Foto: Shutterstock
Gandrīz katrs lasītājs – pat bez elementāras izglītības politoloģijā un tās terminoloģijā – var atpazīt absurdus. Monarhija taču nav valsts iekārta, kurā visu nosaka monarhu sugas tauriņi. Aristokrātija nav ar nelielu drukas kļūdu rakstīta iekārta, kur valda "artisti", respektīvi, artistokrātija. Tāpat līdzīgā greizā skatījumā demokrātija nav sistēma, kurā valda dēmoni, lai arī dažam labam tā var likties.

Politiskajiem jēdzieniem ir skaidras definīcijas vai vismaz lielā mērā vispārpieņemtas robežas. Bez tām, tas ir, uz pilnīga voluntārisma fona politiskajām diskusijām nebūtu jēgas. Jebkāda jēdzienu pretstatīšana izgaist labākajā gadījumā tukšā vāvuļošanā vai, kā redzams Latvijas sociālajos tīklos, pārtop par gānīšanos ar toksiski skanošiem, bet jēdzieniski tukšiem vārdiem.

Jau krietni pirms sākās "cepšanās" un trakošana ap pētnieciskās žurnālistikas dibinājuma "Re:Baltica" televīzijas pārraižu sēriju "Šķelšanās", konservatīvi un labēji noskaņotie Latvijas sociālo tīklu bruņinieki un bruņinieces apšļakstīja savus oponentus ar vārdiem "marksisti" un "komunisti". Tas īpaši pastiprinājās pēc tam, kad Latvijā izveidoja pirmo centriski kreiso valdību, tajā piedaloties – pēc visām ārējām pazīmēm un pēc programmas satura – modernai Eiropas sociāldemokrātiskai partijai "Progresīvie"

Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.

Lūdzu, uzgaidi!

Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...

Loading...

Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv

Seko "Delfi" arī vai vai Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!