Foto: Privātais arhīvs

Kristaps Valdmanis braucienu apkārt Latvijai ar elektrisko vienriteni sāka maija sākumā, uzdāvinot sev piedzīvojumu mēneša garumā. Kopumā Kristaps ceļojis jau vairāk nekā 20 dienas, un ceļojums palēnām tuvojos noslēgumam. Cik zināms, Kristaps ir pagaidām vienīgais, kas veicis šādu maršrutu uz tik neierasta pārvietošanās līdzekļa, turklāt viņa ilgtermiņa plānos vīd iecere šādi apceļot arī visu Eiropu.

Ideja par Latvijas apceļošanu ar elektrisko vienriteni (no angļu valodas – onewheel) Kristapam radās, kad sociālajā platformā "YouTube" pamanīja kādu francūzi, kas ar šādu vienriteni plāno apbraukt Eiropu. Lai arī konkrētajam blogerim ceļojuma plānu izjauca Covid-19, Kristapam, kas neilgi pirms tam bija iegādājies elektrisko vienriteni, ideja par Latvijas apceļošanu kļuva arvien iespējamāka.

Nedēļas laikā tika iegādāts nepieciešamas aprīkojums – paklājiņš, šūpuļtīkls gulēšanai jeb hammock un citas lietas. Kristaps atzīmē, ka viņam labprāt patīk naktis pavadīt dabā, guļot kokos iekārtā šūpuļtīkļā, turklāt šādai atpūtai viņa ceļojumos tiek dota priekšroka. Tāpat Kristaps novērojis, ka miegs šūpuļtīklā esot ievērojami labāks, nekā viesnīcā, par ko liecina kāda no miega uzskaites lietotnēm viņa viedierīcēs.


"Tad es vienkārši izdomāju maršrutu – zināju, ka pirmajā dienā braukšu uz Saulkrastiem," stāsta Kristaps, piebilstot, ka pēcāk sekojis "EiroVelo" 11. ceļam uz Bīriņiem un Limbažiem, tad devies uz Salacgrīvu un Ainažiem.

Tik tālu es zināju, bet pēc tam ideja bija vienkārši braukt gar robežu apkārt visai Latvijai. Pēc Ainažiem viss ceļojums bija improvizēts.
Kristaps

Taujāts par Lietuvas iekļaušanu maršrutā, Kristaps stāsta, ka galvenokārt iemesls šādam lēmumam bijis ceļa segums, proti, Zemgalē gar robežu lielākoties ir zemes ceļi, pa kuriem pārvietoties neesot īpaši patīkami.

Foto: Privātais arhīvs

Kristaps stāsta, ka vieni no interesantākajiem piedzīvojumiem saistīti ar naktsmāju atrašanu. Lielāko daļu ceļojumā pavadītā laika dienas sākumā viņam nav bijusi skaidrība ne par nobraucamās distances apmēru, ne dienas galapunktu. Šajā situācijā lieti noderējuši pašvaldību tīmekļvietnēs esošie kontakttālruņi, jo īpaši jauniešu centriem, kuros nereti izdevies sarunāt bezmaksas vai lētākas guļvietas.

Šādi Kristapam izdevies rast naktsmājas, piemēram, Alūksnē. Lai arī sākotnēji norādītos telefona numurus nav izdevies sazvanīt, Kristaps iemaldījies vietējā kultūras nama pasākumā, kuru laimīgas sagadīšanās pēc organizējis vietējais jauniešu centrs. Ar tā pārstāvju palīdzību Kristaps pa nakti palicis Alūksnes internātā, kur, arī veiksmes pavadīts, ieņēmis pēdējo pieejamo guļvietu.

Tā nav vienīgā reize, kad šādi esmu sameklējis naktsmājas.
Kristaps

Pēc Kristapa aprēķiniem šo dienu laikā naktsmāju izdevumu kopsumma bijusi aptuveni 50 eiro: 10 eiro internātā Alūksnē, 20 eiro par guļvietu Telšos Lietuvā, kur Kristaps nakti pavadījis katedrālē, astoņi eiro par vienu nakti Liepājā, kā arī 10 eiro Jūrkalnē.

"Visi iedomājas, ka, lai ceļotu, vajadzīgs liels budžets, bet tā nebūt nav. Man ceļojuma sākumā kontā bija 50 eiro un bija jāizdzīvo vismaz nedēļu. Ceļot var jebkurš, vienkārši vajag atrast pieeju, kā izkāpt no komforta zonas," komentē Kristaps.

Vaicāts par interesantākajiem apskates objektiem, Kristaps norāda, ka tādu izraudzīties ir grūti, jo šī mēneša laikā redzēts ārkārtīgi daudz. Tomēr viena no mīļākajām vietām Kristapam ir Mazsalacas Skaņais kalns un tā dabas parks, kur, apmeklējot pulksten 11, kad citi apmeklētāji vēl tikai pošas, izdevies pamanīt vāveres un citus parka iemītniekus.


Lai arī ceļojums veikts ar elektronisko vienriteni, kas lielākoties Latvijā tiek izmantots īsu distanču veikšanai, Kristaps garajā braucienā izticis bez tehniskas dabas ķibelēm. Ja neskaita pāris saplīsušus uzlādes vadus un pārnēsājamās uzlādes ierīces tālrunim, brauciens līdz šim noritējis veiksmīgi.

"Vairāk grūtības noteikti ir ar lielu vēju, jo tajā ir ļoti grūti braukt," stāsta Kristaps, piebilstot, ka viņš ar līdzi paņemtajām somām nav diez ko aerodinamisks un vējā pielīdzināms burai. "Ja normāli ar vienu uzlādi es varu nobraukt aptuveni 60 kilometrus, tad ir bijušas dienas, kad es knapi varu tikt uz priekšu," atminas Kristaps.

Kā ar cilvēku atsaucību? Kristaps skaidro, ka caurmērā sastaptie ļaudis ir atsaucīgi un izpalīdz nereti tie, kas paši daudz ceļo. Citkārt gadījies, ka lielceļos no tālbraucējiem saņemti negatīvāki komentāri, taču Kristaps norāda, ka tas viss piederas pie lietas un arī neizpratne ir daļa no ceļojuma burvības.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!