Lasītāja Guna, kura pirmdien dalījās ar video par viņas automašīnā noslēpušos čūsku, atklāj pilno stāstu par čūskas ķerstīšanu, kas radīja ne mazumu raižu gan viņai, gan ugunsdzēsējiem. Portāla "Delfi" aptaujātie eksperti vērtē, ka zalkti, iespējams, uz automašīnas kāds uzlicis speciāli.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Saskaņā ar aculiecinieces stāstīto čūska viņas auto par mājvietu izvēlējusies, kad sieviete atstājusi automašīnu Mangaļsalas krūmos, netālu no mola.

Vēlāk viņa kopā ar draugu devusies uz Mērsragu. Gaidot sastrēgumā uz Lielupes tilta, čūska pirmo reizi no motora pārsega apakšas pabāzusi savu galvu. "Ar draugu smejoties filmējām, jo kaut kas tāds nebija redzēts. Īpaši nepievērsām uzmanību, jo domājām, ka čūska izkritīs pati, vai arī vējš to aizpūtīs. Piestājām Kauguros pie "Rimi", atvērām motora vāku, lai apskatītos. Neko neredzējām. Nospriedām, ka čūska nokritusi," satraucošos notikumus atminas Guna.

Turpinot ceļu uz Mērsragu, čūska parādījās otro reizi. Guna sākusi filmēt, jo čūska demonstrējusi visus savus dotumus, izlienot laukā visā garumā. "Stājos malā, jo gribēju to ar koku nomest, bet, kad taisījos kāpt laukā, tā jau līda atpakaļ. Izdomāju ieslēgt vējstikla tīrītāju, bet neizdevās čūsku aizķert. Vēru vaļā vāku otro reizi – atkal nekur nevarēja čūsku atrast. Bija aizdomas, ka tā slēpjas zem motora, vai sildās kaut kur vēl dziļāk," klāsta Guna.

Apšuciemā Guna ar draugu apturējusi automašīnu. Ar iedarbinātu motoru, turot 4000-6000 apgriezienus, viņa cerēja čūsku izbaidīt ārā. Taču tas nav izdevies. Degvielu abi "dedzinājuši" 15 minūtes, bet no čūskas nav bijis ne miņas.

Atsākot braucienu, čūska atkal izbāzusi galvu. "Stājāmies malā. Ceļot vāku augšā, draudzene jau paspēja paslēpties. Diezgan komiska situācija. It kā viņa tur ir, bet nekur nevar atrast," savas pārdomas raksturo Guna.

"Ievērojām, ka čūska bāž galvu laukā lielā ātrumā – kad auto traucas ar ātrumu virs 110 kilometriem stundā. Laikam čūskai nepatika vibrācijas," vērtē aculieciniece.

"Īsti nezinādami, ko darīt šajā komiskajā situācijā, zvanījām autoservisiem. Taču četri no pieciem atteicās palīdzēt un jaukt plastmasas daļas. Piektajā servisā norādīja, ka mūsu likstai varēs pievērsties vien pirmdien," atceras Guna. "Izdomājām uzzvanīt uz 112, kur atbildēja, ka ugunsdzēsēji var mēģināt palīdzēt, bet pieredzes šādos gadījumos viņiem neesot."

Mērsragā Gunu sagaidījusi ugunsdzēsēju brigāde. Glābēji izjaukuši visas plastmasas detaļas, arī riepu dubļu sargus, taču čūsku nav atraduši, un pēc teju stundu ilgas darbošanās secināts, ka čūska noteikti sen izkritusi.

Izjauktās detaļas Guna sakrāvusi atpakaļ mašīnā un devusies uz Rīgu. "Braucot atpakaļ, mašīnai vāks nebija kārtīgi aiztaisīts. Piestājām pirms Apšuciema, lai aiztaisītu kārtīgi vāku. Bet tur jau tā atkal gulēja uz motora. Skrēju pēc kāda koka, bet čūska jau atkal bija palīdusi zem motora, tā, ka to atkal nevar atrast. Ar kailām rokām gluži ķert negribējās," pārsteigumu neslēpj lasītāja.

Čūskai joprojām esot automašīnā, abi devušies uz Rīgu. Guna zvanījusi uz Iļģuciema ugunsdzēsēju depo, sarunājot vēl vienu apskati. Čūska pa ceļam vēl trīs reizes izbāzusi savu galvu, kad automašīnas ātrums pārsniedzis 100 kilometrus stundā. Gunai gan esot bijis gana, tāpēc uz čūskas izdarībām vairs nereaģējusi: "Braucām uz depo ar domu, ka glābēji atvērs pārsegu un to izvilkts, lai čūska nepaspēj aizmukt zem motora."

Iebraucot Rīgā, čūska gan atkal noslēpās zem motora, jo auto brauca ar nelielu ātrumu. "Iļģuciema depo ugunsdzēsēji bija ļoti atsaucīgi. Laikam tāpēc, ka viņiem bija interesanti noskaidrot, kur čūska slēpjas," spriež Guna.

Čūsku Iļģuciemā meklēja 40 minūtes. Noņemot automašīnas detaļas un apakšējo motora pārsegu, glābēji pamanījuši čūsku. Tad sākušies mēģinājumi to izvilkt. Talkā ņemts gan ūdens, gan gaisa spiediens, gan metāla stieple. "Par nelaimi čūska paslēpās atkal tā, ka to nevar ieraudzīt. Beigās nolēmām mest mieru un mašīnu vairs laukā nejaukt," bezcerību ieskicē Guna. "Vismaz tika piefiksēts fakts, ka tā tur ir. Vakarā vedu mašīnu uz stāvvietu, domājot, ka tā pa nakti pati izlīdīs."

"Nākamajā rītā Iļģuciemā brālis izdomāja apskatīt automašīnu. Ap pulksten 11, aizejot uz auto, izskatot atkal visus iespējamos stūrus, nekur čūsku neredzējām. Nodomāju, ka tā būs aizrāpojusi," klāsta Guna.

"Pēc pulksten 15 devāmies uz veikalu. Ejot uz stāvvietu, brālis zem miglas lukturiem pamanīja karājamies čūskas galvu. No zemes paķerot koku, brālis veiksmīgi čūsku izvilka. Taču tā atkal centās tikt uz automašīnu. Mums gan padevās to novirzīt uz krūmiem," fināla mirkļus atceras Guna.

"Nezinu, kāpēc čūskai tik ļoti patika mašīnā," rezumē Guna.

DELFI Aculiecinieks

Tags

Čūskas Lasāmgabali Latvijas valsts meži
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form