Fоtо: LETA
Vispirms, skaidrības labad, nekad neesmu personīgi tikusies vai runājusi ar Eviku Siliņu un savu personīgo viedokli par viņu kā premjeres amata kandidāti pagaidām neesmu noformulējusi.

Taču līdzīgi kā Evikas Siliņas vārds un foto šobrīd, arī mans vārds un foto ik pa laikam ir pieejams publiskā vidē saistībā ar manu profesionālo darbību. Un es ļoti labi zinu, ka diemžēl lielā daļā Latvijas sabiedrības arī šobrīd – laikā, kad šķiet vismaz tajā pasaules daļā, kas sevi uzskata par attīstītu un demokrātisku – par sieviešu līdztiesību un vienlīdzīgas līdzdalības nozīmi, tai skaitā, biznesā un politikā, viss ir pilnīgi skaidrs, sievietes profesionālās vērtības vienīgā mēraukla ir viņas izskats.

Mana žanra klasika ir "smuks zaķis" un "ja jau tik smuka, tad noteikti nevar būt gudra". Un mani trīs maģistra grādi, vairāk kā 20 gadu pieredze profesijā, vai fakts ka pēdējo desmit gadu laikā esmu konsultējusi vairāk lielo uzņēmumu apvienošanās un iegādes darījumu Latvijā kā jebkurš cits Latvijas jurists ("Mergermarket" dati), vai arī fakts, ka jau vairāk kā desmit gadus vadu šobrīd lielāko zvērinātu advokātu biroju Latvijā, un jebkuri citi profesionāli panākumi tur nepalīdz. "Zaķis" paliek "zaķis".

Un gan jau arī Evika šobrīd no konsultantiem saņem padomus "neņem galvā" un "suņi rej, bet karavāna dodas tālāk". Katrā individuālajā situācijā pilnīgi pareizs padoms. Es, piemēram, sevi mierinu ar domu, ka gan jau, man kļūstot vecākai, pāries. Taču diemžēl šī padoma ēnas puse ir tā, ka klusējot un neprotestējot mēs kā Latvijas sabiedrība šos komentārus un sieviešu profesionāļu vērtēšanu pēc izskata, nevis profesionāliem sasniegumiem un dažādu ar sievietes dzimumu nevis profesionalitāti saistītu apzīmējumu lietošanu biznesā, politikā un citās profesionālās vidēs ("meitene"?!), normalizējam. Un "pēkšņi" izskats vairs nav tikai anonīmo sociālo tīklu komentētāju diskusiju objekts. Tas parādās kā arguments arī (it kā) profesionālu žurnālistu un politikas ekspertu komentāros, pašu politiķu (arī sieviešu!) komentāros. Jo mēs visi kopā klusējot, esam padarījuši par normu.

Un diemžēl ne katrai sievietei pietiek spēka to "neņemt galvā" – viena liela daļa ļoti talantīgu, labi izglītotu un pieredzējušu profesionālu sieviešu šī iemesla dēļ labāk izvēlas klusu un mierīgu eksperta lomu, nevis kandidē uz atbildīgiem amatiem, kur viņu sekmes un ieguldījums noteikti daudzos gadījumos būtu bijis ļoti vērtīgs.

Un tā nav nekāda "vakardienas problēma" – tas notiek arī šobrīd. Un, ja ņemam vērā statistiku, tas nozīmē ka, piemēram, politikas gadījumā, riskējam, ka statistiski lielākais talanta potenciāls (jo sieviešu joprojām Latvijā ir vairāk kā vīriešu) nepiedalās Latvijas nākotnes veidošanā. Vai mēs kā Latvijas sabiedrība to vēlamies sev nodarīt? Un vai jebkurš no Evikas izskata komentētājiem šāda veida komentārus gribētu dzirdēt, piemēram, par savu meitu vai māsu, kura ieguldījusi daudzus gadus profesionālā attīstībā un izdara loģisku soli pretendēt uz atbildīgu amatu?

Aicinu visus, īpaši Latvijas profesionālās vides pārstāvjus, izbeigt zemisko Evikas izskata apspriešanu saistībā ar viņas kandidēšanu premjera amatam un turpmāk skaļi protestēt katru reizi, kad līdzīgi komentāri tiek veltīti jebkurai citai sievietei. Tikai tā mēs varēsim panākt, ka šis nelāgais ieradums tiek mainīts un pēc iespējas vairāk Latvijas sieviešu pilnībā izmanto savu potenciālu, tai skaitā, Latvijas kā valsts attīstībai.

Читайте нас там, где удобно: Facebook Telegram Instagram !