Fоtо: Publicitātes attēli
Ik gadu kāda nozare, kas finansējumu saņem no valsts budžeta, piemēram, izglītības vai medicīnas nozare, rīko streikus vai vismaz draud streikot, ja atalgojums netiks palielināts. Neņemos spriest, kuram taisnība, – tiem, kuri saka, ka algas par mazu, vai tiem, kuri apgalvo, ka nozarēs nepieciešamas reformas. Tas, ko es zinu skaidri, – daļa no mežizstrādes un kokapstrādes nozares nemaksā nodokļus un budžets neiegūst vairākus simtus miljonu eiro ik gadu. Ēnu ekonomiku mežizstrādē un kokapstrādē varētu izskaust ātri, ja vien būtu politiskā griba.

Manā ieskatā aptuveni 80% nozares uzņēmumu oficiāli nemaksā algu un tikai 20% maksā. Savukārt šie 20%, kas maksā nodokļus, ir lielākie nozares spēlētāji, kuri aizņem aptuveni 40% no tirgus.

Valsts ieņēmumu dienests (VID), ejot pakaļ ēnu ekonomikai, pieļauj konceptuālu kļūdu. Lai noteiktu, kāda ir vidējā alga, teiksim, mežizstrādes nozarē, VID samet vienā katlā uzņēmumus, kas maksā nodokļus, un uzņēmumus, kas nodokļus maksā tikai daļēji, izrēķina vidējo un kļūdaini secina, ka problēma ir tikai tad, ja kādā uzņēmumā maksā 70% vai 80% no vidējās algas.

Patiesībā orientieri jāmeklē citur. Kā atskaites punkts jāizvēlas lielie uzņēmumi, kas maksā atalgojumu virs vidējā līmeņa. Šādos uzņēmumos kokvedēja vadītāja alga var svārstīties no 2800 līdz 4000 eiro bruto izteiksmē. Brīdinājuma signāls ir tad, ja arī šiem baltajā ekonomikā strādājošajiem uzņēmumiem ir problēma atrast darbiniekus un vakances ir vienmēr pieejamas. Tā, piemēram, mēs, Stiga RM un citi ģimenes uzņēmumi ar 500 darbinieku štatu, regulāri esam aptuveni 40 jaunu kolēģu meklējumos, un atalgojums mums ir viens no labākajiem nozarē.

Vienlaikus eksistē uzņēmumi, kas darbiniekiem maksā 1200 eiro bruto mēnešalgu un ir gatavi strādāt ar vecāku tehniku. Jebkuram ar analītiskām spējām apveltītam VID profesionālim šāda situācija būtu apliecinājums, ka kaut kas šajos uzņēmumos nav kārtībā un visdrīzāk ne jau tikai ar patriotismu vien, bet gan aplokšņu algu piemaksu šis uzņēmums darbiniekus spēj noturēt. Ja augstākās oficiālās algas maksājošie nespēj pilnībā nokomplektēt darbavietas, bet vienlaikus arī divarpus reižu mazāku algu maksātāji ir "atraktīvi darba devēji", kādi vēl pierādījumi nepieciešami, lai saprastu, kur tieši meklēt ēnu ekonomiku?

Kā mežizstrādē un kokapstrādē veidojas ēnu ekonomika?

Tā veidojas no neuzskaitītas izejvielas – koksnes produktiem. Tālāk skaidra nauda tiek iegūta, pārdodot būvmateriālus un visa veida kurināmos (granulas, briketes, malku) privātajam sektoram. Esam novērojuši, ka mūsu uzņēmumā, piemēram, privātais sektors malku nepērk, jo viņiem būtu jāmaksā papildu 12% PVN (apkures vajadzībām PVN ir samazināta likme). Līdzīga situācija vērojama ar kokmateriālu tirdzniecību apbūves vajadzībām – mazajos uzņēmumos privātā sektora pārstāvji tiek motivēti maksāt skaidrā naudā. Ar produktu pārdošanu privātajam sektoram nodarbojas ļoti daudz mazo spēlētāju, tādējādi iegūstot skaidru naudu, kas vēlāk pārvēršas aplokšņu algās.

Arī bankas, neiestājoties pret skaidrās naudas apriti, grēko. Piemēram, aizņemoties no bankas kredītu, privātpersonai ir iespēja izņemt naudu no bankomāta, lai ar to pēc tam norēķinātos par būvmateriāliem. Tādējādi nauda netiek pārskaitīta un bieži vien samaksa skaidrā naudā notiek bez čeka. Ja arī bankas rūpīgāk skatītos uz kredītu izsniegšanu un tā ieguldījumu, samazinātos neoficiālo norēķinu apmērs, jo māju nebūtu iespējams uzcelt, nenorādot tēriņus.

Diemžēl arī aktuālais enerģētiskais atbalsts, kas iedzīvotājiem tiek izmaksāts, neprasot čekus, sekmē ēnu ekonomikas atbalstu valsts mērogā. Nākamgad, ja būs paredzēts līdzīgs atbalsts, to pieprasot, noteikti jāprasa uzrādīt čekus.

VDI un VID jāstrādā kā vienas pieturas aģentūrai

Piedāvājums, kuru Valsts ieņēmumu dienestam (VID) un politikas veidotājiem vajadzētu izvērtēt, ir orientēties uz augstāko algu maksātājiem kā etalonu. Tiem, kuri maksā mazākas algas, būtu jāpierāda, ka viņu uzņēmumā netiek izmaksātas aplokšņu algas. Šādiem uzņēmējiem būtu jāpierāda, kādēļ viņu darbinieki strādā tieši viņu uzņēmumā par divarpus reižu zemāku algu nekā citos nozares uzņēmumos. Nevari pierādīt – maksā starpību nodokļos! Jāmaina likumdošana, un šie pārkāpumi jāsoda ātrā administratīvā procesā, uzņēmumam paredzot pierādīt zemās algas fenomenu.

Vēl viens priekšlikums – ja Valsts darba inspekcija (VDI) mežizstrādes uzņēmumos ir biežs viesis, kāpēc gan tā un Valsts ieņēmumu dienests nevarētu papildināt savstarpējās funkcijas? Tas būtu lietderīgi un efektīvi. Valsts darba inspekcija, piemēram, veic pārbaudes konkrētām, sev interesējošām sadaļām, taču kāpēc lai tā vienlaikus neveiktu pārbaudi sadaļai, kas ietver algu izmaksas, un šajā jautājumā nekoordinētos ar Valsts ieņēmumu dienestu?

VID arī varētu aktīvāk veikt kontrolpirkumus – izdevās nopirkt granulas vai dēļus bez čeka, nemaksājot PVN? Ātrs administratīvais process un nekavējošs sods, piemēram, 5% apjomā no pēdējo trīs mēnešu apgrozījuma.

Nozare ir sadrumstalotaneveidojas lieli uzņēmumi

Nodokļu nemaksāšana nozarē rada nevienlīdzīgus apstākļus un apdraud godīgo nodokļu maksātāju attīstību. Tieši nenomaksātie nodokļi ir veids, kā daudzi mazie uzņēmumi konkurē ar baltajā ekonomikā strādājošajiem. Nodokļu nemaksātāji var atļauties būt neefektīvi, jo to izmaksas ir zemākas. Tāpēc nozare joprojām ir sadrumstalota un nav izveidojušies patiešām lieli savas jomas uzņēmumi. Tas savukārt traucē starptautiskajā konkurencē un ir drauds mūsu valsts kopējai attīstībai.

Читайте нас там, где удобно: Facebook Telegram Instagram !