Foto: Publicitātes foto
Nereti sabiedrībā ir pieņēmums, ka tiesa zaglim par ievārījuma burkas zādzību piespriež cietumsodu, bet valsts amatpersonu par kukuļa pieņemšanu notiesā nosacīti. Pavērtēsim abas situācijas.

Zaglim par ievārījuma burkas nozagšanu piespriests cietumsods

Personas, kas izdara zādzības, parasti šāda veida noziedzīgus nodarījumus veic vairākkārt, nav nodarbinātas, nereti lieto atkarību veicinošas vielas un jau agrāk bijušas sodītas.

Atbilstoši Krimināllikumam, ja notiesātais pēc sprieduma spēkā stāšanās, bet pirms pilnīgas soda izciešanas izdarījis jaunu noziedzīgu nodarījumu, tiesa jaunajā spriedumā noteiktajam sodam pilnīgi vai daļēji pievieno sodu, kas nav izciests pēc iepriekšējā sprieduma. Tādējādi izveidojas situācija, ka it kā par mazsvarīgu pārkāpumu tiek piespriests šķietami bargāks sods.

Tāpat nosacīta notiesāšana nav nosakāma personai par tīša nozieguma izdarīšanu, ja persona agrāk bijusi notiesāta ar brīvības atņemšanu un sodāmība par to nav noņemta vai dzēsta likumā noteiktajā kārtībā.

Amatpersonu par kukuļa pieņemšanu notiesā nosacīti

Nenoliedzami, kukuļa vai materiālo vērtību, mantiska vai citāda veida labumu pieprasīšana, izspiešana vai pieņemšana, ko izdarījusi valsts amatpersona, ir sodāma. Tomēr jāņem vērā, ka vairumā gadījumu šīs personas ir agrāk nesodītas un viņas tiek pozitīvi raksturotas.

Taisot spriedumu, tiesa ņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, apsūdzētā raksturojošos datus, vērtē atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus. Ja tiesa iegūst pārliecību, ka vainīgais, sodu neizciešot, turpmāk neizdarīs jaunus likumpārkāpumus, tā viņu var notiesāt nosacīti.

Krimināllikums noteic, ka soda mērķis ir aizsargāt sabiedrības drošību, atjaunot taisnīgumu, sodīt vainīgo personu par izdarīto noziedzīgo nodarījumu, resocializēt notiesāto un panākt, lai viņš un visa sabiedrība pilda likumus un atturas no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas.

Tādējādi, lai pilnībā sasniegtu soda mērķi, ne vienmēr ir nepieciešams vainīgo sodīt ar brīvības atņemšanu. Izdarot noziedzīgu nodarījumu un par to saņemot sodu, persona zaudē ne tikai valsts amatpersonas statusu, bet arī ietekmi. Līdz ar to, ja personai nav amatpersonas statusa, viņa vairs nevar izdarīt šo noziedzīgo nodarījumu.

Secinājumi par abām situācijām

Ievārījuma burciņas zaglis, kurš pirms tam izdarījis vairākus noziedzīgus nodarījumus un turpina tos veikt, ir sodāms bargāk – ar reālu brīvības atņemšanu. Valsts amatpersona, kura izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, turpmāk to vairs nevarēs izdarīt, jo līdz ar amata zaudēšanu būs zaudējusi arī ietekmi un iespēju veikt šo noziedzīgo nodarījumu atkārtoti.

Kaut arī pirmšķietami ievārījuma burciņas zādzība, salīdzinot ar tūkstošus vērtu kukuli, šķiet krietni mazāks nodarījums, tomēr tiesai, taisot spriedumu, katrs gadījums jāvērtē individuāli, ievērojot visu apstākļu kopumu un likumā noteiktās prasības.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!