Aptauja: gandrīz katrs ceturtais iedzīvotājs tuvākā gada laikā plāno mainīt mājokli

Visbiežāk par labu jaunā mājokļa pirkšanai izšķiras iedzīvotāji vecumā no 30 līdz 40 gadiem, ģimenes ar bērniem un ar ienākumiem, kas pārsniedz 1000 eiro uz vienu ģimenes locekli. Savukārt īrēt jaunu mājokli plāno gados jaunāki iedzīvotāji – vecumā no 18 līdz 30 gadiem.

"Biežākie iemesli, kādēļ cilvēki izvēlas īrēt nevis pirkt mājokli, ir uzkrājuma trūkums pirmajai iemaksai, kā arī nevelēšanās piesaistīties vienai vietai, jo jauni cilvēki vēl nav izlēmuši par nākotnes dzīves plāniem. Savukārt izvēli par labu nekustamā īpašuma iegādei iedzīvotāji visbiežāk pamato ar vēlmi pēc stabilitātes un apņemšanos savus līdzekļus investēt sev piederošā nekustamā īpašumā, nevis maksāt par mājokļa īri. Turklāt ieguldījumu nekustamajā īpašumā iedzīvotāji uzskata par drošu ilgtermiņa investīciju," saka "Kantar" Zīmolvedības eksperte Inta Priedola.

Jaunbūves izvēlas ilgāka kalpošanas laika dēļ, vecākus projektus – cenas dēļ

Saskaņā ar aptaujas rezultātiem, gandrīz 40% iedzīvotāju, kuri tuvākā gada laikā plāno mainīt dzīvesvietu, meklēs dzīvokli ēkā, kas uzbūvētā pēc 2000. gadā, vēl 30% meklēs mājokli ēkās, kas uzbūvētas pirms 2000. gada.

Svarīgākie argumenti, kāpēc cilvēki izvēlas jaunbūves, ir garantija un ilgāks kalpošanas laiks, pārliecība, ka jaunie projekti ir labāki un komfortablāki par vecajiem, ka tajos tiek izmantoti kvalitatīvi būvmateriāli, kā arī tie visbiežāk ir energoefektīvāki un līdz ar to būs zemākas izmaksas par apkuri, liecina "Kantar" aptaujas dati. Savukārt vecāku ēku galvenā priekšrocība, pēc iedzīvotāju domām, ir zemākas cenas. Turklāt vairāki respondenti atzīmē, ka neuzticas jauno projektu kvalitātei.

"Būvniecības kvalitāte un ēku energoefektivitāte šobrīd kļūst arvien svarīgāki faktori iedzīvotājiem gan iegādājoties, gan būvējot māju. Meklējot dzīvokli, vienmēr svarīgi izpētīt attīstītāju, uzzināt vairāk par būvmateriāliem, kas tiek izmantoti, par inženiertehniskiem risinājumiem, jo tas nav stāsts tikai par ēkas kvalitāti kopumā, bet arī par to energoefektivitāti. Dzīvošana ēkā ar augstu energoefektivitātes klasi nozīme gan veselīgāku klimatu miteklī, gan zemākus rēķinus. Savukārt SEB banka iedzīvotājus, kuri izvēlas šādu mājokli, atbalsta ar izdevīgākiem finansēšanas nosacījumiem, tagad piedāvājot Zaļo mājokļa kredītu. Turklāt šis aizdevums ir paredzēts ne tikai dzīvokļiem jaunajos projektos, bet arī renovētām ēkām un privātmājām," turpina Māris Opincāns.

Lai uzzinātu vairāk par pētījuma rezultātiem, kā arī izklausītu ekspertu viedokli par situāciju nekustamā īpašuma tirgū, aicinām pievienoties tiešsaistes pasākumam "Kustība nekustamā īpašuma tirgū", kas notiks 8. decembrī no plkst. 14.00 SEB bankas "Facebook" profilā.

Pasākumā piedalīsies:

Inta Priedola, "Kantar" Zīmolvedības eksperte

Arnis Škapars, SEB bankas valdes loceklis

Aigars Šmits, "Arco Real Estate" vadītājs

Kārlis Danēvičs, SEB bankas valdes loceklis

*Iedzīvotāju aptauju sadarbībā ar SEB banku veica uzņēmums "Kantar" šī gada rudenī, un tajā piedalījās 2200 Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 65 gadiem.