Āris Jansons: Melnbaltā diplomātijas ģēnija Kisindžera pretrunīgais mantojums

Jau sākumskolas gados, interesēdamies par ārzemēm un avīzēm, es šķendējos par laikrakstu nekonsekvenci, vienuviet dēvējot politiķi par Kīzingeru, bet citviet par Kisindžeru. Ātri vien izlobīju, ka runa tomēr ir par diviem dažādiem cilvēkiem – vienu Vācijā, bet otru – aiz okeāna. Izrādījās gan, ka arī Henrijs Alfreds Kisindžers, tāpat kā Kurts Georgs Kīzingers, ir dzimis Vācijā, un to mūža garumā apliecinājis viņa neizdzēšamais Bavārijas akcents. Atšķirībā no Kīzingera, kurš, sapinies nacistiskās pagātnes saitēs, 1969. gadā no karjeras kalngala VFR kanclera krēslā noslīdēja opozīcijā un klusu nomira, 12 ASV prezidentu padomdevējs Kisindžers bija rosīgs un saglabāja savu ietekmi līdz pat savai nāves stundai.

Reti kura personība mūsdienu Amerikas vēsturē tik ilgi saglabājusi tādu svaru kā Kisindžers, “ASV diplomātijas lapsa”, kurš, starp citu, līdz pat mūža norietam iekasējis astronomiskas summas no tiem, kas alkuši pēc viņa ģeopolitiskās analīzes. Lūk, atskatam un pārdomām – 10 norises, kuras pretrunīgajā mantojumā atstājis Ričarda Niksona un Džeralda Forda administrāciju Amerikas augstākais diplomāts.

1. Par Kisindžera pirmo nozīmīgo panākumu es uzskatu divdesmitgadīgā jaunekļa spēju administratora amatā pusotrā nedēļā atjaunot kārtību un izveidot civilo pārvaldi no fašistiem atbrīvotajā Krēfeldes pilsētā Vācijā. Ebreju bēgļa pieredze Hitlera režīma apstākļos, intelekts un vācu valodas zināšanas padarīja viņu par ideālu kandidātu militārajai izlūkošanai, kur Kisindžera pienesums, apmācot amerikāņu virsniekus bijušo nacistu atmaskošanā, bijis svarīgs. Pēckara Vācijā sākusi veidoties nākamā diplomāta Aukstā kara pieredze, no kuras izriet viņa brīdinājums amerikāņu iestādēm uzraudzīt vāciešu telefonsarunas un vēstules.

2. Nozīmīgs Kisindžera darbs ar ietekmi uz daudziem prātiem