanai pieejamo mājokļu deficītam, strauji auga arī mājokļu cenas.
Šā gada aprīlī jauno mājokļu vidējās cenas ASV bija par 50% augstākas nekā pirms pandēmijas, lietotiem mājokļiem – par 30%.
Tomēr pēdējā laikā ASV makro pulss ir strauji saguris uz negatīvo ziņu fona nekustamā īpašuma tirgū. Kopš gada sākuma pārdošanas apjomi ASV ir kritušies gan jauno mājokļu, gan otrreizējā tirgū un aprīlī sasnieguši zemāko līmeni pēdējo divu gadu laikā. Dinamikas atslābumu sektorā pastiprina arī būvnieku noskaņojuma sagurums, ko ietekmē ne tikai pieprasījuma atslābums, bet arī būvniecības izmaksu kāpums.
Mājokļu pārmērīgs sadārdzinājums jau iepriekš daļēji ierobežoja pieprasījumu, taču galvenais iemesls ASV mājokļu tirgus atdzišanai meklējams ASV Federālās Rezervju sistēmas (turpmāk – FRS) monetāra kursa maiņā. FRS pārejot uz agresīvu inflācijas apkarošanas režīmu, 30-gadīga hipotekārā likme ASV aizvadīto piecu mēnešu laikā pieaugusi no nedaudz vairāk kā 3 % līdz 5.3 %. Hipotekārie kredīti iedzīvotājiem kļuvusi ievērojami dārgāki. Tas savukārt varētu kļūt par organiskās pieprasījuma – piedāvājuma balansēšanas sākumu ASV tirgū, kā rezultātā būtu jānormalizējas arī mājokļu cenām.
Vai tas obligāti nozīmē, ka ASV ekonomika lēni slīd recesijas virzienā? FRS mērķis cīņā ar inflāciju ir pieprasījuma strauja ierobežošana ASV. Mērķtiecīgā likmju celšana no FRS puses pārskatāmā nākotnē nozīmētu daudz lēnāku ASV ekonomikas izaugsmi vai pat stagnāciju, taču vismaz pagaidām pārējos reālās ekonomikas indikatoros sarkanas lampiņas nemirgo. Par spīti augstai inflācijai pieprasījums ASV saglabājas spēcīgs, biznesa noskaņojums, kaut arī vājāks, bet paliek optimistisks.
Tieša ietekme uz Latvijas ekonomiku no atslābuma ASV mājokļu sektorā nav būtiska. Zemāks pieprasījums pēc būvniecības materiāliem un izejvielām pasaules mērogā, cenu ziņā varētu būt pat labvēlīgs būvniecības nozarei. Taču, kas svarīgāk, arī eirozonas monetārajā politikā briest līdzīgas pārmaiņas kā ASV. Augsta un noturīga inflācija likusi Eiropas Centrālajai bankai tuvāko mēnešu laikā sarosīties uz pirmo likmju celšanu kopš 2011. gada.
Atšķirībā no ASV hipotekāriem aizņēmējiem Latvijā procentu likmes nav fiksētas un ir tieši atkarīgas no ECB lēmumiem. Tādējādi likmju kāpumi eirozonā skars ne tikai jaunus pircējus, bet arī esošus aizņēmējus Latvijā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
