Foto: LETA
Atbilde ir: ļoti vienkārši. Recepte nav arī pārlieku sarežģīta – publiskai personai (valstij vai pašvaldībai) atliek pieņemt tādus nosacījumus, kas nostāda sev piederošu kapitālsabiedrību labvēlīgākās pozīcijās nekā privātos uzņēmumus, un tad jau privātie paši ātrāk vai vēlāk lems par darbības pārtraukšanu un tirgus pamešanu. Papildus šo sarežģītības līmeni vienkāršo arī fakts, ka nav jau īsti neviena, kurš varētu novērst šādu rīcību (toties ir plašas iespējas sodīt privātos uzņēmējus, ja tie pieļauj kādu pārkāpumu).

Konkurences padomes ieskatā tas nav godīgi un jau sen bija jāmaina. Ir pagājuši 28 gadi, kopš Latvija izvēlējās brīvā tirgus ekonomikas ceļu, kas ļauj ikvienai personai piedalīties uzņēmējdarbībā. Loģiski, ka līdz ar uzņēmējdarbības attīstību bija un ir arī gadījumi, kad uzņēmēji pārkāpj godīgas un vienlīdzīgas konkurences nosacījumus, kuru ievērošanu uzrauga Konkurences padome.

Tikpat loģiski ir gadījumi, kad arī publiskas personas iesaistās uzņēmējdarbībā, ja privātie uzņēmēji nepiedāvā konkrētās preces un pakalpojumus un ja tas skar valsts vai reģionālo drošību. Tomēr loģikas kāršu namiņš sašķobās, ja valsts un pašvaldības lemj par sava biznesa dibināšanu tirgos, kur privātie uzņēmumi jau darbojas, bet pavisam sabrūk, ja publiska persona, izmantojot administratīvo varu, pieņem savām kapitālsabiedrībām labvēlīgus noteikumus un tās bauda tādas konkurences priekšrocības, par kādām privātie uzņēmēji varētu tikai sapņot.

Publisku personu radīti konkurences kropļojumi ir reāla Latvijas konkurences vides problēma. Septiņus gadus esam cēluši par to trauksmi. Tagad varam teikt, ka esam vēsturiska notikuma priekšvakarā. Ja Konkurences likuma grozījumi tiks pieņemti, Konkurences padomei beidzot būs efektīvas pilnvaras vērsties pret valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību radītiem konkurences ierobežojumiem. Diemžēl Konkurences padome neko daudz joprojām nespēs iesākt pret pašvaldību saistošajiem noteikumiem, ar kuriem nereti konkurenci kropļojošās darbības tiek legalizētas. Šajos gadījumos iestāde arī turpmāk ar pašvaldībām varēs veikt tikai pārrunas.

Valsts un pašvaldību radīti konkurences kropļojumi nav Konkurences padomes izdomājums

Uz to regulāri norāda plašs respondentu loks Konkurences padomes veiktajās sabiedriskās domas aptaujās, minot kā vienu no galvenajām konkurences problēmām. Arī 2018. gada aptaujā 80% uzņēmēju un 76% asociāciju pauda, ka publiskas personas nedrīkst diskriminēt privāto sektoru un radīt nepamatotas konkurences priekšrocības savām kapitālsabiedrībām.

Problēmu izgaismo arī Konkurences padomes ikdienas darbā novērotais – katru gadu iestāde saņem vairākus desmitus palīgā saucienu no uzņēmējiem saistībā ar to, ka valsts vai pašvaldība nepamatoti ierobežo privātā sektora darbību. Pērn vien saņēmām vairāk nekā 50 šādus iesniegumus, kuros uzņēmēji visvairāk ziņoja par iespējami nepamatotām un konkurenci ierobežojošām prasībām iepirkumos, nepamatotu publisku personu iejaukšanos uzņēmējdarbībā, konkurenci ierobežojošu regulējumu, kā arī konkurences neitralitātes neievērošanu, t.sk. diskrimināciju.

Lūk, divi piemēri. Līdzvērtīgs pakalpojums – elektroniskā norēķinu sistēma, tomēr iedzīvotāji var saņemt atlaidi tikai tad, ja izmanto pašvaldības norēķinu sistēmu. Šādā veidā ne tikai patērētājiem ierobežotas iespējas izmantot tiem ērtāko pakalpojumu un saņemt pienākošās atlaides, bet arī privātajam uzņēmējam atņemta iespēja būt konkurētspējīgam un piesaistīt plašāku klientu loku.

Savukārt citā gadījumā pašvaldība savai kapitālsabiedrībai piešķīra būtisku papildu līdzfinansējumu zobārstniecībai nepilngadīgajiem, ko nesaņēma neviens cits privātais zobārstniecības pakalpojumu sniedzējs tai pašā pašvaldības teritorijā. Kamēr privātajiem uzņēmumiem ir jādomā, kā atpelnīt ieguldītos līdzekļus, pašvaldības uzņēmumam par to galva nesāp un tas var netraucēti turpināt savu darbību.

Lai arī pašvaldību lobijs joprojām ļoti uzstājīgi cenšas pārliecināt, ka publisku personu radīti konkurences kropļojumi neeksistē vai ir pārspīlēti tikai dažu negatīvu piemēru dēļ, skaitļi un fakti nemelo – tā ir akūta problēma, kuru steidzami nepieciešams novērst.

Ko paredz Konkurences likuma grozījumi

Pirmkārt tas ir stingrs atgādinājums valstij un pašvaldībām – ja konkurē ar privāto sektoru, tad jāievēro godīga konkurence. Precīzāk, Konkurences likums turpmāk paredzēs, ka publiskām personām būs aizliegts diskriminēt tirgus dalībniekus, radīt priekšrocības kapitālsabiedrībām, kas ir saistītas ar publiskām personām, kā arī veikt darbības, kas izslēdz no tirgus vai tajā neielaiž jaunus tirgus dalībniekus.

Ja valsts un pašvaldību kapitālsabiedrības pārkāps vienlīdzīgas konkurences principus, Konkurences padome šīm kapitālsabiedrībām varēs piemērot naudas sodu no 250 eiro līdz 3% no to iepriekšējā finanšu gada apgrozījuma. Svarīgi atcerēties, ka uz publisku personu kapitālsabiedrībām, kas ir dominējošā stāvoklī, joprojām attieksies aizliegums ļaunprātīgi izmantot savu tirgus varu, kā tas noteikts Konkurences likuma 13. pantā.

Tas nozīmē, ka iestādei būs iespējas vērsties arī pret to publisko personu kapitālsabiedrību negodprātīgo rīcību, kuras nav dominējošā stāvoklī, tomēr kurām, pateicoties publiskas personas "aizmugurei", piemīt būtiska vara deformēt konkurences vidi.

Jāatceras, ka atbilstoši likumprojekta mērķim vispirms uzsvērta iespēja iespējami ātri un efektīvi novērst neatbilstības pārrunu, ne sodīšanas ceļā. Tas atbilst arī Konkurences padomes ierastajai praksei – sākuma posmā mērķa grupām skaidrot jaunā normatīvā regulējuma būtību un tā piemērošanas jautājumus, savukārt turpmākajā likuma normu piemērošanas gaitā maznozīmīgus pārkāpumus primāri censties novērst konsultāciju ceļā, nevis piemērojot sankcijas.

Svarīgi ir atcerēties, ka šie grozījumi neliegs pašvaldībām dibināt savas kapitālsabiedrības. Tām arī nebūs jālikvidē esošās. Tomēr tās nedrīkstēs ignorēt konkurences neitralitāti – principu, kam jākļūst par jebkuras pārvaldes iestādes alfu un omegu. Un tad arī privātā iniciatīva neapsīks.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!