Foto: DELFI
Turpinām Tev rakstīt no mājsēdes virtuves. Šovakar Tev raksta Pepijas draudzene. Uz galda kūp tējas krūze, lai gan – par krūzi to laikam nemaz nevar saukt. Spainītis ar osu! Laba sajūta, kad ir sava krūze (spainītis), pie kā pieturēties, vai ne?

Lai met akmeni pirmais, kurš bez grēka, un nav vedis no ārzemēm suvenīrkrūzītes. Ja tā padomā, es pat nezinu, kā vēl cilvēki tiek pie brokastu kafijas un tējas krūzēm… Nē, nu labi, arī manā dzīvē ir krūzes, ko esmu pirkusi Rīgā, bet tikai tāpēc, ka uzsāku jaunas attiecības un tajā skapī nebija normālu trauku.

Kopš tā laika mans krūzīšu plaukts ir papildinājies tā, ka vairs nav vietas, bet nevienu no tām es vairs neesmu pirkusi vietējos trauku veikalos. Ar uzsvaru uz vārdu "es", jo "normālas kafijas krūzes", 4 gab., vajadzēja vīram (lai nav ciemiņiem jādod dažādas krūzes!), bet divas akcijas "šausmiņas" ar pūķiem – bērnam. Tomēr kaut kā tas plauktiņš ir pielasījies pilns. Kas tad man te ir, parevidēsim...

Šo krūzi man uzdāvināja draudzene viņas jubilejā (laikam Pepija Garzeķe to teica - kāpēc citi nevar saņemt dāvanas manā dzimšanas dienā? Mana draudzene tieši tāda ir). To krūzi es atvedu no savas mīļākās zemes, bet šo negaidīti saņēmām dāvanā no draugiem vienā rallija pasākumā. Šo par neadekvāti lielu naudu nopirku Žana Mišela Žāra koncertā, jo man šķita, ka noteikti kaut kas taustāms ir jāsaglabā no pasākuma, kas gan joprojām dzīvs un skaists dzīvo manā atmiņā. Šie divi piņģeroti ir kāzu dāvana, bet šo krūzi līdz ar citiem suvenīriem mums kā dalībniekiem iedeva skaistākajā rallijā pasaulē Sāremā salā.

Tās visas ir krūzes ar standarta ietilpību – ap 300 ml – un brokastu kafijai ņemu no plaukta, kura nu pagadās pirmā pa rokai.

Pavisam cits stāsts ir par tēju. Tai man ir tikai viens īstais un pareizais trauks. Kaut kā iegājies, ka tēju dzeru kā vienā vecā krievu komēdijā – "мы с мамой вечером шесть кружек чая" (mēs ar mammu vakarā izdzeram sešas krūzes tējas – krievu val.). Un šim tilpumam vajag īpašu krūzi, ko mūsu mājās sauc par "spainīti". Vienreiz izmērīju – precīzi 0,7 l.

Vispār arī "spainīši" man ir vairāki. Viens "spainītis" ir zāļu tējām, otrs – melnajai vai sarkanajai roiboša tējai. Nupat otrajam saplīsa osiņa – lūk, tā gan bija bēda! Jo, pirmkārt, ietrāpīja uz pandēmijas laiku, kad visi veikali ciet, otrkārt – es pat nezinu, vai šāda izmēra krūzes tagad maz ir piedāvājumā. Bet, kā saka, pasūdzies Visumam, un Visums tev atbildēs. Nepagāja necik ilgs laiks, pienāca dzimšanas diena, draudzene man atsūtīja dāvanu, un kastē bija – ak prieks un laime – "spainītis"! Īstā tilpuma! Status quo atjaunots.

Piezīme sev: jāatceras nopirkt beramā "Rooibosh" tēja, beigusies…

Turamies pie tējas krūzes! Atsūti foto, kā izskatās Tavējā – varbūt kopā mums sanāk sakombinēt īstu mājsēdes krūžu kolekciju! Adrese tā pati: receptes@delfi.lv. Mēs gaidīsim. Un turpināsim Tev rakstīt.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!