Cēsis ir viens no populārākajiem tūrisma galamērķiem Latvijā, taču cik daudzi tiek tālāk par Jauno pili, Rožu laukumu un koncertzāli? Tā kā no 1. līdz 2. jūlijam Cēsīs notiks sarunu festivāls "Lampa", meklējam Cēsu Tūrisma Informācijas centra mājaslapā apskates objektus, kurus apmeklēt pēc aizraujošām sarunām par sabiedrībai aktuāliem tematiem.

Apskates objekti pilsētas teritorijā

Populārākās vietas, kuras doties apskatīt pilsētā, ir Cēsu Viduslaiku pils, Jaunā pils un tās parks, Maija parks, Rožu laukums un Svētā Jāņa baznīca. Mazāk populāras, bet tikpat interesantas ir Sirdsapziņas ugunskurs, Cēsu Kristus Apskaidrošanas pareizticīgo baznīca, Cēsu koncertzāle, kā arī Raunas vārti, kuriem visai bieži tūristi paskrien garām. Ņemot vērā pilsētas seno vēsturi, Cēsis ir izcila vieta, kur apskatīt koka apbūvi, kura atrodas ne tikai gājēju ielā, bet ir izkliedēta pa visu pilsētu, piemēram, Cēsu 1. pirmsskolas izglītības iestāde, kā arī Villa Henriette, kas celta 1900. gadā.

Cīrulīšu dabas takas

Takas dod iespēju iepazīt Gaujas ielejas bagātīgo biotopu un reljefu, kas ir veidojies jau kopš ledus laikmeta. Šeit ir izveidoti trīs dažādu garumu maršruti: 2,7 kilometri, 3,5 kilometri un garākais 6,2 kilometri. Staigājot pa šīm takām, var apskatīt Spoguļklintis (tieši tā – tās pasakaini spoguļojas Gaujas vecupes ūdeņos), savukārt Cīrulīšu alu dēvē arī par bezdibeni tās dziļuma un mistiskās auras dēļ.

Klintis Gaujas ielejā

Gaujas ieleja ir viena no gleznainākajām vietām Latvijā, kur var doties apskatīt vairākus dabas objektus. Savukārt Cēsu novadā atrodas trīs klintis, kuras vērts apmeklēt: Ērgļu, Sarkanās, Ķūķu un Līču – Laņģu klintis.

Ērgļu klintis atrodas Priekuļu novadā, netālu no Rāmniekiem. Klintis tiek uzskatītas par Gaujas Nacionālā parka pērli – to garums ir 700 metri, no kuriem 300 apskalo Gauja. Klintis ir grandiozas, savukārt plaisas rada trausluma efektu. Apskates vieta ir pilnībā sagatavota tūristiem – ir iekārtotas takas, kāpnes un skatu platformas.

Sarkanās klintis jeb Raiskuma iezis atrodas Gaujas labajā krastā un ir aptuveni 100 metrus garas. Klintis atbilstoši savam nosaukumam ir sarkanā krāsā, kuru faktūru veido neskaitāmas plaisas, nelielas alas un izskalojumi. Turklāt no klints izplūst vairāki avoti, no kuriem lielākais ir Rūcamavots. Tas savukārt savu nosaukumu ir ieguvis no skaņas, kura atgādina rūkoņu. Daudzi šo avotu izmanto kā ūdens ieguves vieta.

Līču – Laņģu klints atrodas Gaujas senlejas kreisajā krasta Liepas pagastā. Klints apkaimē ir ieveidota septiņus kilometru pastaigu taka, kas ved caur mežu un tad tieši gar klints pakāji. Kaut arī, ejot gar klinti, nebūs redzama Gauja, tomēr būs iespēja apskatīt izmēros iespaidīgu klinti, kuras augstums sasniedz 30 metrus. No klints iztek 20 avoti, kuri veido alas un līdz ar to papildina ainavas dažādību.

Zvārtes iezis

Ne tikai Gauja lepojas ar savu krastu grandiozajiem skatiem. Drabešu pagastā Amatas upes krastā atrodas Zvārtes iezis, kas ir patiesi ainaviska vieta. To ieskauj mežs un pļavas, kā arī leģendas par raganām, kuras it kā bija iecienījušas šo vietu vasaras saulgriežu laikā. Zvārtes ieža teritorijā ir izveidota pastaigu taka. Tā atklāj gan Amatas krastu neskarto dabu, gan pasakainus skatus uz iežiem.

Lielā ellīte

Neskatoties uz mazliet draudīgu nosaukumu, Lielā ellīte jeb Velna ceplis ir ļoti neparasts, bet skaists dabas objekts. Tās ir vienīgās dabiskās smilšakmens arkas Latvijā, kuras pārsedz 23 metrus garu alu un strautu. Iespaidīgs ir ne tikai arku skats, bet arī to vecums – pēc speciālistu aplēsēm tās ir aptuveni 6,5 – 7 tūkstošus gadu vecas. Ala kopā ar avotu ir bijusi nozīmīga svētvieta, tāpēc joprojām saglabā mistisku auru. Tūristiem par prieku netālu no "Lielās ellītes" ir izveidots automašīnu stāvlaukums un galdiņi, kur var uzrīkot jauku pikniku.

Kazu grava

Kazu grava atrodas pavisam netālu no Cēsīm Priekuļu pagastā. Tās teritorijā atrodas vairāki mazi ūdenskritumi, taču viens no iespaidīgākajiem ir Septiņavotu Lielais ūdenskritums, kuru veido daudzpakāpju kaskāde. Ūdenskritums tikai daļēji ir dabiski veidojies – tas tek pāri pamestajam avotkaļķa karjeram. Taču tas neatņem tam īpašo meža ūdenskrituma šarmu, kuru jo īpašu padara sūnām pārklātie akmeņi. Ūdenskritums ir 7,5 metrus augsts un 1 – 3 metrus plats, kā arī ļoti krāčains.

Foto: Shutterstock

Raunas Staburags

Nedaudz tālāk no Cēsīm atrodas Raunas Staburags, kas ir unikāls pēcledus laikmeta dabas objekts. Avotu izskalots saldūdens kaļķiežu atsegums ir aptuveni 3,5 metrus augsts un 17 metrus garš šūnakmens veidojums. Staburagu ieskauj koki un strauts, kas veido pasakainu skatu.

Foto: DELFI

Muižas

Arhitektūras apskates objekti atrodami ne tikai pilsētas teritorijā, bet arī visā Cēsu novadā. Piemēram, Cēsu novada Raiskuma pagasta Unguros atrodas Ungurmuiža. Kas ir vienīgais Latvijā saglabājies 18. gadsimta baroka arhitektūras koka ēku ansamblis. Arī iekštelpas ir bagātīgi greznotas ar sienu gleznojumiem. Te var izmest mazu loku ap muižu, baudot svaigu gaisu seno ozolu un liepu ielokā, vienlaikus apskatot baroka arhitektūru.

Veselavas muiža ir gandrīz pilnībā saglabājusies kopš 19. gadsimta. Muižai ir visai neparasta ainavu arhitektūra – to ieskauj grāvis, kā dēļ veidojas viduslaiku nocietinājuma pils iespaids. Parkā ir gan pastaigu taciņas, gan krēsli, kas ir piemēroti patīkamām vasaras pastaigām. Muiža ir saglabājusies labā stāvoklī, tādēļ joprojām spēj pārsteigt ar savu majestātiskumu.

Āraišu arheoloģiskais parks

Āraišu ezerpils ir viens no vecākajiem Latvijas arhitektūras pieminekļiem, kā arī vienīgā 9.–10. gadsimta nocietinātas dzīvesvietas rekonstrukcija Ziemeļeiropā. Šobrīd šeit var apskatīt gan latgaļu pili, kura ir atjaunota, izmantojot autentiskas būvniecības metodes, gan arī Viduslaiku pilsdrupas, kas atrodas ezera krastā. Turpat – nelielas pastaigas attālumā, var apskatīt arī Āraišu vējdzirnavas un baznīcu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!