Gribēju drusku padalīties pārdomās un izjūtās par traci ap "referendumu".
Nav saprotams, kā valsts prezidents un valdība pieļāva, ka neliela sauja neapmierināto regulē notikumus valstī. Vācijā ir 6 miljoni turku. Nevienam pat prātā nav ienācis kaut ko tādu pieprasīt. Visi iebraukušie krievvalodīgie iemācās vācu valodu, jo Vācijā valsts valoda ir vācu. Iestādēs visi runā tikai vāciski. Neviens krievvalodīgais nepieprasa krievu valodai valsts statusu. Pašā sākumā arī mums bija ar to jāsaskaras. Divos valsts kantoros mums skaidri un gaiši pateica: iemācieties valodu un tad nāciet, vai arī sauciet savu tulku. Darbiniece aizgriezās un turpināja darīt savus darbus. Mēs, latvieši, auklējamies ar bijušās Padomju Savienības paliekām, bet šie mums dunci dur mugurā. Man ir daudz paziņu, bijušo kolēģu un arī radu, kas ir krievu tautības. Visi runā latviski. Visiem Latvija ir mājas.
Tāpat nav saprotama valdības vienaldzība pret cilvēkiem, kas kurina naidu un veic pretvalstiskas darbības. Šeit galvenokārt es domāju Lindermanu un Rīgas mēru Ušakovu. Kas ir Lindermans? Mans skaidrais saprāts saka, ka viņš ir tautas ienaidnieks. Kā tas ir, ka valdība neko nedara, lai viņš tiktu arestēts un izsūtīts no valsts. Rodas aizdomas, ka valsts vīri sadarbojās ar valstij un tautai naidīgām struktūrām.
Otrs kadriņš - Uškovs. Kā tas ir, ka cilvēks, kurš kurina naidu tautā un veic pretvalstiskas darbības, ir Latvijas galvaspilsētas mērs? Lasīju rakstu, kur bija teikts, ka nav zināma neviena valsts, kur tās ienaidnieki ieņem tik augstus amatus. Kur skatās prezidents un valdība? Kāpēc Ušakovs vēl nav atstādināts no mēra amata?
Valdībai ar steigu vajag sakārtot likumdošanu šajos jautājumos. Vai varbūt valdība ir ieinteresēta novest situāciju līdz asins izliešanai? Vajadzētu gan būt tik saprātīgiem, ka asins izliešanas gadījumā jau nu gan "mēsli" netiks šķiroti pēc valodas. Tauta ir nospiesta pie zemes līdz kritiskajai robežai. Nevajag bezgalīgi pārbaudīt tās pacietību. Katrai pacietībai reiz pienāk beigas...
Ne jau aiz labas dzīves Latvijā bijām spiesti doties prom. Un ne jau zelta bedrē dzīvojam. Saknes ir un paliek tur, kur tās izlaiž. Valdības vīriem jārīkojas steidzīgi. Nepieļaujiet asins izliešanu.
Ar cieņu un sāpošu sirdi par Latviju,
Aigars Ķikuts
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
