Rīga vēl dod divas nedēļas laika pārliecināšanai par palikšanu LPS  (29)

Jaunsleinis gan žurnālistiem atzina, ka neko vairāk, kā minēts LPS statūtos, Rīgas domei nevarēs piedāvāt, taču attieksmi pret RD nemainīs arī tad, ja tā izstāsies no organizācijas. LPS priekšsēdis teica - šajā situācija esot skaidri redzams, ka pašvaldību savienība ir iesaistīta politiskā cīņā starp SC un "Vienotību", un, "ja Rīga izstāsies no LPS, būs pilnīgi skaidrs, kam tas ir izdevīgi".

Rīgas pašvaldība, paziņojot par darbības apturēšanu LPS, norādīja, ka tas darīts, jo LPS akceptējusi Finanšu ministrijas piedāvājumu nākamgad saglabāt pašreizējo proporciju iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) sadalē, kad 80% no iekasētā nodokļa nonāk pašvaldību budžetos, bet 20% ‒ valsts budžetā. Jaunsleinis uzskata, ka tas bijis emocionāls, bet nepamatots paziņojums, jo balsojums par šādu IIN sadali LPS sēdē nav noticis. Šis esot palicis kā viens no neatrisinātajiem jautājumiem sarunās ar valdību, taču vienošanos par labu pašvaldībām vēl varētu mēģināt panākt Saeimā budžeta diskusiju laikā.

Ušakovs klāstīja, ka Rīga ik gadu pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda ietvaros citām pašvaldībām atdod ap 50 miljoniem latu, kā arī ik gadu pārskaita ap 200 miljoniem latu citām pašvaldībām par cilvēkiem, kuri strādā Rīgā, bet deklarēti citur, līdz ar to "250 miljonu latu ir nauda, kurus Rīga solidāri atdod citām pašvaldībām".

"Ņemot vērā, ka pašreiz nākamā gada budžets lielā mērā tiek veidots uz pašvaldību rēķina, Rīga, pateicoties tam, nesaņems ap 14 miljoniem latu. Šajā situācijā mēs neredzam pietiekošu atbalstu no LPS," teica Ušakovs. Viņš teica, ka ja līdz tam Jaunsleinis spēs dot priekšlikumus un vīziju, kāpēc Rīgai neizstāties no šīs organizācijas, tad "mēs to ņemsim vērā".

Ušakovs gan atzina, ka, runājot par 2013.gada budžetu, kura projektu jau skata Saeima, diez vai varētu kā būtiski grozīt par labu Rīgas domei. Savukārt, izstājoties no LPS, pašvaldība neko daudz arī neiegūs - vien 50 tūkstošus latu gadā, ko samaksā kā LPS biedra naudu. Taču plašākā kontekstā tas esot jautājums par to, kā valsts formulē attieksmi pret pašvaldībām, klāstīja Rīgas mērs.

"Kad mēs redzēsim piedāvājumu - ko rīdzinieki varētu iegūt no tā, ka mēs esam LPS biedri, mēs lemsim tālāk," teica Ušakovs. Viņš piebilda, ka nezina, ko LPS varētu piedāvāt, lai liktu pārdomāt par izstāšanos. "Ja LPS ir spējīgs piedāvāt Rīgai rīcībspējīgus un dzīvotspējīgus priekšlikumus, tad tas arī nozīmēs, ka arī LPS ir rīcībspējīga organizācija. Tas ir viņu mājasdarbs," viņš sacīja. "Bumba ir LPS pusē," piebilda Ušakovs.

Jaunsleinis teica, ka LPS valdē izvērtēs, kādu informāciju RD vadībai pirms 23.oktobra sēdes varētu sniegt, taču nekas ārkārtējs tas nebūšot - apkopota informācija par to, kā aizstāvētas rīdzinieku intereses, taču tas ir zināms arī pašvaldībā.

Jaunsleinis izteica cerību, ka RD deputāti pirms lēmuma pieņemšanas tomēr būs izvērtējuši visus plusus un mīnusus un ņems vērā ilgtermiņa saistības un jāuzņemas atbildība, jo "protams, tie, kuri iecerējuši sadalīt pašvaldības dažādākos veidos, lai viņas ir vājas, viņiem tas būs izdevies".

LPS sasaukšot ārkārtas domes sēdi, jo to prasījušas vairākas pašvaldības un reģionu alianses, taču tā notiks laikā pirms otrā lasījuma Saeimā par nākamā gada budžetu.

Jau vēstīts, ka Rīgas vadība nolēmusi apturēt darbību LPS, jo LPS nespējot aizstāvēt pašvaldību intereses, ko pierāda piekāpšanās sarunās ar valdību par nākamā gada budžetu un iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārdali. Ušakovs ar nožēlu atzīmējis, ka LPS sarunās par iedzīvotāju ienākuma nodokļa proporcijām ”nav spējusi nekādā veidā aizstāvēt pašvaldību intereses un ir pakļāvusies ”Vienotības” ministru spiedienam, piekrītot atļaut diskriminēt rīdziniekus”.