Vladislava Šķēle: Jauniešos ir potenciāls. Jaunatnes jomā ir vērts ieguldīt finansējumu  (11)

Arī par šādiem globāliem jautājumiem strīdas ES atbalstītāji un pretinieki. It kā jau ir vispārzināms, ka Latvija vairāk līdzekļu saņem, nekā iemaksā kopējā budžetā. Taču ļoti daudzi nezina, ka ievērojamu finansējumu Latvija saņem ne tikai no ES fondiem. Piemēram, Šveice, kas nav ES dalībvalsts, ir vienotajā tirgū un bauda tā priekšrocības. Taču par šīm priekšrocībām tā maksā, līdzekļus novirzot mazāk pārtikušajām valstīm.

Piemēram, no 2011. gada 1. jūnija līdz 2017. gada 31. martam ir īstenota Latvijas un Šveices sadarbības programma "Atbalsts jaunatnes iniciatīvu attīstībai attālos vai mazattīstītos reģionos". Tās galvenais mērķis - veicināt darba ar jaunatni attīstību, mazinot sociālo nevienlīdzību un atšķirības starp reģioniem un pašvaldībām Latvijā.

Latvijas un Šveices sadarbības programmas ietvaros Latvijā ir izveidoti 26 multifunkcionālie jauniešu iniciatīvu centri (MJIC), notikušas vairāk nekā 180 apmācības jauniešiem un jaunatnes darbiniekiem, organizēti 13 pasākumi un izstrādāti 15 metodiskā atbalsta materiāli, tā dodot būtisku ieguldījumu nozīmīgu jauniešu problēmu risināšanā.

MJIC piedāvātās iespējas izmanto gan aktīvie jaunie cilvēki, kas vēlas iegūt papildu prasmes un zināšanas, gan jaunieši no sociāli nelabvēlīgām ģimenēm, izvēloties centrus ielu vietā.

Piemēram, Jelgavas novada MJIC, kas atrodas Elejā, apmēram 70% auditorijas veido jaunieši no sociāli nelabvēlīgas vides. Tie ir bērni un jaunieši, kas sastopas ar alkoholismu un nabadzību, aug šķirtās vai audžu ģimenēs, ir arī tādi, kuru vecāki devušies peļņā uz ārzemēm. Elejā atrodas bērnu nams, un arī šie bērni labprāt iegriežas jauniešu centrā.

Programmas ietvaros ir veikts plašs pētījums, kurā atsevišķi izpētīts un analizēts gan sabiedrības, gan pašu jauniešu, gan pašvaldību viedoklis. Aptaujātie jaunieši saka, ka centrus apmeklē pietiekami bieži – 49 % to dara trīs vai vairāk reizes nedēļā, turklāt 21,7% atzīst, ka iet uz MJIC katru dienu.

Jauniešu atbildes uz jautājumu, kāpēc viņi apmeklē centrus, variējas no "te var forši pavadīt laiku" un "te es esmu starp "savējiem"" līdz "te var attīstīt un pilnveidot savu personību" un "te var pats organizēt pasākumus".

Fokusa grupas diskusijā, kas tika veikta pētījuma ietvaros, jaunieši no Jelgavas novada MJIC atzina, ka ieguvumu loks ir ļoti plašs: prasmes, zināšanas, māksla, sadzīve, sports, zinātne un labi pavadīts laiks. Vēl citi norādīja, ka viņi centrā ir iemācījušies sadarboties un uzņemties atbildību. Jaunieši, kurus interesē iespēja iesaistīties centra organizētajās nodarbībās, apmeklē improvizācijas un mūzikas nodarbības. Tie, kam svarīgi ir vienkārši būt kopā ar vienaudžiem, draudzēties un piedalīties, kā būtiskus ieguvumus min kino vakarus, galda spēles un spēļu turnīrus. Gandrīz visiem jauniešiem svarīga ir iespēja izmantot centra virtuvi, lai pagatavotu sev ēdienu.

Arī pedagogi uzskata, ka centri ir lietderīgi. Kādas skolas direktore saka: "Centrs atstāj ļoti pozitīvu ietekmi uz bērniem un jauniešiem; es jūtu, ka viņi kļūst gaišāki un priecīgāki, un tas savukārt pozitīvi iespaido arī mācības un sadzīvi skolā."

Kopumā jāsecina, ka programmas rezultāti pozitīvi ietekmē jauniešu vides attīstību, darbinieku pilnveidi un jauniešu aktivizēšanu. Pētījums apliecina, ka ir arī pieaugusi jauniešu informētība par jauniešu centriem un līdz ar to apmeklētība, palielinājusies arī jauniešu izpratne par neformālo izglītību un tās sniegtajiem ieguvumiem. 18-24 gadus vecu jauniešu auditorijā 58,1 % respondentu zina, ka pašvaldībā šāds centrs darbojas. Tiesa, katrs trešais jeb 34,5 % respondentu atbildēja, ka nezina vai nav dzirdējuši, ka apkārtnē atrodas jauniešu centrs.

Turklāt attālākos valsts novados un mazpilsētās ir labākas zināšanas par jauniešu centriem, nekā Rīgas plānošanas reģionā. Acīmredzot tur MJIC nozīme jauniešiem ir lielāka nekā Pierīgā.

Tomēr būtu naivi cerēt, ka izaugsmi jaunatnes jomā var veicināt tikai ar ES un citu valstu finansējuma palīdzību. Jā, Šveices līdzekļi ir ieguldījums centru un metodoloģisko materiālu izveidē, kā arī apmācībās, taču galvenais MJIC finansējuma avots tomēr paliek pašvaldības, kam saskaņā ar Latvijas – Šveices sadarbības programmas nosacījumiem jānodrošina centru uzturēšana un darbība. Visos MJIC pašvaldības nodrošina telpu uzturēšanu, sedz administratīvās, komunikāciju un transporta izmaksas. Tomēr finanšu ziņā apjomīgāko izmaksu pozīciju veido darbinieku atalgojums, kas vidēji MJIC ir tuvu 60%.

Diemžēl jaunatnes darbinieku atalgojums Latvijā ir zems, līdzekļu taupīšanas nolūkos jaunatnes darbinieki strādā nepilnu slodzi, savukārt jaunatnes lietu speciālisti mēdz veikt pienākumus amatu apvienošanas kārtībā. Apkopojums par pašvaldību finansējumu darbam ar jaunatni parāda krasi atšķirīgu situāciju: pašvaldību finansējums uz vienu jaunieti ir robežās no 2 EUR līdz 115 EUR gadā. Nav brīnums, ka rezultāts ir liela speciālistu mainība. Pētījums arī liecina, ka jauniešu apmierinātība ar cilvēkresursu kvalitāti varētu būt krietni augstāka.

Pozitīva tendence, ka pašvaldības kopumā apzinās, to, ka jaunieši ir liels potenciāls un jaunatnes jomā ir vērts ieguldīt finansējumu. 30% pašvaldību 2017. gadā jau ir palielinājušas MJIC finansējumu, bet vēl 8% to plāno darīt 2018. gadā. Tāpēc jāuzsver, ka nākotnē ir būtiski stiprināt sadarbību ar pašvaldībām, kas ir galvenie atbildīgie par jaunatnes politiku novadā. Vienlaikus ir jāuzlabo sadarbība ar esošajiem partneriem – Jaunatnes starptautisko programmu aģentūru, izglītības iestādēm, sociālo dienestu, vietējām nevalstiskajām organizācijām un uzņēmumiem, jāmeklē jauni sadarbības partneri. Ticam, ka jau tuvākajā nākotnē šāda sadarbība būs stiprināta un jaunatnes lietu jomā piedzīvosim strauju augšupeju.