Foto: Publicitātes foto

Valsts Kultūrkapitāla fonds (VKKF) ilgus gadus ir bijis ļoti nozīmīgs Latvijas kultūras dzīves uzturēšanas un stiprināšanas balsts. 2024. gadā ar divu miljonu eiro palielinājumu fonda kopējais budžets sasniedz 16 miljonus eiro, bet vai ar to pietiek, lai sasniegtu ilgtspējīgu mūsu kultūras dzīves attīstību un konkurētspēju salīdzinājumā kaut vai ar kaimiņvalstīm Igauniju un Lietuvu?

VKKF mērķis ir veicināt kultūras un mākslas nozaru jaunrades attīstību un kultūras mantojuma saglabāšanu saskaņā ar valsts kultūrpolitikas vadlīnijām. 2024. gada budžeta pieaugums ļauj palielināt finansējumu projektu konkursos deviņās kultūras nozarēs - dizaina, arhitektūras, filmu mākslas, literatūras, vizuālās mākslas, mūzikas, skatuves mākslu, tradicionālās kultūras, kultūras mantojuma un starpdisciplināru projektu nozarēs.

Tiks finansētas arī Latvijas kultūras attīstībai un tās starptautiskajai atpazīstamībai būtiskas mērķprogrammas, tajā skaitā materiāli tehniskās bāzes uzlabošanai izglītības iestādēs, profesionālās mākslas pieejamība reģionālajās koncertzālēs un Rotko centrā, Jaunrades veicināšanas stipendiju mērķprogramma, programma Kultūras nozares dokumentēšanai, Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma, "Latvijas skolas soma" satura radīšana, Atbalsts muzikālā teātra žanra attīstībai, Neakadēmiskās mūzikas atbalsts, līdzdalība Baltijas Kultūras fondā un citas mērķprogrammas. Arī šogad fonda padome lēma turpināt Radošo stipendiju programmu Ukrainas pilsoņiem. Budžets nodrošina arī mūža stipendijas izcilām kultūras personībām. Līdz ar budžeta palielinājumu mūža stipendiju padome palielināja no 185 uz 230 eiro mēnesī.

Tomēr jautājums paliek, vai šis finansējums ir pietiekams, lai nodrošinātu ilgtspējīgu kultūras attīstību un saglabātu Latvijas kultūras identitāti.

Ekspertu loma un izaicinājumi

VKKF darbībā būtiska loma ir nozaru ekspertu komisijām, kas sastāv no kultūras nozaru profesionāļiem. Eksperti izvērtē iesniegtos projektu pieteikumus un sniedz atzinumus par līdzekļu sadalījumu. Katrā no deviņām nozaru komisijām strādā septiņi speciālisti. Ekspertu pilnvaru laiks ir divi gadi, un katru gadu tiek nomainīta aptuveni puse no ekspertu sastāva. Regulāra ekspertu nomaiņa ir svarīga gan lai nodrošinātu vērtēšanas perspektīvu dažādību, gan lai novērstu komisiju sava veida stagnāciju un rutīnu.

Šī sistēma un ekspertu profesionālā pieredze un zināšanas nodrošina, ka finansējums tiek sadalīts mērķtiecīgi un maksimāli objektīvi un atbilstoši nozares vajadzībām, sniedzot atbalstu kvalitatīviem un aktuāliem projektiem. Tomēr arī šeit pastāv vairāki izaicinājumi. Piemēram, ekspertu nomaiņa un jaunu speciālistu piesaiste, lai garantētu nozaru daudzveidību un aktualitāti. Eksperts savu pienākuma veikšanas periodā pats nedrīkst pretendēt uz finansējuma saņemšanu no VKKF, kas no korupcijas mazināšanas viedokļa ir pareizi. Tomēr daļai tas nozīmē "izkrist" uz diviem gadiem no savas radošā darba aprites. Īpaši problemātiski nokomplektēt kvalitatīvu ekspertu sastāvu ir tajās kultūras nozarēs, kuras pamatā tiek finansēta tikai no VKKF, kā rakstniecība vai vizuālās māksla.

Šogad fonds turpinās darbu pērn izveidotajā darba grupā, lai pilnveidotu un uzlabotu fonda darbību, tajā skaitā arī svarīgi ir uzlabot projektu vērtēšanas kritērijus un procesus, lai nodrošinātu, ka finansējums tiek piešķirts tiem projektiem, kas spēj sniegt lielāko ietekmi un atbilst VKKF mērķiem. Tas nozīmē arī ekspertu komisiju kompetenču stiprināšanu un regulāru viņu darba efektivitātes novērtēšanu.

Nozares vajadzības un konkurētspēja Baltijas valstīs

Pat ar palielināto budžetu, konkurence uz fonda finansējumu ir tik liela, ka ne visiem kvalitatīviem projektiem ir iespējas piešķirt atbalstu. Gan paša fonda vērtējumā, gan Latvijas Kultūras akadēmijas pētījumi liecina, ka adekvāts atbalsts projektu pieteikumiem būtu 35–40% apmērā no pieprasītā finansējuma. Patlaban, pat ar šī gada 2 miljonu budžeta pieaugumu VKKF spēj nodrošināt ievērojami mazāku atbalsta apjomu. Pēc VKKF datiem vidēji starp visām nozarēm 2023. gadā projektu konkursos tika piešķirti nepilni 27% no prasītā finansējuma.

Latvijas Kultūrkapitāla fonda finansējums joprojām atpaliek arī no kaimiņvalstīm. Līdzīgu fondu finansējums Igaunijā un Lietuvā ir ievērojami lielāks. Šī atšķirība ir redzama abu valstu kultūras nozaru attīstībā.

Pēc daudzu gadu nozares dalībnieku pūlēm, kopš 2022. gada VKKF finansējuma galvenais avots atkal ir akcīzes nodokļi no alkohola, tabakas un azartspēlēm. Nesen veiktās izmaiņas likumdošanā ir nedaudz palielinājušas šo finansējuma apjomu (3% no kārtējā gadā plānotajiem akcīzes nodokļu ieņēmumiem ), tomēr vēl ir tālu līdz nepieciešamajam finansējuma līmenim, lai spētu adekvāti finansēt kultūras nozares un sekot līdzi kaimiņvalstu attīstības tempam.

Lai panāktu vēsturisko taisnīgumu un nodrošinātu adekvātu atbalstu kultūrai, būtu jāatjauno tāds finansējuma līmenis, kāds tas bija iepriekš līdz 2004. gadam. Arī tad fonda finansējums bija piesaistīts alkohola un tabakas akcīzes nodoklim un izložu un azartspēļu nodevai, turklāt Kultūrkapitāla fonda budžetā pirms 2004. gada nonāca 50% no izložu un azartspēļu nodokļa tagadējo 3% vietā. Toreizējā ministru prezidenta Eināra Repšes vadītā valdība atcēla šo finansēšanas modeli ar argumentu, ka valdībai un Saeima ik gadu lemjot par VKKF budžetu no jauna, tas būšot lielāks. Rezultātā attiekšanās no šī finansēšanas modeļa ir nesusi neatgriezeniskas sekas Latvijas kultūrā un tās konkurētspējā.

Valsts Kultūrkapitāla fonda (VKKF) budžeta palielinājums 2024. gadā par 2 miljoniem eiro ir solis pareizajā virzienā, tomēr tas joprojām ir tālu no vajadzīgā, lai risinātu nozares problēmas un sekmētu tās konkurētspēju, kā arī lai Latvijas kultūras joma nekristu vēl lielākā atpalicībā salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm Igauniju un Lietuvu.

Ko darīt?

Lai panāktu izmaiņas, ir jābūt kopīgai stratēģijai, kurā iesaistītas visas ieinteresētās puses - kultūras nozares pārstāvji, politiķi, sabiedrība un mediji. Tikai ar kopīgiem spēkiem un skaidru redzējumu var cerēt panākt izmaiņas, kas nodrošinātu Latvijas kultūras nozari ar pietiekamu un stabiliem finansējuma avotiem, ļaujot tai attīstīties.

Tas ļautu ne tikai nodrošināt stabilu atbalstu esošajām programmām, bet arī veicināt jaunu iniciatīvu attīstību, kas ir īpaši svarīgi reģionālajā kontekstā, kur kultūras pieejamība ir būtiska dzīves kvalitātes un nacionālās identitātes saglabāšanas daļa. Jāuzsver, ka VKKF ne tikai atbalsta dažādus kultūras projektus, bet arī nodrošina finansējumu teju visam kultūras procesam ārpus valsts un pašvaldību sektora.

Valsts Kultūrkapitāla fonda 2024. gada budžeta palielinājums ir pozitīvs, taču ne pietiekams solis. Latvijai ir jāturpina meklēt veidi, kā nodrošināt ilgtspējīgu un adekvātu finansējumu kultūras nozarei, lai nodrošinātu tās attīstību un konkurētspēju reģionālā un globālā mērogā. Ir svarīgi ne tikai piešķirt vairāk līdzekļu, bet arī efektīvi tos izmantot, lai veicinātu kultūras dzīves bagātināšanu un nacionālās identitātes stiprināšanu.

VKKF pateicas par sadarbību Kultūras ministrijai, Latvijas Radošo savienību padomei, Kultūras ministrijas konsultatīvajām nozaru padomēm un visiem individuālajiem radošo jomu pārstāvjiem, kas ir nākuši ar priekšlikumiem, uzklausījuši un atbalstījuši fonda konsekvento pieeju, lai virzītos uz finanšu modeli kāds tas bija pirms 2004. gada. Mēs kopīgi ejam pareizajā virzienā, taču ceļš vēl nav galā.


  • Izmantoti VKKF dati un Pētījums par Valsts Kultūrkapitāla fonda kultūras nozaru finansējuma sadalījumu, Pretendentu apvienība: SIA "Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratorija" un Latvijas Kultūras akadēmijas Zinātniskās pētniecības centrs Rīga, 2015
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!