Kristīne Bezerra-Kjerulfa: Ēnu ekonomikas ierobežojošie elementi kopbraukšanas jomā

Mūsu kā uzņēmuma interesēs ir piesaistīt godprātīgus un profesionālus autovadītājus darbam nozarē, lai būtu iespējams celt pakalpojuma kvalitāti. Diemžēl taksometru nozarē jau vēsturiski bijis augsts nelegālās un neformālās ekonomikas īpatsvars, par ko liecina gan iepriekš veikti pētījumi, gan pieejamo datu analīze.

Vienkāršojot un atvieglojot uzņēmējdarbības veikšanu, nozarē tiktu piesaistīti jauni dalībnieki, un kontroles efektivitāte uzlabotos. Tas ir viens no veidiem ēnu ekonomikas īpatsvara mazināšanā. Lai noskaidrotu, kāda ir digitālo taksometru pakalpojumu platformu ietekme uz ēnu ekonomiku Latvijā, SIA "KPMG" pēc "Bolt" pasūtījuma šogad veica pētījumu, kas iezīmēja galvenos secinājumus un arī "klupšanas akmeņus", kas atsevišķām personām ļauj apiet godīgu nodokļu nomaksu.

Sāksim no sākuma. "Bolt" kā pakalpojuma sniegšanas platforma ir caurspīdīga – Latvijā klientam, noslēdzot savu braucienu ar kādu no partneršoferiem, brauciena rēķins no sistēmas automātiski tiek nosūtīts Valsts ieņēmumu dienestam (VID), tādējādi valsts sektoram precīzi atspoguļojot partneršofera ieņēmumus par katru veikto braucienu. Tas ir tikai viens no mūsu vairākiem mehānismiem, lai taksometru vadītāju vidū veicinātu godprātīgu nodokļu nomaksu. Latvijā pasažieru komercpārvadājumu veikšanai tiek izmantoti dažādi biznesa modeļi un darbības formas – atbilstoši autopārvadājumu likumam, pasažieru komercpārvadājumus ar taksometru vai vieglo automobili veic pārvadātājs (izplatītākās formas ir SIA un IK).

Mēs pētījām detalizētāk, kādi katrai darbības formai ir attiecināmie nodokļi un kā izvairīšanās no nodokļu vai tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas visbiežāk notiek un rezultātā valsts zaudē:

Mūsu dati liecina, ka ir daudz tādu vadītāju, kuri vēlas iesaistīties pasažieru pārvadājumu nozarē, tostarp sezonāli vai nepilna laika nodarbinātie (studenti, tālbraucēji un citi, kas meklē iespēju gūt papildus ienākumus), tomēr saskaras ar pārlieku lielām birokrātiskajām prasībām un citiem aspektiem, un liedz vadītāja likumisku dalību nozarē. Dati rāda – no 100% vadītājiem, kuri vēlas darboties nozarē, 60% iziet procesu legālās darbības uzsākšanai. Lai gan varētu šķist, ka vairums ir iegūts, tomēr atlikušie 40% ir no svara un identificē to vadītāju daļu, kuri administratīvā sloga dēļ potenciāli iesaistās ēnu ekonomikā. Faktori, kas veicina iesaistīšanos ēnu ekonomikā, iedalās trīs grupās: institucionālie, norēķinu un vēsturiskie. Katram faktoram ir savas izpausmes nozarē, radot zaudējumus valsts budžetam un ekonomikai kopumā.

Gatavi pārmaiņām uz labo pusi

Mūsu rekomendācijas nozarē nodokļu sakārtošanā balstās uz trīs pīlāriem. Pirmais – rekomendējam vienkāršotu nodokļu maksāšanas režīma ieviešanu, proti, izvēloties reģistrēties kā individuālais komersants vai pašnodarbinātais, pārvadātājs var izvēlēties vienkāršotu IIN maksāšanas režīmu. Pārvadātājs, saņemot licences kartīti automašīnai, norāda šo informāciju digitālajām platformām un VID, izmantojot EDS. Tālāk VID izmanto no platformām saņemtos datus par autovadītāju ienākumiem un automātiski pārnes tos uz iedzīvotāju ienākuma nodokļa deklarācijām. Jautāsiet, kas no tā? Ieguvumā pārvadātajiem un VID samazinās administratīvais slogs un izmaksas no nodokļu administrēšanas, un tiek veicināta VID rīcībā esošas informācijas kvalitāte, jo tiek ierobežots cilvēka kļūdas faktors. Tāpat arī būtiski būtu ierobežota iespēja nedeklarēt ieņēmumus pilnā apmērā. Vadītājiem būtu iespēja iesniegt arī ienākuma deklarācijas, t.sk., izdevumus, tādējādi koriģējot maksājamo nodokļu apmēru. Paredzam, ka vairums partneršoferu izvēlētos automātisko aprēķinu un nomaksu, jo šāda sistēma būtu vienkāršāka, taču jebkurā gadījumā tiktu saglabāta vadītāju izvēles brīvība.

Otrais – rekomendējam uzlabot ziņošanas un kontroles mehānismu taksometru pakalpojumu sniedzējiem. Salīdzinot platformu sniegtos datus ar taksometru uzņēmumu sniegtajiem datiem VID, ir secināms, ka taksometru pakalpojumu sniedzēji lielā mērā izvairās no nodokļu nomaksas, neuzrādot lielu daļu no ieņēmumiem. Ir nepieciešams uzlabot VID datu analīzes mehānismus, lai būtu iespējams efektīvāk kontrolēt arī taksometru pakalpojumu sniedzējus, izmantojot datu analīzes tehnikas, kas ļautu identificēt neatbilstības un novirzes starp faktiski sniegto pakalpojumu apjomu un deklarētajiem datiem. Tāpat arī rekomendējam normatīvajos aktos noteikt iespēju aizstāt skaitītāju ar digitālu risinājumu, kas ļautu taksometru vadītājiem, tāpat kā platformu darbības modelī, digitālā tiešsaistes režīmā ziņot VID par sniegtajiem pakalpojumiem. Digitālie risinājumi ļauj uzlabot informācijas apmaiņas ātrumu un kvalitāti, kas nodrošinātu efektīvu pārvadātāju kontroli un nodokļu nomaksas uzlabošanu.

Trešais – integrāciju paplašināšana starp digitālajām platformām un valsts datubāzēm. Rekomendējam izstrādāt integrāciju, kas ļautu platformām veikt nodokļu nomaksu uzreiz pēc brauciena noslēgšanas. Tāpat arī rekomendējam licencēšanas prasību digitālās kontroles stiprināšanu, attīstot drošības funkcijas, piemēram, vadītāju biometrisko identifikāciju mobilajā lietotnē, kā arī, ieviešot jaunus informācijas aprites formātus, tostarp tiešsaistes savienojumu ar Autotransporta direkcijas (ATD) licenču datubāzi, kas reāllaikā pārbauda vadītāju licences. Ieguvumā tiktu samazināts licencēšanas noteikumu pārkāpumu skaits un ATD licencēšanas kontroles izmaksas.

Vai sagaidāms pozitīvs stimuls nodokļu sloga mazināšanā?

Ieviešot rekomendācijas, sagaidāms nozarē nodarbināto skaita pieaugums, kā arī prasību vienkāršošana vairumam ēnu ekonomikā iesaistīto ierobežos iespējas nenorādīt visus ienākumus. Pēc mūsu datiem, rezultātā sagaidāms iekasēto nodokļu pieaugums par 7 līdz 12 miljoniem eiro gadā. Vienkāršojot un atvieglojot uzņēmējdarbības veikšanu, nozarē tiek piesaistīti jauni dalībnieki, kā arī tiktu uzlabota kontroles efektivitāte. Reāls piemērs nav tālu jāmeklē – kopš 2020. gada Lietuvā MUN maksātājiem ir iespēja izmantot vienkāršoto nodokļu samaksas risinājumu, kurā nodokļa samaksa ir automatizēta. Šajā nodokļu nomaksas modelī pašnodarbinātajam nav jāsniedz deklarācijas un nav manuāli jāveic maksājumi. Katru gadu pieaug to vadītāju skaits, kuri izvēlas veikt pasažieru pārvadājumus pašnodarbinātā statusā un arī iekasēto nodokļu apjoms: 2018. gadā 13 000 iedzīvotāju, kuri deklarējuši 14 milj. ar nodokli apliekamo ienākumu; 2019. gadā – 17 000 iedzīvotāju, kuri deklarējuši 19 milj. ienākumu.

Lai gan valstij un nozares dalībniekiem ir atšķirīgi viedokļi par nozares darbību (piemēram, pastāv atšķirīga izpratne par konkurences intensitāti nozarē), kas ierobežo kopīgi virzīt izmaiņas normatīvajos aktos, mēs esam apņēmības pilni sadarboties ar valsts sektoru, lai Latvijā izskaustu ēnu ekonomikas radītās sekas uz tautsaimniecību un valsts kopējo attīstību. Mēs esam pārliecināti, ka jauni nozares dalībnieki radītu pozitīvus sociālos stimulus, piemēram, augstāku nodokļu morāli, kas ietekmētu godīgas nodokļu nomaksas normalizēšanu, izskaužot priekšstatu, ka nodokļu nemaksāšana ir norma.