Lūk, daži skaitļi. Parīzes biznesa augstskola "INSEAD" radījusi 18 vienradžus un veido 25 nākotnes veiksminiekus. Šo Parīzē bāzēto skolu "Financial Times" globālajā MBA reitingā atzina par labāko biznesa skolu Eiropā un ceturto labāko pasaulē, tādēļ nav pārsteigums, ka tā ir vienradžu saraksta augšgalā.
Top 10 atrodama arī Kembridža Lielbritānijā – 12 vienradži, Stokholmas Universitāte – 10 vienradži, Londonas Ekonomikas skola ar 9 uzņēmumiem, Kopenhāgenas Biznesa skola ar 6 veiksmīgiem piemēriem un tā joprojām. Ar šo vēlos izcelt, ka universitāšu paspārnē ir iespējams radīt dzīvotspējīgus un pelnošus uzņēmumus.
Baltijas vienradži
Palūkosimies Baltijas ainavā, kas diemžēl nav vienradžu putekļiem kaisīta. Posmā no 2016. līdz 2021. gadam Latvijā dzimis tieši viens vienradzis ("Printful"), Lietuvā divi ("Nord Security" un "Vinted"), savukārt Igaunijā pat 10, tai skaitā mums jau izsenis zināmais "Skype", aktīvi lietotais un daudzveidīgais "Bolt", "Pipedrive" un citi. Startapu jeb jaunuzņēmumu skaitliskā izteiksmē 2021. gadā Latvijā bija 626, Lietuvā – 1102, bet Igaunijā – 1293.
Protams, nevar salīdzināt mērogus Latvijā un Francijā, taču ar kaut ko jāsāk. Kā izmērījis konsultāciju uzņēmums "Civitta", Latvijā 2021. gadā ekonomiskā ietekme no jaunuzņēmumiem uzrāda apmēram 6000 darba vietas, nodokļos samaksātus 25 miljonus eiro un investīcijas aptuveni 220 miljonu eiro apmērā. Savukārt prognozes rāda, ka ap 2030. gadu ir iespēja tikt līdz 1900 jaunuzņēmumiem un pieciem Latvijas vienradžiem, ja ekosistēmā veiks uzlabojumus.
Vienradžu šķēršļi
Izaicinājumi nav mainījušies jau kādu laiku – profesionālu mārketinga un tehnisko zināšanu, kā arī riska kapitāla trūkums. Šīs atbildes bija topa augšgalā Baltijas nozares aptaujā, katrā valstī tikai mainot pirmā trijnieka secību. Ar pirmo jāsaprot nevis sociālo mediju vai baneru reklāmas, kas tikai pievērš uzmanību, bet talantu, kas spēj uzņēmēju izauklētās idejas pārvērst pelnošā produktā jeb komercializēt tās globālā mērogā. Tas ir plašāks process, kas ietver visu, lai jauno produktu veiksmīgi laistu tirgū un strauji palielinātu tā pārdošanas apjomus. Produkta dizains, izplatīšanas kanālu izveide un stratēģija, pārdošanas un mārketinga pasākumu īstenošana.
Šis komplekts ir vienāds visām jaunuzņēmumu tehnoloģijām un industrijām, kurās tās tiek ieviestas, neatkarīgi no tā, vai tie būtu lauksaimniecības roboti vai programmatūra medicīnas nozarei.
Attiecībā uz tehniskajām zināšanām, jāskatās Latvijas universitāšu virzienā. Tās ne tikai izglīto nākotnes darbaspēku jaunuzņēmumiem, bet arī veido nākotnes jaunuzņēmēju dibinātājus – pieredze rāda, ka viņi bieži vien nāk no šodienas studentu vidus.
Lai iegūtu prasmes komercializēt universitātēs un ārpus tām izstrādātās inovācijas, nevajag kautrēties pārņemt pieredzes no Latvijas un citu attīstītāku jaunuzņēmumu ekosistēmu uzņēmējiem, kā arī jānodrošina tādu speciālistu piesaisti, kuri palīdzējuši šos uzņēmumus pārvērst par veiksmes stāstiem.
Riska kapitāla trūkumu var risināt ar diviem svarīgiem avotiem – valsts atbalsta instrumentiem, kas sniedz finansējumu riska kapitāla fondiem to darbībai Latvijā, kā arī privāti finansētiem, t.sk. ārvalstu riska kapitāla fondiem. Runājot par valsts atbalstu, ļoti pozitīvi vērtējams ka Altum, kurš ievieš šādas programmas Latvijā, ir atvēlējis rekordlielu finansējuma apmēru agrīnas stadijas fondiem 55,8 miljonu eiro apmērā. Savukārt par otro, privāto finansējumu jāsaka vienkārši – jāturpina mērķēti strādāt uz to piesaisti Latvijai.
Kādēļ Latvijai vajag universitāšu inkubatoru?
Visās iepriekš minētajās "vienradžu" augstskolās ir biznesa inkubatori, kas palīdz studentiem, absolventiem un pētniekiem pārvērst savas inovācijas biznesos. Universitātes spēlē kritisku lomu zinātņietilpīgu ideju izstrādē un universitāšu inkubatori nodrošina vidi to komercializēšanai. Taču bieži vien no augstskolu vides nākušie uzņēmumi ir pārāk "zaļi" riska kapitāla fondiem un citiem privātā tirgus dalībniekiem, tādēļ šādu inkubatoru loma ir būtiska, lai nodrošinātu tiltu starp akadēmisko vidi un privāto sektoru. Īpaši aktuāli tas ir zinātņietilpīgiem uzņēmumiem, kuriem savas inovācijas nepieciešams pārvērst tirgum vajadzīgā produktā.
Šajā ziņā Latvijā ir notikusi unikāla apvienošanās starp četrām Latvijas zinātņu universitātēm. Universitāšu inkubators "UniLab" spējis savest kopā Rīgas Tehnisko universitāti, Latvijas Universitāti, Rīgas Stradiņa universitāti un Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāti, lai kopīgi komercializētu Latvijas zinātni, kura stagnē jau gadiem. "Unilab" sniedz atbalstu studentu komandām biznesa idejas izstrādei, produkta attīstīšanai un sākotnējai tirgus validācijai, sagatavojot tās nākamajai idejas attīstības fāzei – privātai vai publiskai investīciju piesaistei.
Lai "Unilab" darbība nestu augļus, būtiska ir sadarbība starptautiskā līmenī, pārņemot labo praksi no citiem veiksmīgiem universitāšu inkubatoriem, kā arī piesaistītu starptautiskus investorus, kas ir gatavi palīdzēt to uzņēmumiem gan finansiāli, gan ar savu pieredzi ideju komercializēšanā.
Šis ir iemesls kāpēc "Unilab" izveidojos stratēģisku partnerību ar Skandināvijas vadošo iespējkapitāla un akcelerācijas fondu "Accelerace Management", kas ļaus palielināt universitātēs radītā intelektuālā īpašuma vērtību, sniedzot būtisku ietekmi uz valsts ekonomiku. Tas notiks gan ar pieredzes apmaiņu starp Kopenhāgenas Biznesa skolu un citām vadošajām Dānijas augstskolām, kas ir "Accelerace" dalībnieki, gan "Accelerace" akcelerācijas programmas satura iekļaušanu "Unilab" inkubācijas programmā, gan arī potenciālu investīciju piesaistē absolventu uzņēmumos.
Universitātes visā pasaulē ir topošo uzņēmumu dibinātāju un tehnoloģisko jaunuzņēmumu dzinējspēks, tādēļ kopdarbā ar profesionāliem savas jomas ekspertiem, kombinētu valsts finansējumu un agrīno riska ieguldījumu Latvijā iespējams veicināt vispārējās valsts investīcijas pētniecībā un izstrādē (R&D jeb research and development), kur pašlaik atpaliekam.
Agrīnās stadijas investīciju un zinātnes ekspertu apvienošana ir ierasta prakse augstākā līmeņa universitātēs, un tā ir arī lieliska iespēja Latvijai. Atbildot uz virsraksta jautājumu – jā, tuvākajā dekādē valsts pļavās ganīsies kāds jauns vienradzis.
Seko "Delfi" arī vai vai Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
