Tevi nekas neinteresē!? Veidi, kā motivēt bērnu

Mēs vēlamies, lai bērns izrādītu interesi, bet pret ko? Mēs gribam, lai viņš kaut ko darītu, bet ko tieši? "Jebko, lai tikai nesēdētu pie televizora, datora vai telefona" – šī nav labākā atbilde. Dažus padomus par to, kā vecāki var palīdzēt bērnam sajust interesi par kaut ko, portālā "Psychologies" sniedz Alans Kazdins, psiholoģisko zinātņu doktors un Jēlas vecāku centra un klīnikas darbam ar bērniem direktors.

Sagatavo precīzu sarakstu ar tām nodarbēm, kurām tu vēlētos piesaistīt savu atvasi. Lielisks variants ir tā dēvētās "izmēģinājuma nodarbības". Bērns varētu gūt priekšstatu par dejām, sportu, mūzikas instrumentu spēli, zinātni, dārzniecību... Tu sapratīsi, kas tieši bērnā raisa interesi, un to tad arī var mēģināt apgūt dziļāk.

Meitai patīk dzīvnieki? Dēls dievina filmas par kaujas mākslu? Kāpēc? Pacenties noskaidrot, iespējami precīzāk noteikt, kas ir iespējamās intereses pamatā. Meita varbūt var sākt ar dzīvnieku patversmes apmeklējumu vai mācīties jāt ar zirgu. Bet dēls, iespējams, gribēs daudz vairāk uzzināt par kādu cīņas mākslu vai par to, kā uzņem filmas.

Motivāciju var attīstīt kā jebkuru ieradumu. Kad tu visu laiku no bērna gaidi kaut kādu pienākumu izpildi, kas līdz ar pieaugšanu kļūst arvien vairāk, tas bērnu pieradina pie domas, ka aktivitāte un iesaistīšanās dzīvē ir absolūti normāla lieta. Šī apziņa var kļūt par milzu spēku, kas pretojas pasivitātei un intereses zudumam.

Vecāki visai bieži ir tendēti uz pamācīšanu un moralizējošām sarunām un daudz mazāk uzmanības velta iespējai ietekmēt bērnus ar savu personīgo piemēru. Bet tieši šis vecāku personīgais piemērs bērnam ir īpaši svarīgs. Tu vari izmantot savu dzīves modeli, lai attīstītu bērna raksturu, intereses un motivāciju.

Piemēram, ja tev patīk ar kaut ko nodarboties nevis mājās, bet ārpus tās, ņem bērnu līdzi. Muzeji, sabiedriski pasākumi, sports, labdarība – nav svarīgi, tieši kas. Galvenais, ka tu no tā saņem gandarījumu. Ņemot līdzi bērnu, tu, pirmkārt, viņu motivē, bet, otrkārt, nostiprini jūsu attiecības.

Protams, kopīga mājsaimniecības darbiņu veikšana, piemēram, iešana uz veikalu pēc produktiem, mājokļa uzkopšana, arī kalpo šim mērķim. Bet tagad mēs runājam par ko citu: iesaistīt bērnu tādās darbībās, kas viņam palīdzēs noteikt personīgās intereses, attīstīt prasmes, gūt zināšanas un iemaņas. Tas veicinās viņu vēlmi nodarboties ar kaut ko ārpus mājām. Bet tava tiešā līdzdalība atstās ietekmi uz bērna uztveri.

Daudzas prasmes var attīstīt arī bez personīgā piemēra. Bet ir svarīgi viņam palīdzēt iegūt jaunas zināšanas un iemaņas, iepazīstināt ar jaunām darbošanās jomām. Iespējams, ar kaut ko bērns nodarbosies vēl ilgus gadus un tas, neapšaubāmi, nesīs savus augļus sociālās iesaistes veidolā.

Piemēram, mūzikas stundas – tā ir ne tikai kāda mūzikas instrumenta spēles apgūšana. Tā ir iesaistīšanās koncertos, skolas orķestrī, un tas viss bērnam ļaus iepazīties ar jauniem cilvēkiem no mūziķu vidus, motivējot viņu attīstīties vēl un vēl.

Kā pierunāt pasīvu bērnu izrādīt par kaut ko interesi? Tas jādara uzmanīgi, nekādā gadījumā neizdarot spiedienu. Mēs bieži pat neapzināmies tos sīkumus un detaļas, kuras ietekmē mūsu lēmumus un darbības. Galvas smadzenes pastāvīgi ir nodarbinātas ar informācijas apstrādi, un visbiežāk tas notiek neapzinātā līmenī.

Grāmatas, žurnāli, mūzikas instrumenti, gatavība spēlei... Lai šie motivējošie priekšmeti vienmēr atrodas bērna redzeslokā. Tas neprasa daudz pūļu, lai tie vienkārši atrodas tur, kur tos viegli var pamanīt. Tāda pieeja sola nopietnu rezultātu, taču vienlaikus ir svarīgi bērnam ļaut arī pašam mijiedarboties ar šādiem pavedieniem.

Tikai iedomājies: meita tikko skrienot garām ir paskatījusies uz žurnālu, bet tu jau meties viņas istabā un sāc savu "dziesmu": "O, tu redzēji tās fotogrāfijas? Tās ir apburošas, vai ne? Es jau rezervēju biļetes, lai brīvdienās tur varētu aizbraukt!" Visticamāk, tu ar šādu reakciju nogalināsi jebkādu interesi. Ļauj bērnam pašam izdomāt, ko darīt ar šo "slepeno mājienu". Izmanto personīgā piemēra spēku, lai neuzspiesti parādītu, kā tas jādara.

Iedrošini bērnu, kad viņš uz mājām uzaicina draugus. Tad tava māja kļūs par centrālo vietu un atstās ietekmi uz bērnu ilgu laiku. Sasniedzot pusaudža vecumu, bērni bieži mēģina vecākus "atdalīt" no saviem draugiem. Bet, ja tu esi gatavs pieņemt viņa jauno pasauli, tev parādās iespēja izvairīties no šādas atgrūšanas. Turklāt tu vari viņus pavērot un pasargāt, neuzvedoties ar viņiem kā ar maziņiem.

Šajā gadījumā arī pusaudzim ir vieglāk pretoties, kad vienaudži mēģinās uz viņu atstāt sliktu ietekmi. Ja tu plāno ar kaut ko nodarboties ārpus mājas, ļauj bērnam uzaicināt pie sevis draugus. Pakāpeniski nepieciešamība pēc tavas klātbūtnes pazudīs, jo bērns pats sāks izvēlēties, kur iet, viņam parādīsies savi priekšstati.

Ja tu uzņem bērna draugus savā ģimenē, tad sper pirmo soli tuvu un ilglaicīgu attiecību saglabāšanai, neuzspiežot un nepiespiežot izvēlēties starp tevi un komunikāciju ar vienaudžiem.