"Par ko mums jāmaksā lielie ceļu nodokļi katru gadu? Mašīnas vairāk stāv uz ceļa, nekā piedalās ceļu satiksmē," par ceļa posmu Ērgļi - Jumurda sašutis ir "Delfi" aculiecinieks, kurš norāda "tam ceļa posmam tiek atvēlēts ne viens vien eiro!"

Portāla "Delfi" aculiecinieks, kurš ir arī Ērgļu novada iedzīvotājs, secina, ka vairāk jāiegulda nauda mašīnas remontā.

"Teju septiņus kilometrus garais ceļa posms gadu no gada paliek arvien sliktāks," spriež aculiecinieks, kurš norāda, ka pa ceļa posmu Ērgļi - Jumurda nevar braukt ātrāk kā 10 līdz 15 kilometri stundā.

"Pavasaros un lietainā laikā šo ceļu sačakarē smagās automašīnas un baļķvedēji," neapmierināts ir Ērgļu novada iedzīvotājs.

"Minētajā valsts reģionālā autoceļa Ērgļi—Jaunpiebalga—Saliņkrogs (P33) posmā no Ērgļiem līdz Jumurdai tuvākā laikā plānoti tikai ikdienas uzturēšanas darbi, tajā skaitā greiderēšana," portālam "Delfi" sacīja VAS "Latvijas Valsts ceļi" pārstāve Ieva Niedra.

Viņa norādīja, ka pašlaik autoceļa apakškārta vēl ir sasalusi, savukārt virskārta atkususi un pārmitrināta. "Tāpēc jau kopš 3. februāra šajā posmā, konkrēti no 0,0 – 19,5 kilometra, ir noteikti sezonālie transportlīdzekļu pilnas masas ierobežojumi – 10 tonnas. Tiklīdz iestāsies labvēlīgi laika apstākļi un autoceļu būs iespējams nogreiderēt, tas nekavējoties tiks darīts," solīja Niedra.

Tāpat viņa uzsvēra, ka no visiem valsts pārziņā esošajiem ceļiem, tieši vietējās nozīmes ceļi visā Latvijā ir vissliktākajā stāvoklī. "Šo ceļu remontdarbiem ir iespējams izmantot tikai valsts budžeta finansējumu, ES fondu līdzekļus tajos nav paredzēts ieguldīt – slēdzot Partnerības līgumu ar ES par struktūrfondu izmantošanu, tika nolemts ES finansējumu novirzīt intensīvi noslogotākajiem autoceļiem un tie ir galvenie un reģionālie autoceļi. Taču no valsts budžeta finansējums nav bijis pietiekošs kopš neatkarības atjaunošanas. Arī šogad tas nav pietiekošs," apgalvoja VAS "Latvijas Valsts ceļi" pārstāve.

Niedra pavēstīja, ka, pateicoties ES fondu finansējumam, situācija uz valsts galvenajiem ceļiem ir jūtami uzlabojusies. Tāpat ir uzlabojumi arī uz valsts reģionālajiem ceļiem, taču vietējās nozīmes ceļi ir sliktā stāvoklī, pārsvarā tie ir grants ceļi.

"Šogad, salīdzinot ar pagājušo gadu, finansējums valsts vietējo autoceļu uzlabošanai ir palielinājies divreiz un sasniedz 7 miljonus eiro. Tomēr kopējais grants ceļu garums valstī ir vairāk kā 11 000 kilometri, un lai nodrošinātu ilgtspējīgu ceļu pārvaldīšanu un panāktu, ka gadā tiek saremontēti tik pat kilometri ceļu, cik sabojājas, gadā būtu nepieciešams atjaunot un pārbūvēt 3000 kilometrus grants ceļu," portālam "Delfi" skaidroja Niedra.

"Ņemot vērā to, ka pietiekošs finansējums valsts ceļu uzturēšanai un attīstībai no valsts budžeta nav piešķirts kopš valsts neatkarības atjaunošanas, šajā periodā kopējais finansējuma deficīts ceļiem ir sasniedzis jau 4 miljardu eiro apjomu (skatīt infografikā)," sacīja Niedra.
Foto: Publicitātes foto

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!