... bet šobrīd Rīga netiek galā ar savām 'ikdienas higiēnas' normām (proti, ceļu un komunikāciju infrastruktūru, pārvaldes caurspīdīgumu, sabiedrības iesaisti, lēmumu pieņemšanu, kapitālsabiedrību pārvaldību, bērnudārziem, skolām un citām pašvaldības pamata funkcijām), nerunājot par to, ka tā varētu kļūt par 21.gadsimta Eiropas metropoli.
Man ir plāns! Tas paredz aktīvas un atbildīgas darbības, nevis bezdarbību, tas ir balstīts uz svarīgām rīcībām šobrīd, lai nākotnē rīdziniekiem un jaunajiem rīdziniekiem būtu pamats lepoties ar savu galvaspilsētu. Tas paredz cīņu par idejām un risinājumiem, tas faktiski paredz 'ķirurģisku' iejaukšanos līdzšinējā saimniekošanā. Jā, tas paredz arī ciešu sadarbību ar valdību, jo Rīga pēdējo 10 gadu laikā nav spējusi rast risinājumu virknei jautājumu, kas prasa valdības sadarbību - gluži otrādi – tā ir darbojusies kā atrauta sala nacionālajā tautsaimniecībā, nevis papildinošs tās elements. Tā vien šķiet, ka uzņēmējdarbības, sociālā, izglītības un kultūras dzīve Rīgā rit par spīti esošai vadībai.
Šādi plāns paredz prioritāri veicamos darbus:
1. Kapitālsabiedrību darbības pārskatīšana, lai kāpinātu efektivitāti un ieviestu mūsdienīgas pārvaldības principus.
a. Kapitālsabiedrību revīzija, lai kāpinātu efektivitāti un ieviestu mūsdienīgas pārvaldības principus. Tas pieprasa visaptverošu funkcionālu auditu, nevis kosmētisku pārbaudi vai cipars A ir ievadīts ailē B.
b. Koruptīvu tīklu klātbūtni un slēptu pārvaldību jūtam ikviens, gan SIA Rīgas Satiksme, SIA Rīgas Namu Pārvaldnieks, AS Rīgas Centrāltirgus u.c.), tāpēc ir jāpārskata kapitālsabiedrību attīstības plāni - vai tiešām uzņēmumu attīstība tiek plānota ilgtermiņā, un pilsētas interesēs, nevis šauru grupu īstermiņa risinājumiem, kā to spilgti parādīja 'nano pogas' piemērs un citi.
1. Rīgas kopējo saistību pārskatīšana
a. Rīgas gada ieņēmumi ir vairāk kā 900 mil.EUR, savukārt izdevumi pārsniedz 1 miljardu EUR. Pašreizējais saistību apjoms ir 876 mil.EUR – gandrīz vēl viens gada budžets. Tas var tikt pārkreditēts, lai mazinātu naudas plūsmas slodzi un procentu maksājumus, ietaupot rīdzinieku nodokļos nomaksāto naudu.
b. Vēl joprojām pastāv risks, ka 'Rīgas Satiksmes' saistību apjoms var iniciēt Rīgas saistību iekļaušanu Latvijas gada budžeta saistībās, tādejādi ietekmējot valsts fiskālo disciplīnu un valsts kopējā parāda apjomu.
1. Pārvaldības modeļa maiņa.
a. Tas nozīmē izskaust favorītismu lēmumu pieņemšanā, lai novērstu aizdomas par to, ka līdzfinansējumu programmas tiek izmantotas šauru organizāciju darbībai.
b. Novērst dublējošās funkcijas starp dažādām iestādēm un departamentiem, veidot caurspīdīgas lēmumu pieņemšanas procedūras, kāpināt sabiedrisko organizāciju iespējai iesaistīties un tikt uzklausītiem.
c. Mazināt birokrātiju dažādu Rīgas institūciju savstarpējā sadarbībā, it īpaši ar uzņēmējdarbību saistīto jautājumu izskatīšanā – tirdzniecības vietas, āra kafejnīcas, kur nereti līdzīga veida dokumenti jāiesniedz dažādās pilsētā izvietotās institūcijās.
2. Infrastruktūras 'glābšanas' programma.
a. Ierobežotie līdzekļi infrastruktūras remontiem un paši remonti tiek veikti fragmentāri un nepārdomāti, tiek slēgti centrāli satiksmes mezgli - tipiski vairāki vienlaicīgi (piem., Brasas
tilts un Deglava tilts). Vietām tiek veikta seguma maiņa, vietām bedrīšu lāpīšana, vietām pārbūve. Tāpēc jānovērtē infrastruktūras kritiskie un kritiskākie posmi (ceļi, krustojumi, komunikācijas, apgaismojums utt), jāaprēķina nepieciešamās investīcijas. Nepieciešams uzlabot plānošanu un paredzu veidot infrastruktūras atjaunošanas programmu 3-5-7 gadiem un jāuzsāk tās īstenošana, kam piemērojamas arī transporta plūsmas.
3. Vides kvalitātes un pieejamības uzlabošana
a. Vides kvalitātei nedrīkst būt izņēmumu un/vai kompromisu, būtiski jāpalielina apstādījumu (t.sk.koku) un rekreācijas zonu apjoms (t.sk.daudzīvokļu māju pagalmos). Svarīgi ir modelēt transporta plūsmas, veicināt videi draudzīgāku pārvietošanos, atslogojot Rīgas centru no izplūdes gāzēm.
b. Vides pieejamība paredz tādu infrastruktūras pilnveidi, lai gājēji, motobraucēji, autobraucēji, velobraucēji un sabiedriskā transporta lietotāji justos droši uz ielām.
4. Sociālā atbalsta programmas un izglītības pakalpojumi ir jānovirza līdz cilvēkam, kam tās ir nepieciešamas un tad, kad tās ir nepieciešams. Vairākas sistēmas ar dažādām rindām, lai saņemtu
atbalsta pakalpojumus (piemēram, pašvaldības dzīvokļu rinda, sociālā pabalsta rinda utt) neuzlabo nedz pakalpojuma kvalitāti, nedz to pieejamību. Ilgstošais bērnudārzu rindu un pieejamības
jautājums var tikt atrisināts starp bērnudārziem par labāko pakalpojuma kvalitāti un vairāk iesaistot un piesaistot privātos bērnudārzus.
Šādi var veidoties 'Nākotnes Rīga', kas ir atvērta jauniem talantiem (ar spēcīgām izglītības un augstākās izglītības iestādēm), kas ir atvērta un atbalstoša komercdarbībai (piemēram, veidojot vietējo un ārvalstu investīciju piesaistes programmas). Pilsēta, kas veidojas par 21.gadsimta radošuma, inovācijas un kultūras centru.
Rīgai līdz šim nav bijusi iespēja, jo vara un pārvalde bija koncentrēta divu personu rokās. Pašreizējās domē notiekošās politiskās svārstības ir radījušas iespēju strādāt jau tagad. Politiskās ambīcijas šo iespēju īstenošanu var attālināt vai pietuvināt.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
